Domas robeža.

fargo_pa      "Cilvēks ir tas, kas ir viņa prāts." Vai nav pārāk primitīvi?"
Nē, nav. Bez prāta nav rakstura, nav emociju, nav iespējas radīt, nav iespējas pārdzīvot. Viss tas ir cilvēks, tas veido cilvēku, tas raksturo cilvēku. Visas šīs cilvēku veidojošās, garīgās izpausmes veido prāts.
"Domas nav prāta produkts"
Mūsu diskusija ir domas un tās ir prāta produkts.
"domai nav nekas jāsaprot, doma ir informācija, kas ienāk prātā"
te ir kaut kāds jēdzienu mudžeklis, jaatzīst. informācija NAV doma. divnieks NAV doma, izpratne, ka divi reiz divi ir četir, tā IR doma. divi, pats par sevi, nav nekas. dotums. doma ir informācijas interpretācija, šo interpretāciju veido prāts. interpretācija varētu būt arī pieņēmumi un arī tie ir balstīti saņemtajā informācijā un arī ir prāta darbības rezultāts.
nav labi jaukt jēdzienus, jo tad ir putra.
"Un - emocijas nebūt nav prāta produkts."
Nē, emocijas ir prāta produkts. Ja nav, tad tas ir jāpamato. Emocijas ir informācijas interpretācijas rezultās. Piemēram, prieks ir emocija. Prieks ir rezultāts kādai saņemtai un ar prātu apzinātai un apstrādātai informāciaji.
Cilvēks uzzina, ka ir vinnējis loterijā. Tā ir saņemta informācija. Cilvēks prātā rada pieņēmumus, ko šis vinnest tam varētu nest. Tā ir saņemtās informācijas apstrāde. Rezultāts ir prieks par iespējām, ko vinnests var sniegt.
Bez prāta nav emociju, pat visprimitīvāko.
Diemžēl pārējais ir vispārīgi vārdi.

Sakijaa_PA      mazā bērnā nav cilvēka :) oi, to tikai aprobežots prāts spēj pateikt, domādams, ka viņa prāts ir visgudrs. ha! mazā bērnā ir vairāk cilvēka, kā pieaugušajā, viņa prāta ierobežotībā...
..
šūnas.. :) a kā zini, ka šūnas "nedomā"? Varbūt vienkārši ne tajā izpratnē kā cilvēks spējīgs to saprast..
Jo putrojamies mēs nevis jēdzienos, bet izpratnē par tiem :) vai arī manas domāšanas mehānismi un izpratne par lietām neatbilst tavējai. :) - Mana "informācija" ir kaut kas cits, kā kāda cita "informācija" un tas nav ne pareizi, ne nepareizi, bet ļauj paplašināt robežas, ja apziņa ļaujas izprast citādo.

Par realitāti :) kā zini, ka kaut kas vispār pastāv ārpus novērotāja? Tu to nezini un nevari zināt, jo viss, absolūti viss ir tikai tavā prātā. Ārpus tā nav nekā. Mums - attiecībās dzīvojošajiem ir doti saskares punkti, kuros mēs mijiedarbojamies viens ar otru un viss... Viss pārējais notiek tikai cilvēkā, viņa prātā un caur to. Tāpēc ir tik svarīgi paplašināt apziņas robežas, lai tikai tavā prātā dzīvojošā realitāte tev nešķistu vienīgā pareizā...

bez prāta nav rakstura..... :D nu bet protams, varbūt pasaki, ka bez dvēsles nav cilvēka un gaidi, kad kāds iebildīs.. :)) vienkārši nevajag sadalīt visu sastāvdaļās un tad ķidāt tās - viss ir vienots, absolūti viss un - viss, visi - dajebkas viens otru ietekmē!
Tikai, runa jau ir par to, ka bez tā ir vēl tik daudz tieši cilvēka prātam neizprotama, kas arī veido cilvēku!!

par emocijām :)) oo, kaut ko tādu var tikai vīrietis pateikt :)) informācijas interpretācijas rezultāts, jā iespējams, bet rodas, ne jau prāta apsvērumu dēļ :) tā ir reakcija sajūtu līmenī, ne prātā.. jo, kā tad sanāk - radīsi noteiktus mehānismus, kas liks priecāties, iemīlēties, raudāt - izpildīsi tos un dabūsi sev robotu-cilvēku, kas atreaģēs uz kairinājumu un teiksi - re kur mana "mīļotā", kas tik ļoti mani "mīl"!! :))
Nav tik vienkārši, nav..

farrgo      "oi, to tikai aprobežots prāts spēj pateikt"
un kur tu izlasīji manis rakstītajā, ka bērnā nav cilvēka? nonsenss.

