pagatnes nenovertetie cilveki

tool      Pamatskolas beigu klasē bija meitene, kura man patika, un kura, man liekas, paspēra soli manā virzienā. Tas laikam bija par ātru manai vel nestabilajai psihei meiteņu jomā... Meitene! Da ar mani! Da ko čomi padomās!!! Jau 43 gadi, bet pa brīdim to atceros ar nožēlu. Laiku neatgriezt.
Ko tur tikt galā???!!! Galvenais ir neatkārtot kļūdas un skatīties uz jaunām virsotnēm;)

Deisa      Ir bijis otrādi - nožēloju, kā izmantoju iespēju. Ne visu vajag ķert un grābt. Tev, puis, iesaku altruismam pievērsties, no tām grāmatām jēgas nav, no harmonijas tev tikpat tālu, cik līdz skaistai, gudrai blondinei.

Piparkuka      JĀ!!!
Vismaz 3 reizes, ātrumā zinu. Kad nenovērtēju patiesu, īstu, paliekošu un uz labu kopīgu nākotni vērstu mīlestību.
Kāpēc?!.....
Nu tāpēc, ka cilvēks neapjēdz. Ka iedeva labāko (Dievs...?!). Un vēl labāko. Ka nemāk sagaidīt. Vai "ieciklējies" uz uzticību tam, kam varbūt tevi nemaz nevajag?!....
Vienvārdsakot- jā! 100%.
Tāpēc, ka par strauju, ka sakam, nedomājot, ka uzticam to, kas nav jāuztic- lai nesāpinātu, ka negribam apvainot mīlamo, apvainojot tādējādi mīlētāju utt....
:)

neko      "gribeja draudzeties, bet jus atteicat ";
Būtu visumā interesanti uzzināt kā var "atteikt draudzību" - draudzība tas tomēr ir gana ilgstoša procesa rezultāts, kas vai nu ir vai nav. To nevar ne atrast, ne atteikt ... vis maz man tā līdz šim šķita.

Visvaris1952      Ko pagātnes rēgus kustinini, sen dzijušas vātis plēs, a? Pilno lozi neizvilki, ko? Pieņemu, ka katram tā vai citādi ir gadījies - kas tur ko daudz vairs nožēlot!

miglainaa_plava      Nē nav bijis. Viss notiek tieši tā un tajā laikā, kad vajag.
Bet ir bijis, ka cilvēki, pret kuriem agrāk izturējos augstprātīgi, tagad novērtēju un esam labi paziņas. Un otrādi.
Un ir arī tuvi draugi, kuriem dzīvē ir paveicies vairāk nekā man, un tagad apgrozās augstajās aprindās, bet pret mani izturas augstprātīgi.

miglainaa_plava      Bet man šķiet, ka Tu ceri - kāda tagad mocās un nožēlo, ka pirmajā klasītē nedraudzējās ar Tevi. Neceri, nenožēlo. Cilvēki ātri aizmirst pagātni un dzivo tikai šodienā. Cilvēki grib draudzēties ar tiem, kas viņiem ir noderīgi šodien un rīt. Tu esi noderīgs?

Piparkuka      neko- te ir domāti dzīves draugi! un protams- var atteikt un kā vēl!...... No abām pusēm, gan vīrieši, gan sievietes tā dara....
Atrast- arī vienkāršo draudzību- var! Mierīgi. Kaut vai te, Oho, sadraudzējos ar nu jau diezgan ilgu gadu draudzeni.....)

Eneile      Nožēloju? Nē. Nekad jau nevar zināt kā būtu, ja būtu.

Puma      Viss ir tieši tā, kam tam ir jābūt - neko nenožēloju :)

bru_nette      drīzāk jau škrobe, kad kādu pārvērtē

fargo      ir, tā kā tas ir. var iet tikai tālāk. nožēlot? jā, ir tāda lieta, bet tā ir nolikta plauktā, apzināta un ceļa turpinājumam traucēt tai ir aizliegts.

av2      nav bijis taa. Varbuut...neesmu maniijis vissus maajienus , hmmm....?

