Ja ļoti gribas, tātad drīkst?

Pauls      Gribēšana ir emocionāls stāvoklis, kuram visbiežāk ir mazx sakara ar reālām vajadzībām un racionālu pamatojumu. Ja kaut ko ļoti gribas, tad piespied pagaidīt vismaz 1 līdz 2 nedēļas. Ja arī tad vēl ļoti gribas, tad var domāt par kāruma iegūšanu.

kreituse      nunez nez...labaak noperku katru vakaru saldeejumu

Anita33      Kaut ko gribēt ir daļa no sapņņa, neko kaitīgu neredzu, Tev ir mērķis, virzies uz to, taupi vai spēlē loterejā, lai to iegūtu.Esmu gan strikti taupijusi, gan kādreiz neprātīgi iepirkusies vai ceļojusi.Tā ir dzīves bauda, pieškirt sev kaut ko īpašu, ja esi daudz strādājusi.Dažreiz vienkārši jānomaina dzīves vieta vai apstākļi, kaut tas nav lēti, sava veida piedzīvojums.Citādi tas teiciens - kā pavadīji brīvdienas? - gaišs, tumšs, gaišs, tumšs un pirmdiena, bet citi lido nedēļas nogalē uz Parīzi!Izvēlies pati!

Ananda_A      Viss ir atļauts, bet ne viss man der.
Ja apmierina katru iegribu, vēlmi, tad apjēgt vai to vajadzēja vai nē, var pēc gandarījuma sajūtas, ko tas devis. Ja ir nožēla vai mieles- tātad nevajadzēja. Ja gaviles un prieks- tātad vajadzēja. Pamazām gūstam pieredzi, kas der, kas nē. Tam nav jāsakrīt ar viedo senču, reliģisko postulātu vai draudzeņu vērtību kritērijiem. Viņiem viņu, mums katram savas vajadzības.:DDDD

jozolsen      Emonicālie pirkumi izteikti sievietēm un tērējot -pērkot gūst pat sava veida baudu.Vīrietis ar pirkumiem var pašapliecināties arī.Racionālisms izteiktāks vīriešiem,darbības ne uz emociju pamatojuma.

skvo      es sevi mīlu un lutinu, ja man ko ļoti ļoti gribas nekad neatsaku, jo dzīve ir tikai viena. Jā protams, lai es savu niķus varētu atļauties es arī strādāju kā tāds darba mūlis:) Kad esmu darbā tad pietaupu, bet atvaļinājumā tad vaļa visām kaprīzēm:))

lasminaxxl      Var izvilkties ar 30 ls mēnesī . man tā bijis ne reizi vien .. Ja tā viņai labi , ja jūtas labi - kāpēc ne ?

Lucy      Es vienmēr domāju par rītdienu!
Bet,ja man ko ļoti gribās,es to dabūšu,jau no dzimšanas esmu bijusi kaprīza,iedomīga un panāku,lai cik man spēka un energijas tas maksātu, dabūšu un punkts.

MaryClaire      jā, ja dzīvo strikti rāmītī, tad tas ļoti ātri atspēlējas. man arī pārmet, ka es daudz ko nerēķinu, daru lietas, kuras pēc būtības man nevajadzētu atļauties, bet ... kad paskatos, kas noticis ar tiem pragmatiskajiem "rēķinātājiem", kuri dzīvo savu iespēju robežās, tās nepārkāpjot, es saprotu, cik viņi ir ... pliki! no jebkā. arī no cerības. un jā, arī nelaimīgi. katrs pats par sevi un kopā, jo visu laiku kaut ko nevar atļauties.

saullla      Draudzene noteikti ietaupija uz ceļa izdevumiem,vai ari kur citur ietaupis.UN nedomāju ka vinai tur uz dzivokli izdzevumi bija iipaši daudz lielaki par 30-40ls menesii ;)

Galugalā viņa ieguva vairāk kā notērēja,komforu,savas ērtibas,vissticamāk ari citas iespējas no dzives ,kamēr TU skaiti katru latu.

Ir jāmāk dzivot,dzīve ir iisa,un nauda nāk tikai pie tiem kas māk to tērēt pareizi.Nauda ne velti ir ari milestibas enerģija,ja mīli sevi,gribēsi sevi gan palutināt kādreiz,gan ari savu komfortu dzīvē iespējamo par to kas ir pieejams.Jo vairāk tevī būs īstas milestibas,jo vairāk vēlēsies labi dzivot,un dot sev saviem bērniem to labāko.

Tie kas saka ka nav ko bērniem dot ēst,bet arī nemeklē tās iespēas to izdarīt,kautko mainit savā dzīvē,tikai saka ka mīl bērnus,istenibā tur nav nekāda milestiba.Zinu mammu,kas raud ka viņa nevar pabarot savus bērnus,tik ļoti milot viņus,tik ļoti...Kad es piedāvāju nopelnit naudinju mazliet,atteicās,nē tas vinai nederot,tas nav tas darbs ko vina vēlas darit.

