solīšana un nesolīšana
PA attiecību tēmās bieži vien parādās atbildes kā "viņš/viņa tev neko nesolīja, tāpēc tev nav nekādu tiesību celt pretenzijas". parasti tās ir tēmas par to, kā kāds ir kaut kur aizgājis (vai liekas, ka aizgājis) neceļos.bet vai tad nav tā, ka attiecības pašas par sevi jau paredz zināmus noteikumus, kuri domājams visiem tāpat ir skaidri? un diez vai šajos noteikumos automātiski ir punkts, ka katra no pusēm var brīvi uzturēt seksuālus kontaktus ar citiem? vai nav tā, ka tieši šādas novirzes no parastajiem noteikumiem ir jāatrunā, nevis speciāli jāsola kaut kas, kas jau ir pēc noklusējuma paredzēts attiecībās?
vai arī man tā izpratne par attiecībām un noteikumiem ir kaut kāda nepareiza? tagad no katra, ar ko sāk veidoties attiecības, ir jāprasa kaut kādi speciāli solījumi - cienīt, būt uzticīgam, nemelot utt, lai pēc tam nevar pateikt, ka viņš tak tev neko nesolīja :) manupārt iesaistīšanās attiecībās, jau ir automātiska šo noteikumu akceptēšana.
Vientulais_vilks Neatceros, kaadi bija tie nerakstiitie likumi attiecibaas - sen nav taadas bijusas .. :(
stardust Iepazīstoties jau viss pats no sevis notiek, kaut kādā brīdī pārrunā arī tādas lietas. Tā kā runāts ir, viedoklis par to izteikts un sekas arī izskaidrotas, var pieņemt, ka viss skaidrs.
selavi_5 Attiecības vai nu pieņem vai nepieņem. Solījumi jau ir savas gribas uzspiešana.
Biktstevs Tas ir tapec ka degunprieksa neko neredz,bet skrien prom kautur,meklet abalstu taluma! To ka pasi rada problemas,tas ir viens,bet sekas kas pec tam seko,tas jau ir kas cits.
Effy
es ne par to....
mani parsteidz atbildes par otra nekā nesolīšanu un tāpēc viss ir ok un nav tiesību celt nekādas pretenzijas vai sūdzēties.
nu tak es arī it kā nevienam neesmu solījuis, ka gādāšu par to, lai manam bērnam būtu ko ēst, kur dzīvot utt.
manā skatījumā ir pašas par sevi saprotamas lietas, kurās nav vajadzīgi nekādi solījumi, lai varētu izteikt pārmetumus vai nosodījumu.
nu, piemēram, man droši varētu pārmest sliktas mātes tēlu, ja bērns būtu nepaēdis, neapkopts un klīstu viens pa ielu, kaut arī es tak nevienam neko nesolīju! :)
jozolsen Iesaistīšanās attiecībāsTavu noteikumu un izpratnes (kāda nu kuram ir) akceptēšana?!!Vai nav par traku?Kur tad paliek divpusējās vienošanās?Sagrābt privātīpašumā un parvaldīt to kā vienīgajam īpašniekam?Man jau nu galīgi nav skaidrs,kas Tev ir skaidrs?Nu nav monogāmijas,pat Tev un neliekuļo.Un Tev vēl arvien liekas....Būtu jau pēdējais laiks nākt pie prāta.
jozolsen Tev vēl arvien biezputra galvā,kārtēj.......sasaistīt ar bērnu.Māte pret bērnu ,tas ir pienākums ,atbildība par daļu no sevis un nav nekāda sakara ar kārtējo uzpi,,,.Viņi nāk un iet,bērns visu dzīvi būs Tavs bērns.
fargo
mes te esam -/+ 20 cilveki. tu gribi tadas globalas lietas izvirzīt? profik tas viss ira.
bez jokiem, pavisam vienalga.
VECA_PIEPE
" Soliits makaa nekriit! "
" Soliito triis gadus var gaidiit! "
( latvju tautas parunas ) :D
skvo Šo laiku vienīgā problēma ir tā ka Visiem ir TIESĪBAS (fig viņu zin uz ko!!! - katram pēc viņa saprašanas), bet nevienam vairs nav PIENĀKUMU!
vineta30 Ja runa-par bērniem...Nu,tad vienmēr sanāk kaut kā tā-ka iznāk,ka tikai sievietei gar viņiem ir daļa.Pašķirās-un,ja Tu sāc meklēt jaunas attiecības-Tu jau esi staigule /jeb mauka/ -a ko tas vecis tai laikā dara-nevienu neinteresē.Un neviens viņam nesaka-kā Tu vari dzīvot neliekoties par bērniem ne zinis.Diemžēl-kārtējā dubultmorāle.Tāpat kā par vīriešiem-maukuriem.Jā-manī runā-aizvainojums,ka mans bijušais vīrs nelikās par saviem dēliem nezinis.NENOLIEDZU.
