Ja ļoti gribas, tātad drīkst?
Kā Jūs reaģējat, ja kaut ko ļoti vēlaties, bet tam nav materiāla pamatojuma? Piemēram, mana radiniece reiz neplānoti noīrēja citu dzīvokli, jo tas bija tuvāk darbam, labākā mājā utt, samaksājot par to (īre uz priekšu + depozīts) visu naudu, kas bija (mēneša izdzīvošanai viņai toreiz palika ap 30 latiem) ne mirkli nešauboties, ka "kaut kā jau izkruķīšos", lai gan iepriekšējam miteklim arī nebija ne vainas un tas bija par 30% lētāks. Es, piemēram, vienmēr sarēķinu, ko varu atļauties un pat ja kaut ko ļoti vēlos, nepērku to, ja tādēļ būs jāatdod pēdējā nauda. Draugi man tādēļ bieži pārmet, ka zaudēju daudz prieka dzīvē, jo nepaļaujos uz gadījumu. Kurā pusē ir taisnība? Kas tas par prieku, par ko viņi runā?
elsa
Man derēja apcirst visus materiālos gribuļus saknē .
/ sadistiski un audzinoši noskalda saknē /
neko
Es teiktu ka tava paziņa bija vienkārši pragmātiska. Dzīvoklis tuvāk darba ietaupa gan laiku gan transporta izdevumus aiz kam 30% dārgāk... viņa kopumā ir tikai ieguvēja.
Tā pat teiciens par šampānieti un riskētajiem ir visnotaļ patiess. Tā ir mierīga stabila dzīve kurā nav neka īpaši laba.
Bez tam ir cilvēki kam adrenalīns vienkārši nepieciešam pilnvērtīgai dzīvei.. citādi viņi vienkārši sabruks/nodzersies.
cami
taisnība ir tajā, kā pati/s jūties.
Iespējams, ka tā lieta Tev tik ļoti nemaz nav vajadžiga bijusi!
Bet prieks dzīvē ir dikti fundamentāla lieta!
Ja ļoooti kaut ko vēlos, tad to arī nopēku! Tikai dumji un neapdomāti pirkumi taja kategorijā, manā gadījumā, neiekļaujas. Vienmēr izdomāju cik lielu prieku man tas nesīs un kas tad būs, ja man viņa nebūs.. ja sajūta, ka tomēr gribas, ņem virsroku, tad ( ja lieta ir dārga) domāju kā tad viņu nopirkt :)
maigonis_niknais Cilveeki dazjaadi : vieni prot bez meera teereet,bet ir apsviediigi atkal "pietaisiit " to naudu klaat . pats pie taupiigajiem un pieticiigajiem ,diemzjeel.
jozolsen Sen jau ir zināma formula.Bankā jābūt minimālai spilvens 3 mēnešu ienākuma apmērā.Nekā jauna,sen jau ir izdomāts.
Maverick
Sevi vajag mīlēt !
Ja kaut ko ļoti gribās - tad nevajag sevi ierobežot ! :)
meklejumos Gribēt nav kaitīgi, dabūt lietderīgi! Ja varu atļauties konkrētā momentā un tā dēļ iespējams materiālos zaudējumus cietīšu tikai es , riskēju. Ja manu iegribu dēļ jācieš citiem, pasēju.
Ai_bonija es vienmēr esmu uzskatījusi, ja tā nauda tai brīdī uz rokas ir jāpērk/jāīrē/jābrauc, kautkamā vienā lielā un pamatīgā jāiegulda untt. tāpat štruntos un ikdienā iztērēs, tik nemanīs jēgu tam visam. Vienmēr izgrozos, izkaukulēju un viss notiek. Protams, tā dzīvot nevar, ja esi vienīgais pelnītājs un kādas piecas mutes no minimuma jābaro.
