Attiecības ar vecākiem.

lapsiigaa      ja nu vienīgi aiz muguras...visu izsaka! Tava mamma grib tev to labāko, tāpēc tev pašai pasaka visu kā ir, kritiski un nežēlīgi. Bet pats galvenais ir tas, ka aizmuguras viņa saka to labāko!!!

locco      te pirms pāris dienām kāds jautāja, kādēļ neesot ohujisu tusiņu... droši vien tādēļ, ka nekas nespētu izturēt tādu idiotisma koncentrāciju... secinu palasot viedokļus.

nenopietninopietna2      fernfahrer (2012-09-08 22:19) viedoklis

nenopietninopietna2      Kautkāds gļuks ir noticis un nav pievienojies mans komentārs uz fenfather komentāru.
----------
Nē, tur nav vainīgs vīrietis, bet gan nebuutnes mammas smadzeņu trūkums.
Autorei iesaku sadzīvot ar savu sirdsapziņu un atrast iespēju, kā mammai likt saprast viņas kļūdas.

flame528      Nē,ir kaut kas patiess fernfahrer komentārā,tikai tā jāiespirngst domājot,lai saprastu.

piekraste      Mana mammīte vienkārši zelts :).

keksene66      Lasīju,lasīju visus komentārus un apnika.
Būtība ir kāda,mēs katrs esam personības.Katrs piedzimst kādiem vecākiem,katram jāiziet sava skola un KATRAM jānes sava atbildība par savu dzīvi......tur nav vainīgi vecāki,audzināšana.....MĒS varam būt pateicīgi par to,ka mūs radīja,bet ne atbildīgi......tā nebija mūsu izvēle.Man arī ir smagas attiecības ar savu māti,kas ir Padomju laiku cilvēks ar no tā izrietošajām audzināšanas metodēm......es viņu saprotu, tik palūdzu nerisināt manas problēmas.....tas grūti,bet neskatoties ne uz ko,es viņu mīlu, jo tā ir viņas sapratne par mīlestību.

skvo      nezinu kurā pusē nostāties, viss nav tik vienkārši kā no malas izskatās. Mana mamma arī tipiskais diktatora produkts, vien apgrieztā variantā - ja ar audzināšanu - mācīšanu un visādām skolām no manis centās iztaisīt vispusīgu ģēniju, tad ar visu pārējo nolika zemāk par zemi - kā sievieti. Es esot pārāk izaicinoša, uzkrītoši ģērbjoties, par daudz kosmētiku lietojot (tā man vispār bija tabu) u.t.t Toreiz par vienīgo risinājumu lai no mājas diktatora uzraudzības tiktu prom redzēju precībās. Apprecējos ar pirmo kas gadījās, lai gan jāatzīst "partija" nebija slikta, lai arī tās man bija tika aprēķina laulības un pēc gada, kad puslīdz apstājos uz savām kājām tas pasākums tika izbeigts:) Tad nāca kārtējais mammuča diktāts, tik mamma mazliet kļūdījās es jau biju paspējusi pieaugt pa šo gadu un puslīdz stabili stāvēt uz savām kājām ar saviem mērķiem un plāniem šajā dzīvē! Tas bija lūzums un mēs nesarunājāmies un netikāmies gadiem. Bet kā jau vienmēr laiks ir vis labākās zāles un tagad ir tas kas ir:) Šobrīd, kad mamma ir slima un puslīdz bezpalīdzīga es esmu viņas atbalsts un lai arī man te pirms dažiem mēnešiem teica ka es esot "kruglaja dura" (nu doma bija tāda) jo Austrija visu par ko biju tik ilgi cīnījusies un beidzot sasniegusi ar vieglu roku pametu un atskrēju auklēt mammu pēc pirmā zvana. Es šobrīd nenožēloju ne vienu brīdi, jo zinu ka es daru Pareizi:) (priekš manis tieši tā ir pareizi) un lai man ir vajprātā grūti kontaktēties ar Lv iedzīvotājiem, un lai man vairs nekā nav - viss palika Austrijā, un lai es nezinu kas un ka būs rītdienā, bet es zinu pavisam un pilnīgi droši Ka šobrīd MANA ĪSTĀ VIETA IR BLAKUS MANAI MAMMAI - CILVĒKAM BEZ KURAS NEBŪTU S K V O :)) Jo tieši viņa un protams arī tētis ir mani izaudzinājuši (ielikuši pamatus) tam kas es biju, esmu un vēl būšu:))

byebye_      ja nevar par saviem vecākiem pateikt neko labu, tad pareizāk būtu neteikt neko. īpaši te. lai arī man dažreiz gribējies vienkārši aiziet aizcērtot durvis, un licies, ka tas, ko man saka vecāki , ir pilnīgās aplamības, man nekad nav vērusies mute viņiem atbrēkt vai pateikt ko riebīgu. un tāpat es zinu, ka manas dzīves vissliktākos brīžos mani vecāki ir bijuši gandrīz vienīgie, kuri mani uzklausījuši, sapratuši un palīdzējuši no sirds, neko par to negaidot. tā kā, nespļaujiet akā. protams, es nesaku par tiem, kuriem vecāki patiešām dzērāji vai antisociāli elementi. zinu bērnus, kuri velk bez maz no grāvja savus dzērājus vecākus, appuišo viņus un nepamet. kāpēc? tāpēc, ka tie ir viņu vecāki. citu viņiem nav. un tas ir vienkārši cilvēcīgi.

