Kas ir veertiibas...?

Aga70      Kaa neljauj? Buusi ne taas veertiibas uzskaitiijis:)

neko      Vērtības nu nekādi nevar būt sabiedrības uzspiestas, jo tā ir lieta uz ko mēs paši balstāmies, orientieri lēmumu pieņemšanā utt. Pa lielam tā ir lieta, kas veidojas gadu gaitā un "no ārpuses" vispār nekādi nav maināma.
Notiek kaut kāda uzvedības modeļa pielāgošana apkārtējo cilvēku vērtībām, bet tas ir tikai uzvedības modelis. Ne vairāk.

Patiesībā brīdi, kad cilvēks sāks pieņemt sabiedrības vērtības, tās neizbēgami nonāks konfliktā ar personīgajām un rezultātā tas viss beigsies ar dubultmorāles izveidošanu. vienu ārējo un otru iekšējo. Aiz kam pieņemt sabiedrības vērtības (nevis pielāgot uzvedības modeli) ir ļoti bīstams un pašdestruktīvs ceļš.

av2      katram individuaali. Lloti iespaajams, ka vienam otra veertiibas pat neizsaka vispaar neko, un tas ir tikai normaali.

Skaidrite_Leeniigaa      Lielākā vērtība - foršs vecis blakus!

liancite      lielākā vērtība cilvēcība, sabiedrība neveido vērtības, bet ierobežo ar instrukcijām...

Piparkuka      Nu izlasi - ir tāda Tolteku gudrību grāmata. Cilvēku izdomājumi nav nekas!
Visums, Zeme, tās ir vērtības. Tas, kas sirdī.
Cieņa, mīlestība, izpalīdzība, draudzīgums, laipnība- tās visas ir vērtības. Gleznas, arī.... Mīlestība ir lielākā vērtība. Uzticība, arī....
Šai sekundē domāju, ka neuzmanīga attieksme pret mīļoto ir vistrakākā NE-vērtība!

priesteriene      Man jau brīīžiem šķiet, ka tā nav vērtību skala, kas mūsu spriedumus ietekmē, bet gan informācijas telpa. Nu jau vairs neviens neapstrīd zinātnes rezultātus runājot par ūdens īpašībām. Tā ir substance no kuras mēs sastāvam pārsvarā. Tātad, mūsu vērtību skalu, spriestspējas, sajūtas, pat vismazāko vibrāciju veido tā vide, kurā atrodamies. Mēs uzņemam it visu bez liekas analīzes. Visuma lielais likums - gravitācija, tātad pievikšanās spēks. Mēs kā magnēti tiecamies un pielīpam tam, kas mums ir vistuvāk. Mūsdienu informācijas telpā valda anarhija un mūsos apjukums, jo mūsu sensorika nespēj visu sagremot, bet otrais svarīgākais likums pēc Visuma likuma ir sirdsapziņa, ar to vairums ir iemacījies sadzīvot kā ar kaimiņiem no augšējā stāva...atceramies tikai tad par tiem, kad tie mūs appludina. Senatnē latvietis izvēlējās viensētu tipa dzīvestelpu, nevēloties lai saimi kāds ietekmē, tad nu katrā sētā bija sava vērtību skala, bet saskaņā ar dabas likumiem un sirdsapziņu. Jāaizdomājas, kāpēc mūs tik ļoti vēlas sadzīt pilsētās un iznīcināt šo vidi, kas gadsimtiem ir bijusi kā drošības spilvens?