"a kā zini, ka šūnas "nedomā"? Varbūt vienkārši ne tajā izpratnē"
te ir problēma. problēma ar jēdzienu izpratni un to pielietošanu. un nevis "mums", bet tev.
ko nozīmē "domāt"? ko nozīmē vārds "informācija"? nevar lietojot šos vārdus, katru reizi piepildīt tos ar atšķirīgu saturu.
atbildi lūdzu uz īsiem jautājumiem -
a. kas ir informācija?
b. kas ir domāšana?

tika ne palaga formā. vienā/dažos teikumos. tad varētu iet tālāk.

"kā zini, ka kaut kas vispār pastāv ārpus novērotāja?"
jo ir citi novērotāji.

farrgo      "Tu to nezini un nevari zināt, jo viss, absolūti viss ir tikai tavā prātā. Ārpus tā nav nekā."
Aplamības. Cilvēks redz galdu un saka blakusstāvošajam - rekur ir galds. Tad nomirst. Galds stāv kur stāvējis. Tātad, galds pastāvēja ārpus novērotāja prāta. Tā ir realitāte. Galds bija un ir reāls. Ja galds izzustu līdz ar mironi, tad tā nebūtu realitāte, bet nu jau nomirušā cilvēka radīta ilūzija.

"vienkārši nevajag sadalīt visu sastāvdaļās un tad ķidāt tās. viss ir vienots, absolūti viss un - viss, visi - dajebkas viens otru ietekmē!"
tad jau lai uzvārītu savu rīta kafiju, tu varētu sakurt uguni Albānijā un gaidīt kad uzvārīsies kafijas tase uz tava virtuves galda Rīgā. bet nē, tu klasificēji tev pieejamo informāciju par temperatūras ietekmes mazināšanos līdz ar attāluma līdz sildāmā objekta palielināšanos un tāpēc nekurini ugunskuru Albānijā, bet liec tejkannu uz uguns uz savas plīts virtuvē un dzer ikrīta karsto dzērienu. tev tas nav saprotams? informācija VIENMĒR ir strukturēta, vien-mēr! citādi tā vairs nav informācija. un strukturētu informāciju ir iespējams uztvert un izmantot tikai tai atbilstošā kārtībā, citādi informācija zaudē savu informativitāti.

"par emocijām...informācijas interpretācijas rezultāts, jā iespējams, bet rodas, ne jau prāta apsvērumu dēļ :) tā ir reakcija sajūtu līmenī, ne prātā"
tas nav "iespējams", tas tā ir, nevis tas tā ir iespējams. tas, ka daudzas cilvēka reakcijas notiek bez aktīvas informācijas interpretācijas, nenozīmē, ka nav notikusi pasīva saņemtās informācijas apstrāde. cilvēks nekontrolē savu biologisko mehānismu pilnībā. un ļoti labi, ka tā, citādi neatliktu laika dzīvot ārpus bioloģiskām norisēm.
"re kur mana "mīļotā", kas tik ļoti mani "mīl""
to, ko parasti sauc par "mīlestību", ir bioloģiska reakcija, nevis garīga. viena no tām, kuras cilvēks nekontrolē vai kontrolē vāji. garīga mīlestība gan nenāk no biologijas un ir tieši saistīta ar prāta apsvērumiem ilgstošā per

Sakijaa_PA      ak tā.. visu noreducējot uz prātu, tas izriet no taviem vārdiem. Pats saki - sākums. Bet ņemot vērā, ka smadzenes tīri fizioloģiski veidojas līdz 7 gadu vecumam, tad - ko līdz 7 gadiem bērns nav līdz galam cilvēks? :) un kas to saka - tavi, līdz galam izveidotā, prāta apsvērumi?

hmm.. tā kā domājam "mēs" tā ir pareizi, bet tā kā domā "tu" ir nepareizi? vai tā? Te jau sākas tie rāmji un robežas, bet katrs līdz savai patiesībai nonāk viņa prāta iespēju līmenī un tas ir viņa liktenis.

