Meli vs puspatiesība

taizelis22      Veeleeshanu sauklis:mees dariisim cilveekus laimiigus!!!/laimiigo kandidaatu saraksts apakshaa /...

Nevi      pirmām kārtām pajautā sev vai pats gribi saņemt tādu puspatiesību vai melus!
ja ir oki.. tad jau var blizt tik uz priekšu ...

dviiniite      Es viennozīmīgi gribētu zināt patiesību, jo tad man ir iespēja izvēlēties labāko risinājumu. Patiesību var dažādi pateikt...

andris1315      Patiesība ir laba lieta,bet pirms prasīt otram patiesību,padomā-kā Tu ar to patiesību pats sadzīvosi???
Nu,vot piemērs-satiekās divi pusmūža cilvēciņi tepat no oho un šis tūlīt jautā-nu,saki Mildiņ man Baltu Patiesību-ar cik no oho Tu esi pārgulējusi un Mildiņa būdama no tām,kuras stāv un krīt par Patiesību stāsta 26sērijās ar cikiem un cik reizes,un cik dziļi......un jau ap Trešo štuceru nabaga Pēterītim valodiņa sāk raustīties un ieņēmis zemos startu vienās apenēs aizmūk no tās *patiesības mīļotājas*!:DDD
Tā,kā negvelziet te Muļķības!

jozolsen      Liekulīgajā sabiedrībā meli un puspatiesībā ir nepieciešami.Kurai avij patīk uzzināt ,ka viņa ir avs.Patiesība var būt patīkama un nepatīkama.Liekulīgi melojam paši sev,izliekamies par labākiem.Slikto noklusējam un cenšamies aizmirst.Daudziem patiesība var būt traumējoša psihei,jo dzīvo iedomu pasaulē,izliekoties neredzot skarbo realitāti.Tas jau ir arī par pasakām un dzīvi.Sexs nepieciešams.interesējamies par pretējo dzimumu,bet tēlojam daudzkārtējo nevainību un utt.Es jau neesu tāda.....Meli,ilikšanās,liekulība ir ikdiena un mūsu dzīves sastāvdaļa visur.

esmucitta      ja visu laiku melo, tad tas jau sāk izklausīties pēc patiesības

jozolsen      Kā teica viens sens orators..meļiem nepieciešama perfekta atmiņa.lai varētu precīzi, tieši samelot atkārtoti.Meli jau izlien ārā saistībā ar citiem faktiem rīcību un utt.Šeit ir ļoti veicinoši izlplatīts,kā jau liekuļiem.

Kamija      meli arī Āfrikā ir meli... :D

neko      hmm.. nu nepiekritīšu traktējuma, ka ja es uz jautājumu atsakos atbildēt (teiksim paziņojot "nav tava darīšana") tad tie būtu meli vai noklusēšana. Man domāt tas ir visnotaļ patiess savas nostājas formulējums.

Ananda_A      Ir taisnība(subjektīvs skatījums, kas izlaists caur savu pieredzi)un patiesība- mūžigas vērtības. Cilvēki jauc vienu ar otru un tāpēc melo. Savu patiesību mierīgi var paturēt pie sevis, ja kāds tiešā tekstā nepieprasa to teikt. Tie nav nekādi meli. Ja piepras; tad jāizdara izvēle, melot vai stāstīt visu kā grēksūdzē. Patiesību var droši paust(piemēram - Zeme ir apaļa)tikai tas nevienu neinteresē. Gudrie taisnības vietā saka patiesību; tā saucas diplomātija. Viņi nemelo, bet muļķi to nesaprot:)))))

Effy      Es arī piekrītu tam, ka kaut ko neteikt vai noklusēt nav meli. Meli ir tieši saistīti ar kaut kādas nepatiesas informācijas nodošanu citiem. Ja nav šīs te informācijas paušanas ne verbāli, ne rakstiski, tad nav arī melu.
Tiesa parasti klusēšana varbūt ar sliktākām sekām, jo otrs iedomājas jau to sliktāko un, izejot no tā, rod pats savu skaidrojumu situācijai, izdara secinājumus.

ja_tiesaam      Ja nemāki melot,labāk noklusē.Te pat PA ir dzirdēti tik pliekani meli,ka pat vemt sagribās!!!Pārsvarā cilvēki ir liekuļi,meļi,dir. līdēji,retais var tieši acīs pateikt ko domā.

GarlaikotsLaucinieks      neko, es neteicu, ka tie ir meli, es teicu, ka puspatiesība ir vēl sliktāka par meliem.

Jo bieži vien tā ir tāda manipulēšana ar faktiem, ka nekādi meli nestāv klāt. Un, kas pats labākais, formāli nav samelots.

