pagatnes nenovertetie cilveki

Adamsone      Protams, ka ir gadījies, jaunībā tā gadās. Ap 20 gadiem izvēlējos nepareizo vīrieti, ar to nekas nesanāca, ar otru būtu pavisam cita dzīve - labāka vai sliktāka, suns viņu zin, bet citādāka gan. Vismaz bērni būtu divi un jau stipri lieli. Divu bērnu neesamība ir vienīgais, ko nožēloju, pārejais - pokui...

Piparkuka      hmmmm, man gan ne jaunībā, bet jau vēlāk tā gadījies. Jaunībā tieši to vienu labo ieraugu un novērtē!)))
Pēc tam kaut kā nevar saprast.....ka mīl)))

I_am_so_      es ticu tam, ka atrisinājumi iespējami ne tikai filmās un grāmatās. vai tur kas izdomāts, tāpat viss notiek kā dzīvē. par savām aktivitātēm tā kā nav nācies nožēlot, bet tas tāpat neko daudz nav palīdzējis. cilvēki biežāk izvēlas nerīkoties un pēc tam grūtsirdīgi gremdēties atmiņās.

_Biezaa_oome      Ne, mums dziivee nekad taa nav gadijies. Un nozheelot veel ne tik. Varbuut otraadi ir bijis, kaads nozheelo, ka nav pratis pret mani labi iztureeties. Bet! Viss, kas ar mani notiek, ir pats labaakais, kas ar mani var notikt. Punkc.

AudraSeele      Jaunībā gadījās, kad domāju ar prātu, ne sirdi...Nedomāju, ka var to izlabot tā, lai nepaliek sarūgtinājums.

SecretB      Ar mani t´a nav bijis. Jebkurs kurs gribeeja draudzeeties ar mani vareeja to arii izdariit. savukart es biju taa, kura gribeeja draudzeeties, bet ar mani negribeeja draudzeeties... kaa es jutos? slikti, bet es nemaz necentos sevi pazemot vinu prieksaa, ja nee tad nee. ja ne pa labam, tad peec principa- kaa tu pret mani taa es pret tevi.