"informācija" - saturs un jēga it visam, kas atrodas ap mums
"domāšana" - jā, tā ir arī informācijas apstrāde un ir atkarīga no uztveres mehānismiem.. bet tā, kā informācija var būt arī enerģētiskā līmenī, tad šūnas uztverot šo informāciju, to apstrādā un reaģē atkarībā no tās "uztveres" mehānismiem... :)) bet nevajag šo visu padarīt par tik primitīvu vārdu spēli :)

par citiem novērotājiem - jau minēju, ka mums, dzīvojot attiecībās, ir saskares punkti, citādi, katram dzīvojot tikai savā realitātē būtu visnotaļ vientuļi :))

fargo      bērns ir neizaudzis cilvēks. tas izriet no maniem vārdiem.
ja cilveks zaudē prātu, tas zaudē savu cilvēciskumu.

"tā kā domājam "mēs" tā ir pareizi, bet tā kā domā "tu" ir nepareizi?"
pareizi/nepareizi... gribētos lasīt ar kaut ko pamatotus apgalvojumus.
kaut vai "viss, absolūti viss ir tikai tavā prātā"
Tad pamato lūdzu!
es minēju konkrētu piemēru par galdu. pamato, kāpēc galds, pie kura es sēžu, ir tikai manā prātā? vai lievenis uz kura dzeru tēju ir tikai manā prātā? stirnas, kuras es redzu ejot pa stigu ir mana prāta ilūzija? pamato.

Sakija      aa.. :) manuprāt, cilvēks ir cilvēks - neatkarīgi no vecuma. Un ne jau tas padara viņu par cilvēku. Jo citādāk sanāk - bērns vēl nav līdz galam cilvēks, bet vecs, slimību piemeklēts - arī garīga rakstura - vairs nav līdz galam cilvēks. Vai nav tā kā drusku augstprātīgi? :)) Bet mēs ar tevi, savos ziedu gados esam līdz galam cilvēki... :))))

Viss ir tikai cilvēka prātā. Tā nu tas ir. Jo gan galds, gan kāpnes, gan viss pārējais materiālais uzrodas tajā brīdī un tajā realitātē, kad cilvēks piedzimst un nomirst reizē ar viņu. Pat, tas, kurš apliecina, ka redz tieši to pašu un it kā paliek dzīvot ilgāk arī, patiesībā "nomirst" reizē ar to realitāti, kas pastāvēja konkrētā cilvēka prātā. Tā bilde cilvēka prātā ir kā pašam savs kino ar sevi galvenajā lomā.. :) Vai tu atceries to, kas bija pirms tevis?? :) un kā Tu varēsi salīdzināt un zināt, ka tas kas paliek pēc tevis ir tieši tāds pats kā bijis tavā realitātē? Tāpat arī - visi satiktie cilvēki ir manas filmas varoņi manā realitātē. :)) Varbūt šī sarakste arī ir tikai tavā (vai manā) realitātē esoša... :))))))
Un tad ir arī vieglāk izprast principu - tu esi tas, ko tu domā. Jeb tu esi tas, ko pats radi....

par informāciju un albāniju :))) smieklīgi, protams, bet atkal ne tik primitīvi. :))
Mēs dzīvojam dažādu lietu informatīvajos laukos. Prāts ir tas, kas strukturē šo uztveramo informāciju un tas ir viņa viens no uzdevumiem. Bet informācija pati par sevi ir visur un visapkārt, un dajebkādā veidā...

.. mīlestība ir sarežģītāka, daudz sarežģītāka par to, ko spēj radīt tikai prāta apsvērumi un bioloģiskie stimuli un reakcijas..
tas ir kaut kas vairāk.. un tieši tāpēc cilvēki ir tādi kā viņi ir.. :)

far_go      bērns ir neizaudzis cilvēks. tāpāt stāds ir neizaudzis koki. cilveks ir cilvēks un koks ir koks, bet stāds nav pilnvērtīgs koks un nenes augļus, līdz izaug un bērns nav izaudzis un pilnvērtīgs cilvēks savās spējās.

