Kāda ir atšķirība starp pieķeršanos un atkarību vienam no otra?
Palasot šejienes ekspertu ieteikumus dažādos attiecību jautājumos, atbildes ir dažādas, taču esmu pamanījusi divas frontes - vieni saka, ka, ja jārisina problēmas, tad nav vērts, nav ko būt atkarīgam no otra un jāiet prom, citi saka - ir jāpiecieš grūtības, jāpieņem vienam otru, ja jau esat viens otram pieķērušies. Nu un tad kā lai cilvēks tiek gudrs - viņš ir veselīgajā pieķeršanās fāzē un jāmeklē kompromisa ceļš, ja nav iespējama sadarbība, vai neveselīgajā atkarības fāzē un jātin makšķere?Araabs Pēc copes jāsatin makšķeres.Nevar taču iet pa ielu,kad visur āķi karājas:))
Vera
Nu teikšu kā ir - nekad nevajag pieciest, paciest un apspiest sevi. Tas ir ceļš uz pašiznīcināšanos.
Nezinu, kas tā par veselīgo pieķeršanos, ja domāji to rozā brļļu periodu, kad dzīvot viens bez otra nevar.....nu tajā fāzē neviens nemaz neapspriež šķiršanās jautājumu un tad jau kaut ar stopiem uz Ķīnu, galvenais, ka mīļotais blakus un nekas nebiedē.
princesemelna nav laba ne pieķeršanās, ne atkarība ...pieķēries un atkarīgs no vecākiem ir bērniņš ...pieaugušiem tās nevarētu būt normas..( adekvātiem cilvēkiem)
Deisa Tātad (iepriekšējiem komentētājiem) - ja rodas problēma, momentā nānotin, ja. Un pa īstam būs tikai tad, kad problēmu nebūs, tātad nekad vai arī tik uz īsu brīdi???
JurisK Augt un pilnveidoties, pienjemot otru kaa cilveeku ar savaam veelmeem un personiibu, tai pashaa laikaa arii otrs dara to pashu, liidz ar to daljeeji abi sevi ierobezho - tas ir celjsh uz pashizniicinaashanos? Kaadas stulbiibas savos augstskolu izkoptajos praatos esat pienjeemushi, ja var spriest kaa Vera? Tas ir egoisms, un tas tieshaam ved uz pashizniicinaashanos.
Olitta man patīk Sofijas Lorēnas paņēmieni
kokote
Ja Tu tā uzmanīgāk būtu to divu viedokļu paudējus zortējusi, tad pamanītu, ka tur būtu vēl pēc gadiem jāzortē, i tad bilde būtu klārāka + statusu: precējies, neprecējies, šķīries (tb "pieredze") jāņem vērā.
Jaunībā, kad abi ir fleksiblāki, kad veidojas tikai tā sapratne, kas ir kas, ko vēlas, tad arī tā tolerances un cerību latiņa ir turpat vai bezgalībā. Ar gadiem (pieredzi) jau saproti, ko reāli vēlies vai noteikti nevēlies un arī to, ka otru cilvēku nevar (arī nedrīkst) mainīt, vai nu jāpieņem vai jāšķiras. Man šķiet, tas otrais variants ir reālāks, un lielā mērā tāpēc arī cilvēkiem ar pieredzi nav tik viegli veidot ilgstošas attiecības (vispār attiecības), jo tas pragmatisms ir pāri visam un pat "tauriņu" periodā veselais saprāts neatslēdzas, bet, ja izdodas, tad tās ir veiksmīgas, stabilas, noturīgas un mīļas.
kokote P.S. galvenais kritērijs ir nenodarīt pāri sev...ja attiecībās ir diskomforts, kas nepāriet pēc kaut kāda perioda, tad ir jādomā, ka ar dzīves kvalitāti kas nav kārtībā un, ja pie vainas ir cilvēks, kuram vajadzētu tā kā rūpēties par kopējo pozitīvo sajūtu, tad vienkārši ir jābeidz viss. Bet katram jau savas vēlmes, vajadzības, prieki un nepieciešamības. Tikai katrs pats var to saprast un izlemt.
Vera Deis nu tas atkarīgs kāda tev tā problēma. Ja aizmirsa kāzu jubileju, nu varbūt nevajadzētu pārdzīvot tik ļoti. Bet ja ieviesa mīļāko....nu tad gan čau!
Deisa to Vera - es ne par savām problēmām te runāju, bet vienkārši runājos par tēmu. Un dzīvē problēmas var būt visdažādākās, kaut pašas vulgārākās, piemēram, ka vīru neapmierina, ka sieviete ne darbā iet, ne arī pie mājas ko dara, bet tikai grib seksu un mīļumu, bet šis jūtās noguris un izlādējies. Pieķeršanās (kopā tomēr labāk kā vienam) vai atkarība (bez tā cilvēka dzīve nav iedomājama, lai arī kādas tās nesaskaņas)?