Vientulais_vilks ko taas sievieC VIENMEER visaas teemaas ar saviem beerniem baazaas - nu, cik var tiesaam??!! :( Pasas gribeeja sev hoooobiju, a tagad breec! Vairaak izskataas, ak tie beerni tik taads manipiluaacijas instruments, lai pat peec skirsanaas vareetu turpinaat bijuso zageet
Effy
izskatās, ka neviens tā arī nesaprata jautājuma būtību... varbūt vienīgi skvo.
jautājums nav par bērniem vai par privātīpašieciskumu, vai manu monogāmiju, vai manām personīgajām izpratnēm par lietāu būtību.
jautājums ir par to, vai attiecībās ir speciāli kaut kas jāsola pašsaprotamās lietās. un tipa ja nesola, tad ir visas tiesības šļūkt apkārt, bet pēc tam pateikt - bet es tak tev neko nesolīju, tā kā pārmetumi nevietā?
vai tomēr tieši kaut kādi nestandarta gadījumi būtu atrunājami atsevišķi? tipa tur brīvās attiecības, tiesības tikties ar citiem bez pārmetumiem no otra un tamlīdzīgi.
uz šo jautājumu mani pamudināja PA bieži vien rakstītās atbildes, ka tipa tev neviens neko nesolīja, tāpēc nepuksti, ka tas otrs staigā apkārt.
Effy
jozolen, ja kas, es nemaz nebrīnītos, ka, ja tev būtu +/- sakarīgas attiecības ar kādu sievieti, kura tev ļoti patiktu, un tu uzzinātu, ka paralēli vēl tiek uzturēti kāri 2-3 sakari, tad te pilnu PA pibļautu ar tēmām par nelietīgajām sievietēm padauzām, lai kā tu te sevi tagad pozicionētu par totāli neprivātīpašniecisku.
parasti par privātīpašnieciskumu nenormāli uztraucās tie, kuriem pašiem tas piemīt augstākajā mērā attiecībā uz otru.
vineta30 Manuprāt-ja divi vientuļi cilvēki sāk satikties,tad jau vajadzētu to savu teoriju par kopādzīvošanu izklāstīt.Protams-ne pirmajā reizē...jāapostās...vai Tev tas vispār der.Ja savu viedokli neesi izteikusi-baidos,ka vīriešiem-tas nozīmē-ka Tev vienalga...Izklausās tā baigi neforši-bet-laikam-jau savādāk nevar
atenii Līdz šim domāju tieši tāpat, kā autore jau izklāstījusi tēmas sākumā. Bet laikam tagad dažiem indivīdiem, uzsākot attiecības, speciāli vēl jāizskaidro lietas, uz kurām vajadzētu balstīties normālām partnerattiecībām.
neko
vineta30: "vientuļi cilvēki sāk satikties" ... un ja viņi nav vientuļi? Vientuļi pa dzīvi pamatā ir tikai tādi, kam gana briesmīgs raksturs. Pārējiem ir draugi, radinieki... bērni galu galā... un samērā maz brīva laika.
Un tagad par tēmu pašu: "attiecības" mēdz būt tik dažādas, ka šaubos vai var runāt par kaut kādam vispārzināmām normām. Kāds var būt iedomājas, ka tas automātiski paredz kotletes un mitu katrā tikšanās reizē. Tak prātīgāk ir tomēr izrunāt vai tu tiešam cepsi kotletes katru reizi un minets ir obligāta tikšanās sastāvdaļa. Nav iespējams uzminēt kādā vidē konkrētai cilvēks audzis un kas viņa galvā iesēdies kā "obligāta attiecību sastāvdaļa".
Tas viss ir viens no aspektiem tipiskajai kļūdai "es visu darīju pareizi, bet tas otrs/-a to nenovērtēja", bet kad šādam cilvēkam pajautā ko tad tas otrs/-a vēlējās... izrādās tas ne reizi nav pajautāts.
Effy
neko, es nerunāju par attiecību niansēm. bet takš visi saprot vienu un to pašu ar vārdu "attiecības" globālā mērogā, kas tas ir un ko tas paredz no abiem, neiedziļotietos kotletēs un minetos, kas jau ir nianses. tāpat kā visiem pa lielam globālā mērogā ir skaidrs, ko nozīmē bērna nākšana pasaulē. kā notiek šī bērna audzināšana un aprūpe, tās jau ir nianses.
nē nu var jau būt, ka kāds uzskata, ka tas, kas nav atrunāts, apsolīts, pie notāra apstiprināts vai aizliegts tiešā tekstā, tas ir atļauts.
neko
[takš visi saprot vienu un to pašu ar vārdu "attiecības" globālā mērogā] - tas ir tikai Tavs pieņēmums un balstās tikai uz Tavu pieredzi.. un pieredzes mums mēz būt tik dažādas.
Un kāpēc gan ir tik sarežģīti formulēt savas vēlme pāris neplašināties teikumos, tā vietā lai balstītos uz pieņēmumiem? Ja cilvēki nespēj pat tik daudz vai ir pamats notiekoši vispār saukt par attiecībām?
Eneile Neko, cilvēkiem vienkārši neienāk prātā atrunāt pēc viņu domām pašsaprotamas lietas.
inito4ka
...attiecības neparedz nekādus noteikumus!!! sadzīve ar noteikumiem ir ,,kontrakts,,
Katrs sadzīvo kā māk. Vēlams,lai tā māka saskan :))
un vārds...
nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 67) | nākamās >> |