Deisa      Ja runā par puspatiesību kā par daļēju faktu noklusēšanu, ne pus-patiesību, pus-nepatiesību, tad manuprāt tas ir pieņemami. Taču melus gan neatbalstu, jo esmu gana nobriedusi, lai spētu uztvert patiesību un, ja man melo, tad uzskatu to par necieņu, ka nenovērtē manas spējas būt atvērtai pret kritiku, problēmām un dažādiem viedokļiem. Protams, rēķinos ar to, ka daudzi cilvēki mani pazīst visai pavirši un bieži mēdz melot, censdamies izpatikt, atstāt labu iespaidu, tas ir saprotams, un ne jau man viņus nosodīt, taču, ja persona tiek labāk iepazīta, kļūst par ko vairāk, kā vienkārši paziņu, tad tomēr ir jābūt cieņai un abpusējai spējai uzticēties. Kā gan var cilvēkam pilnībā uzticēties, ja viņš melo? Un, ja nevar uzticēties, tad nav arī īsti cieņas.

snamlet      Ir situācijas, kas cilvēkam jājūt, teikt patiesību vai pateikt puspatiesību, t.i. nepateikt ko līdz galam. To puspatiesību saku vai nu lai saudzētu, ja cilvēks slims vai ļoti satraucies. Melo tam, kurš ir pilnīgi vienaldzīgs teicējam. Šeit ir daudz melu, pat ļoti daudz! Padomāju arī, vai tas cilvēks, kuram saku patiesību, prot un spēs to pieņemt. Es par patiesību, lai kāda tā ir! Tā ir godīgāk pret sevi un to otru! Puspatiesību saku tikai slimiem un vecākiem cilvēkiem, bet meli ļoti nepatīk un ja man melo, tad zūd viss labais, kas saistās ar to cilvēku, bet cienu tos, kam ir drosme pateikt patiesibu lai kāda tā ir. Neteikt neko...ja redzu, ka mans arguments tāpat nenostrādās vai cilvēks nesapratīs. Katrā gadījumā normālam veselam cilvēkam labāk pasaku patiesību.

kokote      Visglupāk esmu jutusies no nepateiktā (vai tas ietilpst pie puspatiesībām?). Kad cilvēks it kā uzsver savu nemelošanu, bet tanī pat laikā noklusē atbildes vai pasniedz tās citā rakursā.
Piemērs: cilvis saka, ka ir šķiries un pat stāsta par savām problēmām kāpēc un tā un cik sen tas bijis, bet ne ar vienu vārdu nepiemeldē, ka pēc pāra mēnešiem precēsies atkal un tūlīt būs nākamais mantinieks...šis bija no smieklīgo puspatiesību sērijas, bet dažreiz ir arī sāpīgās...un droši vein, ka pati arī ne vienmēr visu stāstu, vai arī cenšos ko tā "maigāk" iesaiņot - nezinu, diezin vai izdodas viss tikai melns unn balts- varavīksne ir skaista, lai gan izrādās tā tikai viena krāsa (par varavīksni bez praida zemteksta :))

Deisa      kokotei gudrs čalis trāpījies un nemelo. Malaģec! :D

GarlaikotsLaucinieks      Vai zinat, kad man vissāpīgāk trāpīja puspatiesība?

Kad pirmo reizi mācījos fiziku (7-8) klasē, visu sapratu ļoti labi.
Vidusskolā to pašu mācīja jau pavisam citādi, un nespēju iebraukt, kāpēc manas zināšanas vairs nekam neder (jā, jā, piedalījos arī pilsētas olimpiādēs, gan ne pārāk sekmīgi dēļ tā, ka fizikas stundās vairāk spēlēju kārtis, nekā klausījos, ko stāsta).
Augstskolā fizika vispār bija murgs (priekš kam programmētājiem fizika?), par laimi apmeklēju vien dažas lekcijas.

Un fizikas skolotāja vēlāk privātā sarunā atzinās, ka daži eksperimenti, ko mums rādīja klasē, vairāk atbilst burvju triku nosaukumam.

Lūk, šeit ir tā puspatiesība, kad kaut kas tiek noklusēts. Un tas ir tikai nevainīgākais piemērs, ko ne katrs pamana.

MaryClaire      nav tādas puspatiesības. tad jau var teikt, ka ir puscilvēks, puscūka, pussuns.
musm ir pusdiena un pusnakts, bet mēs to saprotam tikai kā jēdzienu labākai lietu sapratnei, nevis kā laika nogriezni. ja ir pusnakts, tad tad tas ir 0.00 vai 12.00, nevis pusnakts laikā no 22.00 līdz 3.00, ne tā?
tāpēc jēdziens kā tāds ir ieviests, lai melus nomaskētu, lai neteiktu patiesību. tātad, tie paši meli, tikai piekrāsoti, lai smukāk izskatās.

kā jau iepriekš teicu - es nemeloju. tomēr, ja cilvēks burtiski spiež uz to, tad nekas cits neatliek, diemžēl.
pēc pēdējā gadījuma es vēlreiz pārdomāju šo lietu - ko labāk darīt - noklusēt/melot vai teikt kā ir, tad es jau tagad zinu, ka teikšu visu kā ir, un tad jau tas vairs nav svarīgi - būs draudzīgas attiecības vai nē, es pateicu, ko domāju, un tavā ziņā pieņemt to vai nē, uzskatīt mani par draugu vai nē. jo neatkarīgi no tā, kurā brīdī notiks precedents, tik un tā tas otrs domās pretējo - bļin, kāds cūka [par to, ka pateica, ko domā], bļin, kāds cūka [par to, ka noklusēja to, ko domā patiesi].

p_p      Nez, ja vīrietim patiesībā ir 48 gadi, bet anetā rakstīts, ka 24 - tie ir meli vai puspatiesība?

par tēmu - nez, cik var malt vienu un to pašu? Vai tiešām ir tik ļoti svarīgi pārliecinār pārējos anonīmos komentētājus par savu vienīgo un vispareizāko taisnību?

GarlaikotsLaucinieks MaryClaire, iedomājies divus sīčus, kuriem ledusskapī atstāts lielais saldējums.
Sīči saldējumu noēd, bet lielais brālis mazajam iedod tikai desmito daļu no... nākamās atbildes