"Viss ir tikai cilvēka prātā."
Te atkal ir putra. Tu attiecini subjektīvo uz objektīvo un citu reizi objektīvo uz subjektīvo. Galds ir objektīva realitāte, tas pastāv neatkarīgi no nomirušā cilvēka subjektīvās pasaules uztveres. Tu mēģini izslēgt no objektīvās realitātes pastāvošu galdu, ievietojot to tikai kāda cilvēka subjektīvās uztveres realitātē. Un kāds tādam pieņēmumam ir pamatojums?
Vai šis? > "Vai tu atceries to, kas bija pirms tevis?"
Nē, bet tas nekādā veidā neliecina, ka man pieejamā novērojumu laikā pastāvošas lietas neeksistē pirms vai pēc manis.
Kā tu vari pamatot, ka galds izzūd no objektīvās realitātes līdz ar kāda cilvēka subjektīvās uztveres nāvi?
Kā tu zini kaut ko par galdu un konkrētā cilvēka uztveri un lietām, kuras pastāv pateicoties šī cilvēka uztverei?

"par informāciju un albāniju"
es nevaru ar tevi runāt par informāciju un tās struktūru savādāk kā ar primitīvu un tev izprotamu, ikdienišķu līdzību palīdzību. tu apgalvoji, ka nekas nav jāklasificē un jāsadala. ar šo vienkāršo piemēru es tev parādiju, ka tu pati to esi spiesta darīt ikvienā savā darbībā. pat lai rakstītu to, ko raksti te, tev ir jāķidā gramatika - jāzina alfabēts, jāizprot valodas sintakse un jāspēj domāt abstrakti, nepārtraukta informācijas "ķidāšana" un apstrāde, par spīti taviem apgalvojumiem, tu ik brīdi dari to, ko saki darīt nevajag.
nevar dod cietāku barību, kamēr ar mīkstu netiek galā.

Polus      fargo,

1) Tātad Tu uzskati, ka cilvēkveidīgā būtne tiek radīta nepilnīga un tai ir jādomā, lai kļūtu par "cilvēku"?

2) Domāšana pēc definīcijas neiekļauj sevī "es" apzināšanos. "es" ir tikai un vienīgi kārtējā doma. Apziņa par to, ka izdzīvo pasauli, nav ekvivalents domai. Dzīvot un just var arī bez nevienas domas. Vai manu izjūtu par kaut ko maina tas, ka kaut kāds priekšmets tiek saukts "koks" vai "Saule"? Tikpat labi var teikt, ka tas, ko izjūti pret cilvēkiem, ir atkarīgs no viņu vārdiem - no tā, kā doma tos klasificējusi. Bet tā nebūt nav.

3) Ilūzija ir tā, ka pastāv matērija (cietā veidā), jo patiesībā matērijas kā tādas nav - tas viss sastāv no viļņiem ar dažādām frekvencēm. Mūsu maņas nespēj diferencēt viļņus, radot ilūziju. Jau atkal atgriežamies pie piemēra par filmu kinoteātrī - realitāte ir gaisma vai filma?

4) Emocijas rada apziņa, nevis doma. Cilvēks var būt patiesi priecīgs pat bez paralēlas domas "es esmu priecīgs, laimīgs". Doma rada apzīmējumu, ne pašu emociju.

Sakijaa,

1) Intuīcijai ir divas nozīmes - filosofijā un psiholoģijā. Es minēju otro, kas ir "the ability to acquire knowledge without inference or the use of reason".

2) Tu man liec smaidīt - kāpēc gan visam "vienmēr jābūt radošā kustībā"? Vai tad Daba pati nerada to, ko uzskata par vajadzīgu? Pasaule ir absolūti pilnvērtīga pati par sevi - tai nav vajadzīgs cilvēka "radošums", lai turpinātu pastāvēšanu. Tā var mierīgi iztikt bez augstākās matemātikas vai prozas. Tas, ka cilvēks nevar bez tā iztikt, ir cits stāsts.