Mezhavecis Kur Tu vispār esi redzējusi attiecības bez problēmām?Tādas varētu būt tik starp diviem debiliem idiņiem,kas vispār nesajēdz ko nozīmē vārds"problēmas".
Vera
Deisa tā nav pieķeršanās - kopā tomēr labāk kā vienam--tas ir salts aprēķins un nav iemesls palikt kopā, jo cieš abi.
Otrais variants -- bez tā cilvēka dzīve nav iedomājama, lai arī kādas būtu nesaskaņas-- nu tas velk uz apmātību un būtu jākonsultējas pie psihologa kamēr viens otru nav nogalinājuši šī iemesla dēļ.
Deisa Vera - ja jau kopā labāk kā vienam (sajūtu ziņā, ne materiālajā) ir salts aprēķins, tad kas ir tad, ja labāk gribētos dzīvot atsevišķi, otrs sen jau līdz brošai, bet nevar atļauties un tāpēc dzīvo kopā?
Haide
Un tad rodas sadzīves slepkavības... kā kriminālromānos...:))
vecāka gadagājuma cilvēkiem nu tiem kam 60, 70, 80 gadi ir uzskats, ka ja vienreiz aprecējies, tad dzīvo visu mūžu un velc savu krustu līdz kapa malai, bet šķirties nevar...
garinsh207
cilvekam vispirms jaiemacas justies labi vienam,but ar dzivi apmierinatam,sevi realizejosham un sevi milosham,tad tadiem,ja pievelaks brivi un nepiespiesti var kaut kas sanakt kopaa esot,arvien labak gadiem ejot,jo otrs nav kaa problemu un grutibu risinashanas lidzeklis,bet viens otram dod milestibu,neprasot neko pretii.,jo viss ir sevii.un tapec ir ko dot otram. bet nabagus,kri meklee otrus,lai tie dotui milestiba vada bailes,atkariba,nespeja but vienam,tapec arii raksta mekelju-kursh dos milestibu,prieku,laimi,jo pashiem nekaa no taa nav,un tad cer,ka otram bus:)
un ja tadi sametas kopaa ,tad nu kopaa vinsu sarut bailes zaudet otru,atkariba,jo lidko otrs aizies,taa bus slikti.par to jau bija topiks te-kaa lai tiek galaa ar arpratigo vientulibas sajutu.spilgts piemers atkaribai no otra cilveka kaltbutnes. jeb otrs kaa lidzeklis,lai justos labi
marselis
piekeries , piesaistijies-,bet patstavigs un neatkarigs
atkarigs-, jaiet pie narkologa arsteties
visas atkaribas ir vienvienum atkaribas
ka no partnera,ka no seksa, alkohola, azarspelem utl...
Deisa gariņ - tātad veiksmīgi kopā var būt tikai tie, kam ir vienalga - ir tas otrs vai nav? Jo vienam labi, ar otru labi, tikko kas nesaskan, po, dzīvojam katrs par sevi? Njā, izskatās ļoti vilinošs modelis. :D
garinsh207 Deisa,tiem,kuros jau sevii ir vispirms milestiba,tiem nebus vienalga:) tadi sev un citiem nedara paari un neliek ne sev,ne citiem ciest.
neko
Desa: "vienam labi, ar otru labi, tikko kas nesaskan, po, dzīvojam katrs par sevi?"´
respektīvi gribi teikt, ka tie kas jūtas labi vieni, attiecībām neder?
Deisa neko - es tikai gribēju teikt, ka, ja nav pieķeršanās otram, tad ir vienalga - ir tas otrs līdzās vai nav, jo gariņa teorija, protams, ir skaista, bet dzīvē nezinu cilvēkus, kas kaifotu tikai no būšanas kopā tāpēc, ka tas otrs kaifo, bez kaifa sev, bez pieķeršanās, tāpat bez ikdienišķiem konfliktiņiem un arī nesaskaņām. Taču, ja rodas nesaskaņas, tad tas liecina par "mīlestības trūkumu", ne? /pasmaida ar vienu lūpas kaktiņu/ Nu un, ja mīlestības trūkst, tad nav ko...
garinsh207 nevis piekershans,bet milestiba ir svariga,tiem,kuriem piekershanas,tie jau otru izmanto otru kaa lidzekli-apzinati vai neapzinati nav nozime. tapec jau taas... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 39) | nākamās >> |