Vucis      Malacis, skvo! Citādi sāku domāt, ka esmu bezmaz vienīgā, kas mīl un pieņem savu mammu tādu, kāda viņa ir, ar visām viņas mazā diktatora izdarībām. Lai ko viņa teiktu, lai ko darītu, tas viss aiz mīlestības, aiz viņas pašas izpratnes, kas būtu labākais viņas bērnam.

non_grata      bija tā kā nekā,te pēkšņi mammai vēzis...daudz kas palika nepateikts...

av2      Man nav bijusi taada pieredze. Mamma vienmeer smaidiija, paslaveeja, aizstaaveeja. Faateris dzeera, un vinnaam tad nekas neintreseeja. So, saakot no baigaas beerniibas dziivoju..pastaaviigi, vareetu teikt. No maajaam prom biju peec astotaas klases. Maaciijos, straadaju paaraleeli uitt.Biju pat teicamnieks, peec taa laika meerauklas. Bet tas nav absoluuti saistiits ar manu vecaaku kritiku, vai slaveessanu. Man vienkaarssi ssausmiigi daudzkas intreseeja tajaas skolaas.Man vareeja buut vissos priekssmetos super , un vienaa 0, jo tas man neintreseeja..... Bet vecaakus savus cienu , un miillu, jo bija jau arii daudz kas labs.Tikai....taadas aattieciibas , kad vareetu ar vinniem izrunaat vissu, nekad nebija, un nebuus.

Just_      Man mātes nav jau gandrīz 20 gadu, tēva arī. Bet cik te daudz mazu, aizvainotu puisīšu un meitenīšu! Onkām jau 40, bet vēl pārdzīvo, ka mammas viņus par divniekiem bārušas, tantes satraucas, ka mammām nepatīk viņu frizūras... Nu piedodiet tak tām savām mātēm, viņas mīl savus bērnus, kā nu katra prot. Un iedomājieties, kā jūs justos, ja jūsu bērni jūs tā apklačotu. Un tā var notikt.

violinn      Viņai tāds raksturs. Tas ir jāpieņem. Var nelikties ne zini kādu ilgāku laiku, tikties reti, iespējams, tad būs patīkamas tikšanās. Un jā, var spirināties pretī kritikai, stingra nostāja - man tā patīk un viss. ja sajūt, ka neviens neklausa, tad jau arī nav jēgas vairs komandēt. Es tā to redzu.
Pašapziņa papēžos. Jā, sāpīgi.Ja esi bieži un nepamatoti kritizēta, tas seko līdzi ilgi. Palīdz tie paši savi panākumi kādā lietā un apziņa, ka saproti kāpēc jūties nevērtīga. Sirdsapziņas parmetumi? Priekš kam. Mīli mammu, lai arī tiktos reti.

laukutante      Toties mums ir iespēja tā neizturēties pret saviem bērniem, lai tas apburtais loks pārtrūkst. Tā nepareizā attieksme paaudžu pārmantošanā labi tika parādīta komēdijā "Vīramāte-vellamāte" ar Lopesu.

Adamsone      Tā viņa, visticamāk, saprot savu pienākumu pret tevi - pinveidot tevi visu laiku un nepārtraukti. Vai tur ir mīlestība - nu suns viņu zin, cita dvēselē neielīdīsi, tev pašai jāredz.
Manas attiecības ar manu ļoti veco māti ir nekādas, viņa dzīvo savā mājā, pie sava dēla un mēs laikam neizjūtam vajadzību viena pēc otras. Pēc tādām, kādas mēs esam tagad, nevis kādas bijām kādreiz. Nav jēgas pārmetumiem vai vispār dajebkādiem viedokļiem no manas puses, mana dzīve nav tāda, kādai tai būtu jābūt pēc viņas ieskatiem - vnk nav saskarpunktu.

_Krasula_      Manas attiecības ar vecākiem ir atturīgas, bet labas. Dzīvoju no viņiem patālu, lai pagūtu sakašķēties.:) Ir situācijas, kad padomi, protams, tiek sniegti, bet jebkurā gadījumā rīkojos pēc sava prāta. Sazvanāmies, kad ir iespēja,- braucu ciemos.
Nu ap gadiem 30 šāda veida kritikai, manuprāt, nevajadzētu vairs ietekmēt pašapziņu. Jāceļ pašapziņa un jācenšas uztvert mammas teikto ar humoru. Saprotu, ka nav viegli.:)

byebye_      starp citu-mūsu bērni mūs vēro un kopē. ko cer nākotnē no saviem bērniem sagaidīt tie, kuri nozākā savus vecākus un tik auksti izturās pret viņiem? varat būt droši, jūsu bērni kādreiz jums to iemetīs acīs. un tas būs sāpīgi. nez kāpēc cilvēki aizmirst, ka vēsture mēdz atkārtoties.

skvo      byebye_ atļaušos nepiekrist - ne ko viņi nekopē. Tāpat kā es nekopēju savu mammu, bet centos būt visā pilnīgs pretstats viņai un man tas paldies Dievam ir izdevies:). Tā tagad skatos uz savu meitu un viņas ģimeni neredzu tajā neko no sevis un mana ģimenes modeļa - viņai ir pašai sava izpratne par lietām un notikumiem:) un ar to arī esmu baigi apmierināta - nevajag viņai kāpt uz maniem grābekļiem - lai dzīvo pati savu dzīvi ar savu attieksmi pret visu:)

byebye_      skvo, bet nedomā, ka viņi nevēro. slikts piemērs arī mēdz būt piemērs, kā nevajag.

Zeltiite Dzīvē var pienākt brīdis, kad Tu jau uzņemies atbildību par vecākiem, kas kļūst Tavi "nepaklausīgie bērni". Kādam ātrāk, citam vēlāk un tam nav jānotiek... nākamās atbildes