fargo      Polus
1. nemāku spriest par "cilvēkveidīgu būtni", bet cilvēks piedzimst nepilnīgs un tam ir jāmacas VISS, sākot ar ēšanu un beidzot ar domāšanu, ir jāiemācās klasificēt, jāiemācās mācīties - plānošana, darbību secības izpilde, pacietība un tikai tad jāsagaida rezultāts. piedzimstot, bērns to visu nezina, tas mācas. tāpēc PROTAMS, ka jā - bērnam ir ne tikai jādomā, sākumā bērnam ir jāmācās domāt un tikai pēc tam ir jādomā. un tā notiek ar IKVIENU sapientu cilvēku. bez izņēmumiem.
2. domāšana pēc definīcas sākas ar sevis nodalīšanu no apkārtējās pasaules. tā sākas sava "es" apzināšana. lai spētu vērtēt apkārtni, no tās ir jādistancējas. tādā veidā notiek novērojamu parādību izprašana. vēlāk seko abstrakta domāšana. jau novēroto parādību imagināra interpretācija. abstraktā domāšana arī ir "īstās" domāšanas sākums - spēja paredzēt un novērtēt tiešiem novērojumiem nepieejamas lietas.
"Vai manu izjūtu par kaut ko maina tas, ka kaut kāds priekšmets tiek saukts "koks" vai "Saule"?"
nav svarīgs burtu salikums, bet "saules" un "koka" atrašanās tavas apziņas hierarhijā, šiem jēdzieniem piešķirtās informācijas veids. "saule" silda, parādoties apgaismo tumsu. "koks" ir ar zariem, lapas vasarā zaļas utt. visa šī informācija ir sakārtota hierarhiskā secībā un klasificēta un tai ir piešķirti noteikti atribūti, kā jau jebkurā dabu bāzē, arī tavā galvā. bez šīs klasificētās infromācijas tu nevari domāt - operēt ar zināmām vērtībām, lai iegūtu kādu rezultātu. piemēram "koks", "lapas uz" "zariem" "zaļas", tad "saule" ir "daudz"(vasara). šeit tu redzi klasisku, primitīvu algoritmu. ja > tad.

Polus      fargo,

1) Cilvēkam ir jādzīvo, nevis jācenšas kaut ko klasificēt, plānot un gaidīt. Vārdi ir sabiedrības konsensus, lai dotu apzīmējumu apkārt redzamajam un būtu vieglāk savstarpēji sazināties. Viss. Cilvēks rada un izvēlas saziņas veidu, nevis otrādi.

2) Jā, piekrītu, ka notiek nodalīšanas un distancēšanās process - tā rodas ego un pasaules skatīšana caur "es" prizmu. Taču doma par "es" ir tikai doma - ilūzija. Cilvēks var just un piedzīvot, esot vienā apziņas līmenī ar visu apkārtējo, nenodalot sevi no tā.

Vai tas, kā izjūti Saules siltumu un gaismu, mainās no tā, kā nosauc par šo debesu ķermeni? Vai ūdens citādāk veldzē slāpes vai baro augus tāpēc, ka doma to klasificē kā H2O? Vai zvaigznes spīd citādāk tāpēc, ka piešķir tām nosaukumus? Vai algoritms ir vajadzīgs, lai pilnībā izdzīvot mirkli, kurā atrodies?

Pie tam, zinātne un klasifikācija ir kā Rīga, kas nekad nav gatava. Atrodoties konkrētā laika punktā, cilvēkam nav ne mazākās nojausmas par to, cik daudz no visa ir atklāts, zināms, klasificēts. Vai 16.gs. "cilvēki" bija tie, kas ar domu klasificēja zemi kā plakni? Vai varbūt tie, kuri Platona ietekmē uzskatīja, ka planētas pārvietojas perfektā apļveida kustībā?

Un cik no mūsdienu algoritmiem un klasifikācijām ir pilnīgi nevajadzīgas un absurdas? Ilūzijas mainās, bet absolūtais paliek vienmēr, neatkarīgi no tā, cik ļoti cilvēce kļūdās konkrētā laika punktā. Tā arī ir loģikas fundamentālā problēma, jo loģika nav absolūta.

fargo      "Vai tas, kā izjūti Saules siltumu un gaismu, mainās no tā, kā nosauc par šo debesu ķermeni. Vai ūdens...?"
Nē, tevis minētās lietas ir objektīvi pastāvošas, neatkarīgi no tavas attieksmes pret tām. BET. Mēs šeit runājam par domāšanu. Ja ir runa par vienkāršu eksistenci kādā vidē, tad tas ir ārpus šīs tēmas.

"Atrodoties konkrētā laika punktā, cilvēkam nav ne mazākās nojausmas par to, cik daudz no visa ir atklāts, zināms, klasificēts. "
Jā. Un?