MrJones      Nop. Nav bijis taa...necenshos paaraak zemu veerteet. Ja nesaista, vnk neielaizhos...tas arii viss. Ir gadiijies paarverteet mazliet,..vai, pareizaak, vilshanaas,...bet jebkuraa gadiijumaa, nozheelot nenozheeloju.
Pagaatnei ir noziimes, manaa skatiijumaa...ne lai besiitos...ir tak ari daudz kas labs bijis.

Eliza29      nekad! Drīzāk otrādi. visu to ko esmu nedabūjusi, augstāki spēki ir man pierādījuši, ka tas ir paldies Dievam! to, ko ieraugu ar laika atstarpi - saprotu, cik ļoti Dievs mīl mani un sargā mani no man nepiemērotiem cilvēkiem tajos brīžos kad man pašai nav pieticis saprašanas!

_Krasula_      Ja ar draudzību ir domāts kaut kas vairāk par draudzību, tad, jā, protams, tādi piedāvājumi ir bijuši. Agrā jaunībā. Iemesls bija tikai viens- neatbilda manai gaumei-, līdz ar to nav pamata nožēlai. Kaut...man bija gadi 21, 22. Strādāju un dzīvoju vienā pilsētciematā. Un tad man uz darbu pazvanīja kāds puisis, nesen no armijas pārnācis. Runāja, ka esot īsts velna pulveris. Puisim atgriešanās mājās nebija pārāk rožaina. Nesen bija cietis avārijā, abas kājas "dzelžos". Tā mēs samērā ilgi sazvanījamies, šķita, ka radusies gandrīz vai platoniskā mīlestība. Un tad kādu dienu draugs viņu aizvizināja pie manis uz darbu. Un...kad es viņu ieraudzīju...apstulbu vai varbūt nobijos...viņš izskatījās pavisam savādāks nekā biju iedomājusies. Patiesībā pat nevar teikt, ka neglīts, bet ar tādu dīvainu, caururbjošu skatienu. Es laikam nevarēju pieņemt un sabīdīt izsapņoto ar realitāti un uz priekšu no viņa izvairījos. Varbūt tur varēja kas sanākt, bet peldējusi nožēlā gan neesmu.

nakc      Vienu reizi tiešām tā sanāca... bet es uzskatu, ka viss dzīvē notiek pēc plāna, tātad nebija lemts.

liancite      Nenožēloju! Dievs jau izlems manā vietā, atsijā un piespēlē, pārbauda! Jāpieņem, lai vai kā...

silva111      Pagātni nevar atgriezt, tikai tad, kad otrs cilvēks ir aizgājis no Dzīves! Bet ja tā nav, tad var visu atgriezt atpakaļ un būt Laimīgs ar tiem Cilvēkiem ar kuriem ir jābūt Laimīgiem un pēc kuriem tik ļoti ilgojas Jūsu Sirds.
Padomājiet un nebaidaties atgriezties. Varbūt arī šis otrais Cilvēks Jūs tik ļoti gaida, tikai baidas atzīt. Speriet pirmo soli, Nebaidies!Iemīli un Dievs atklās taisnību!
Lai mums veicas!

lasminaxxl      Oi kā tik dzīvē nav gadijies ? Kas tik nav bijis ? Mazbērni neticēs ja stāstīšu !!!!!!!!!!!!!!!!!!
Katra diena jaunu pidzīvojumu pilna , ko te vairs veco atcerēties un nožēlot !

Adamsone Protams, ka ir gadījies, jaunībā tā gadās. Ap 20 gadiem izvēlējos nepareizo vīrieti, ar to nekas nesanāca, ar otru būtu pavisam cita dzīve - labāka vai... nākamās atbildes