Nu lūk ista milestiba pret bērniem un sevi un dzivi ;):D:D:D:D

Milestiba      Tas prieks, par ko viņi runā, ir saistīts ar domu, ka dzīve nav loģiska un lai arī kā Jūs visu izplānotu, var būt arī savādāk. Labā ziņā :)
Jo vairāk novēro sevi, dzīvi un citus, jo vairāk saproti, ka tie, kas dzīvo no sirds - kas jūt, ka tā viņiem būs labāk (piem., noīrēt tieši šo dzīvokli, lai arī dārgāk) un ka galu galā viss nokārtosies, tie arī saņem to, kam tic.

Katram cilvēkam ir tas, kam viņš tic.
Katram ir tas, ko viņš grib.
Protams, daudzi to neapzinās.

Līst lietus un viens saka, ka ir skumji, a otrs saka, cik skaisti, a trešais - cik labi! Un lietus tut ni pri čēm. Visu nosaka jau IEPRIEKŠ noskaņojums.
Noskaņojums - tas, uz ko Jūs esat noskaņota.

Ja cilvēks ir noskaņots uz loģisku dzīvošanu, tā ar viņu arī notiks, jo viņa prāts katrā situācijā meklēs apstiprinājumus viņa ticējumiem.
Ja cilvēks vairāk novēro, viņš saprot, ka dzīvē loģikas nav. Loģika - ir vārds no cilvēks leksikona, nevis no dabas :) Un tad var saprast, ka var - visu.
Un kad sāc mēģināt, tad tas attainosjas, jo noskaņojums ir cits!

Ķēde būtu tāda:
Tas, ko Jūs domājat par sevi --> tas zemazpiņā tiek atkārtots --> Prāts atkārtoto vienmēr uztver kā Patiesību --> Prāta funkcija ir rast pierādījumus tam, ko Jūs par sevi domājat --> Prāta argumenti ir par iemeslu ticībai --> Ticība ir par iemeslu Realitātei

Izmainiet sakni - domas par to, ka Jūsu dzīvē viss ir loģiski, un viss mainīsies.
Jo..... ja ilgi un dziļi domāsiet, Jūs saprātīsiet, ka ticējums bija maldīgs.

erucanob      Puse Latvijas sevi mīlēja,paņēma kredītus,māju,lepnus auto,tagad Īrijā dzīvo 1 istabiņā.
Iesaku domāt ar galvu,pēc tam ar pārējām ķermeņa daļām,jo tikai tur ir smadzenes,un tas ne velti dotas.

stardust      Es arī par to, lai uzliktu sev pārbaudes laiku, vienu, divas nedēļas, ja tad joprojām, tad var : )))

panaceja      :) ja cilvēks ir bednis un glupi notērē pēdējo kapeiku, tad muļķis. ja turīgs, skaidrs, ka var to darīt, ir drošības spilvens. "nauda nāk pie naudas."

mis_parkere      Nauda ir domata,lai vinu teretu.Un sevi ir jalutina,jamil.Var atteikt citam,bet sev-nekad :)

_CatNap      pamataa jau naudas klapatas aizmirstas, bet piedzivotais prieks paliek.
un, taa padomaajot, laikam tieshi taas reizes, kad biju veikusi lielo reeekjinaashanu un apdomaashanu, beidzaas ar fiasko - iegutais neatnesa karoto prieku.

Piparkuka      Es noteikti savam priekam varu izdot pēdējo latu- piem., ziediem!
Vai braucienam uz Liepāju, vai ja iegribas- izdodu daudz naudas teātra biļetēm. Nepapamtoti, jo necik nedrīkstētu!
Savam priekam padzīvojos Ventspilī kādas dienas, ēdu smuki.....
Un tamlīdzīgi.
Jā, man tā patīk.
Ja nav necik, nav. Dzīvoju mēnesi, neko nepērkot vispār. Citreiz sadomāju un sevi salutinu:)

usne___      Protams, ka sevi ir jālutina. Es parasti sev izdomāju mērķi - daudz lielāku nekā tajā brīdī varu materiāli atļauties (visbiežāk tas ir kāds tāls ceļojums, bet gadās arī kāda dārgāka materiāla lieta).Un tad es daudz domāju par to, ka vēlos, lai šis mērķis (mana vēlme) piepildītos. Un stāstu citiem, ka vēlos to. Jo domai ir spēks un izteiktam vārdam vēl lielāks. Un tad es vienā brīdī jūtu, kā "visa pasaule sadodas rokās, lai man palīdzētu un vajadzīgā nauda atrodas pati no sevis". Un nu jau man daudzus gadus pēc kartas izdodas īstenot visas šīs velmes. Jo naudu vienmēr var izdomāt un naudas dēļ no sevis lutināšanas nav jāatsakās!

dzintars35v      Reizēm jau vajag nopirkt,kaut ko priekš sirds,tāpēc,ka patīk...,tāpat jau pārsvarā pērc tikai,ko vajag...,priekš kam tad tu strādā un naudu pelni...!!!

neratni_stasti      Ir gadījies tā, ka ļoti gribas, ir dārgi, naudas pietiek, bet mistisks skopums māc...; saprotot, ka gandarījuma/ prieka citādi nebūs, ja nepirkšu, nožmiedzu skopumu, nopērku, un dzīvoju tālāk. Tikko pavasarim nopirku baltu mēteli, un man ir pofig, cik izmaksās tā uzturēšana baltā krāsā :)