Kolumbine Jādraudzējas ar maciņu un vienmēr jāpajautā viņam, ja viņš grib, tad es piekrītu. nesaprotu cilvēkus, kas neprot sev neko aizliegt, tie ir savu kārību vergi.
una32 Laikam jau jāizvērtē prioritātes, man gadās, ka ļoti gribu un pēkšņi negaidīti to arī saņemu, kā no gaisa nokrīt(kāds nopircis, bet neder, žēl izmest)....sev jāpasaka, man to tiešām vajag, tad arī būs.
Ai_bonija Dzīve ir pārāk īsa, lai nesapņotu un ar taupības grumbām sejā mūžīgi dzīvotu.
Kamija Nav jau nekādas vainas aprakstītajā... bet pa godīgo ar 30 ls izdzīvot nevar ;) tad vai nu jāzog, vai jādzīvo uz citu rēķina... un tādu ir daudz! :)
piekraste Neredzu nekāda prieka mēslos iekulties. Vienmēr visu rēķinu un pārrēķinu. Krāmus nepērku, jo patīk sēdēt uz augušā žūkšņa :).Bet žūksnītis paliks maniem zaķīšiem :) Katram sava laimes teorija :)
Malvine27 Praatigs neprats dazreiz vajadzigs ari finashu jomaa,lai sevi un savos tuvos iepriecinaatu,dazreiz tas nemaz nemaksaa dargi.Ar laiku rodas arii pieredze un vieglak izvertet riska momentus.Bet prieks,ko sniedz tas mazaas baudas,vairo ari spekus,dazreiz arii labak sac redzet,kur ir istas prioritates un kur var taupigak.
Deisa Nauda ir enerģija. Tā jālaiž apgrozībā, jā to grib saņemt. Savulaik savā kompānijā jokojām - jā santīmus nekrāsi, tad santīmus nekrāsi un tam ir zināma taisnība. Cilvēks dabūn tik daudz, cik viņam vajag. Kādā veidā, tas jau no personas atkarīgs. Vairākkārt ir bijis, kad par pēdējo naudu, kas ir, esmu izdarījusi ko prātīgiem cilvēkiem nesaprotamu (nopirkusi Bībeli, aizdevusi māsīcai pēdējos 20 latus, kas tobrīd ir), bet tā nauda ir ļoti ātri atnākusi atpakaļ un ar uzviju. Uz naudu nevajag iespringt tāpat kā ar laiku (steidzoties parasti viss sanāk tieši lēnāk, jo saspringums traucē dabisko enerģijas plūdumu).
ApartamentiEspana
Tava draudzene nemaz nav uzskatama par nepratigu shkerdetaju, vina ieekonomeja naudu degvielai un laiku celam uz darbu. Un varbut vinas gadijuma darba vieta bija tik tuvu, ka pat transportu vairs nevajadzeja, tad vispar vinneja ar uzviju.
Nu nav visa dzive ne aprekinama, ne sarekinama, ir brizi, kad japrot lekt ar pusaizvertam acim. Tieshi pusaizvertam, jo kaut ko jau nedaudz jazina par vietu, kuraa lec un kurp pec tam veletos izpeldet:)
siikaa16 Rēķinu, tērēju apdomīgi. Ja vajadzētu izdzīvotu arī ar 30 ls mēnesi. Reizēm sevi palutina,bet apdomīgi.
ApartamentiEspana Nu perfekti teikts, Deisa ´´ Cilvēks dabūn tik daudz, cik viņam vajag un kad vajag:)
Pedro_de_Bueno Ja es tā būtu darījis, tad nebūtu slēpojis Alpos, Andos, Himalajos u.t.t. Tad laikam būtu prasts mužiks.
amis1970 Ja tie 30% ir vairāk nekā sabiedriskā transporta mēnešbiļete, tad gan ir aita.
Pauls Gribēšana ir emocionāls stāvoklis, kuram visbiežāk ir mazx sakara ar reālām vajadzībām un racionālu pamatojumu. Ja kaut ko ļoti gribas, tad piespied pagaidīt... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 40) | nākamās >> |