"Un cik no mūsdienu algoritmiem un klasifikācijām ir pilnīgi nevajadzīgas un absurdas?"
Pieņemu, ka daudzas. Bet lieta ir tāda, ka visas apzinātas un neapzinātas darbības IR algoritmi. Cilvēks strīdās, ka nav, bet tikai tāpēc, ka to nesaprot. Sakot no viselementārākās bioloģijas, beidzot ar visdziļākajām jūtām. Matemātika ir visapkārt, cauri un atpakaļ. Ikviena parādība ir pakļauta likumiskām norisēm un nekad nenonāk ārpus sev nospraustām robežām.
Var gan tiešām daudz spriest par to, ka kādam ir ļoti bezrobežu domāšana, bet tā spriež cilvēks pats par sevi un pat nejūt/neizprot, ka pat runājot to, nepārtraukti ir kādu noteikumu varā.

Deisa      Zinātniski ir pierādīts kā ūdens molekulas mainās tās ar domu, vārdu ietekmējot. :p Un ar spēcīgu domu izteikts vārds ietekmē vēl vairāk. Kādēļ baznīcās ieejot pat tādiem cilvēkiem, kas netic augstākiem spēkiem, rodas citādas sajūtas? Jo tur ir tik daudzu domu enerģija. Un šī enerģija spēj mainīt ļoti daudz. :)

Polus      fargo,

Nē, mēs runājam par to, vai domāšana kā fenomens ir nepieciešama, lai dzīve būtu piepildīta, būtu izdzīvots katrs mirklis. Es saku, ka domāšana ir pilnīgi lieka, jo abstrakta klasifikācija nekādā veidā neizmaina to, ko es piedzīvoju. Es jūtos laimīgs ne jau tāpēc, ka kāds ir izveidojis jēdzienu "laime". Tas pats attiecas uz "prieks" un visu pārējo. Drīzāk otrādi - cilvēks pats pinas savos jēdzienos, salīdzinājumos, nekad tā arī neizbaudot to mirkli, kurā dzīvo.

Nepiekrītu tēzei "domāju, tāpēc esmu". "Esmu" ir pilnīgs arī bez domas.

"Un?" Tas nozīmē tikai to, ka, saskaņā ar Tavu teoriju, indivīds nekad nevar būt pārliecināts, ka ir kļuvis par "cilvēku", ka zina un domā pietiekami. Jo, ļoti iespējams, zina ļoti maz un domā absolūti greizi. Viens var izlasīt visas pasaulē esošās grāmatas, bet viņš būs tikai salasījis tos domu produktus, kas ir aktuāli šajā laika punktā. Viss. Jau rīt tas viss var izrādīties aplami - un tad viņš būs mazāk "cilvēks"?

Vai saprāts ir pakļauts likumiskām norisēm? Kādām?

fargo      "Zinātniski ir pierādīts kā ūdens molekulas mainās tās ar domu, vārdu ietekmējot."
Nē, nekas tāds nav zinātniski pierādīts.

"Nē, mēs runājam par to..."
Izlasi tēmas saturu vēlreiz. :)

"Nepiekrītu tēzei "domāju, tāpēc esmu". "Esmu" ir pilnīgs arī bez domas."
Tev arī nav jāpiekrīt. Mēs te ar viedokļiem apmaināmies.

"saskaņā ar Tavu teoriju, indivīds nekad nevar būt pārliecināts"
Jā. Cilvēka izaugsmes process lai arī ir bezgalīgs, tomēr ir galīgs līdz ar cilvēkam piešķirtajiem esības apvāršņiem(izteiksimies poētiski:)).

"Vai saprāts ir pakļauts likumiskām norisēm? Kādām?"
Cilvēka garīgām un bioloģiskām. Ārpus tām cilvēks neeksistē.

Deisa      "Zinātniski ir pierādīts kā ūdens molekulas mainās tās ar domu, vārdu ietekmējot."
Nē, nekas tāds nav zinātniski pierādīts.
OK, kļūda no manas puses. Nevis molekulas, bet kristāli. šeit var palasīties, kam ir interese:
http://www.apollo.lv/portal/life/articles/106376

fargo_pa      Deisa, tas taču ir joks, vai ne? Tu taču nepiedāvā kā zinātniskus, no portāla e-misterija.lv, pārpublicētus rakstus? :)

Tā sauktais "doktors" Masaru Emoto, nav nekāds doktors un pats to atzīst, viņš atzīst arī to, ka viņa "eksperimentu" rezultātu pamatā ir fotogrāfu darbs, kur tiek atlasīti "skaisti"(beautifuL) attēli un šādi rezultāti tiek rādīti publikai kā pierādījumi domas ieteikmei uz kristāliem.
"doktors" Emoto ir plaši zināms kā "dzīvā ūdens" teorijas autors. Zinātnieks viņš ir ne vairāk kā Kašpirovskis.
Taisnībai nav vajadzīgas falsifikācijas un triki.

Ananda_A      Nu fargo! Visu neizlasīju. Radās jautājums. Vai informāciju var dodt un uztvert tikai prāts???
Kā prāts spēj(ja vispār to spēj)uztvert informāciju, kas NAV vārds? Tāda informācija pastāv.

fargo_pa      Preiczējums par Masaru Emoto. "doktora" grāds viņam ir Indijas Alternatīvās medicīnas institūtā(ja vien to var saukt par institūtu, jo pat Indijā tas nav oficiāli akreditēts). Viņš gan ir publicists un publikas izklaidētājs, bet nekādi ne zinātnieks.

"Vai informāciju var dodt un uztvert tikai prāts?"
Nē, ne tikai prāts.
"Kā prāts spēj(ja vispār to spēj)uztvert informāciju, kas NAV vārds?"
Ar citām maņām, kuras ir vēl četras.
"Tāda informācija pastāv."
Jā, pastāv. Piemēram, mūzika.

Sakijaa      :) jo vairāk lasu Fargo it kā argumentus par dažādām lietām, jo vairāk saprotu, cik prāts spēj būt tomēr ierobežots, ja nespēj paskatīties uz pasauli plašāk.

Cilvēks ir cilvēks jau no pirmās dienas, bet tas, kas seko - ir viņa attīstības stadijas. Un tas nav apstrīdams. Un tas pat nav "prāta plašuma" jautājums. :)) Tas ir cilvēcīguma jautājums.
Un vēl nav apstrīdams tas, ka cilvēka, līdz ar to izaugsmes, spējas nav galīgas. :) Un tas nav ticības jautājums, tas ir tikai laika jautājums.

Par cilvēku un to, kas ir viņa prātā :)))) Nu var taču paraudzīties uz pasauli ārpus skolās iemācītā. :) Ja cilvēks ir spējīgs pavērt plašāk savu apziņu, tad spēj arī dzīvot bez ilūzijām par objektīvo un subjektīvo realitāti.
Ir tikai viena realitāte - TAVA!! Un viss tiek skatīts no šī TAVAs realitātes skatupunkta un Tev no tā vaļā netikt, kamēr to neapzināsies un ļausi sev dzīvot ar prāta ieliktajos rāmjos. ;)) Pat otra teikto Tu nespēj uztvert bez sava prāta uzliktā sieta. Un tas ir fakts.
Novērojuma laikā.. :) kāda novērojuma? Tā, kas bija Tavā prātā? Un pazudīs līdz ar aiziešanu viņsaulē? :))
Un re, Tu pats saki "Kā tu zini kaut ko par galdu un konkrētā cilvēka uztveri un lietām, kuras pastāv pateicoties šī cilvēka uztverei?" - nezinu, tur jau tā lieta, ka nezinu un nespēju to zināt, jo tā ir tikai viņa paša "filma", kur viss notiekošais pakārtots tikai viņa "izaugsmei" un "attīstībai". Bet cita cilvēka dzīvē notiekošais, savukārt pakārtots šī konkrētā cilvēka "izaugsmei". Es nekad nespēšu redzēt tavu "filmu" un tu manu!!
Pamēģini kopumā izprast to, ko es saku, nevis sāc ķidāt paņemot kaut ko no konteksta, jo nesaproti neko no tā............ Tas, ko es saku nav jāuztver pirmās klases līmenī, kad mēs sākam mācīties teoriju!! Es nerunāju vairs, par domāšanas sistēmu, shēmām un prāta spējām strukturēt informāciju. Man tas nav interesanti!!

Tas ir tā kā :)) es saku - "re ir zvaigznes", bet Tu saki -

Sakijaa ...
Tas ir tā kā :)) es saku - "re ir zvaigznes", bet Tu saki - nē, redzi ir smiltis!! :)) Nu jā, ir!!! Bet, lai ir es uz viņām stāvu! Tikai, es gribu tur... nākamās atbildes