Kāda ir atšķirība starp pieķeršanos un atkarību vienam no otra?

garinsh207      nevis piekershans,bet milestiba ir svariga,tiem,kuriem piekershanas,tie jau otru izmanto otru kaa lidzekli-apzinati vai neapzinati nav nozime. tapec jau taas skirshanas notiek,jo nemil sevi,bet gaida visu ko no otra,bet otrs nekad nevar dot otram visu,tapec vilshanas un skirshanas. kaa lielumlielakai dalai cilvju,kuri nesaprot,pat nezin ar ko piekershanas,kaiale,emocijas atskitas no milestibas

DanaL      Nav principiālas atšķirības, optimistam - pieķeršanās, pesimistam - atkarība.
Esmu par to, ka grūtības/problēmas/domstarpības jārisina, nevienās attiecībās no tām neizbēgt.
Protams, visam ir savas robežas.

bergamote      Atkarība nerespektē ne savas, ne otra robežas. Veselīgu attiecību gadījumā šīs robežas tiek respektētas.

marselis      Deisa (2014-12-10 16:56)

problemas-un atkariba dazadi subjekti

problemas bus vienmer kamer pratulosi!
atkariba attiecibas?
ta jau pec butibas kludaina attiecibu konstrukcija

pienemsana- vienam otru
ar piekersanos?
veseliga-neveseliga piekersanas?
sadarbiba un kompromis? to vektori preteji?
neveseliga atkariba?-tin makskeres?

psi.ekspert-,
kur tads tekst izrauts?

Riekstkode      Ja netiek paši galā ir taču dažādu veidu terapijas/ psihoterapijas.... smilšu, mūzikas,zīmēšanas utt....

princesemelna      galvenais ,ka abiem kopā būt ir interesanti ....ar to pietiek.....tie ,kas pieķeras,paliek atkarīgi un nodarbojas ar kontrolēšanu un problēmu meklēšanu (neprot iztikt bez otra,rokas telefonos,nāk "pretīm" pēc darba ar cerībām pieķert..utt...tas ir drausmīgi)

Ananda_A      Atkarība balstās uz bailēm! Pieķeršanās uz abpusēju sirsnīgu vēlmi būt kopā:)))

jadore      Pieķeršanās var būt starp diviem neatkarīgiem cilvēkiem katram paliekot par sevi un spēju saglabāt savu individualitāti, savas intereses un pieņemt otru tādu, kāds viņš ir.
Atkarība vienam no otra, ir tad, ja abi ir kā ´´salipuši´´ un pazaudējuši katrs savu individuālitāti ´´mēs vārdā´´, it kā saplūduši. Ja ir atkarības fāze, tad aiziet nav iespējams, nezaudējot daļu sevis.

jozolsen      Tu ko Tu taču esi cilvēks...Cīnies par dominēšanu ar visiem līdzekļiem,likuma ietvaros..Ir tak cilvēka tiesības (rinkēvičš)),sieviešu tiesības,dzīvnieku tiesības..Tikai man kā vīrietim nav tiesību...

KlusumsL5      Domāju, pieķeršanās jelkam ir veselības pazīme (gluži kā zemes pievilkšanās spēks, kuru pat "putni galvā" neļauj piemirst), tomēr atkarība sākas tad, ja Tu skrien tam otram pakaļ, bet viņš/-a no Tevis atkratās un vēl pazemo. Tad vienā brīdī ir jāpieņem izšķirošs lēmums. Bet, lai nemocītos, Tu vari pateikt viņam/-ņai: "ar sirdi es vēlētos būt kopā, bet mana pašcieņa neatļauj turpmāk paciest Tavu zemisko rīcību, tāpēc ej ellē (kad atgriezīsies, padod ziņu, varbūt uzklausīšu)!" Nu, kaut kā tā..

planerdelta      Kur juus atradiisit attieciibas bez probleemaam? :) Kopdziivee buus probleemas VISIEM paariem, taas jaamak risinaat. Ja censhas abi, bet nekas nesanaak peec vairaakiem! abpuseejiem meegjinaajumiem, tad var domaat par ko citu. Citaadi, ja domaa tikai viens, bet otram ir O.K., tad gan "jaatinas".

planerdelta      Es domaaju, ka jaashkjiras ja nav (vairs nav) miilestiibas un dziive pat nav pusmuuzjaa (arii pusmuuzjaa jau dziivot droshi vien gribas); ja miil(censhas) tikai viens; ja abi saprot, ka attieciibaas viens otru "gremdee" un neviens shajaas attieciibas "neaug". Degradeejoshas attieciibas vareetu arii buut taas, kuras sac par "atkariigaam". Jaapadomaa "kaapeec es esmu kopaa ar sho cilveeku, kaa es juutos shajaas attieciibaas, kaads es kljustu (mainos) u.t.t.". Tad viss buus skaidrs. Un nevajag baidiities pienjemt leemumus, vajag tikai kaartiigi visu izsveert.

Deisa      Ar pieķeršanos biju domājusi vairāk pieķeršanos mīlestībā, kad tas otrs cilvēks ir dārgs tieši dēļ tā, kāds viņš ir, pat, ja reizēm uzskati atšķiras. Te nebiju domājusi fāzi, kad pieķeras kājai un nekur nelaiž.

Lucy      Man nekad nav nācis prātā prasīt padomu te PA.
Veselīgās attiecībās ir bija un būs problēmas.
Ja kāds/da iedomājās rīmēties visu atlikušo mūža daļu kaut ko mistiski pierīmējot,tad tie ir maldi,vai nu sadzīvo vai nē un tas jau būs redzams pirmajos 3-5gados.

Nimfete_      Ja nav emocionālas pieķeršanās, tad priekš kam vispār attiecības?? Ja cilvēki dzīvo kopā vienīgi kāda aprēķina vadīti, nu lai dzīvo, bet man tas nav pieņemami. Un tieši aprēķina attiecībās visbiežāk vismaz 1 no pusēm ir atkarīga no otras..

limonija      Te tāda staigāšana pa plānu ledutiņu...Vai pieķerties kādam ir slikti? Cilvēki mēdz pieķerties tik ļoti, ka nespēj savu dzīvi iedomāties bez sava mīļdzīvnieka, kur nu vēl dzīvesbiedra...Bet vai tā ir atkarība? Es ar atkarību saprotu nespēju risināt patstāvīgi kaut kādas lielas problēmas(eksistenciālas, radošas - kā Rainim ar Aspaziju:D), tad daudz ko piecieš, jo nav variantu - Zenta Mauriņa šausminājās par Konstantīva Raudives garu pētniecību, ar ko šamais bija apsēsts mūža nogalē, bet kur viņa varēja likties? Un kas bija tas, kas turēja Raudivi pie slimās Zentas? Taču ne sekss, mīlīši:) Dzīvē reti kad noder parastais "vienreizviens" svarīgu jautājumu risināšanā(un - jo lielāka personība, jo trakāk)...

chirkainiite      nepamazini savas prasiibas , tikai taadeelj , ka cilveeks tev blakus nevar tas izpildiit ...

furnitura      Daudzi ir kopā tikai tādēļ, lai nebūtu vientuļi. Un tādēļ, lai finansiāli un arī emocionāli būtu vieglāk. Divi cilvēki kopā jūtas stiprāki un drošāki, un tas nāk par labu veselībai, un dzives kvalitātei kopumā. Pat ja tā nav mīlestība - nu un? A varbūt tā ir draudzība? Varbūt tā vienkārši ir ērti? Vai tad nav labāk dzīvot ērti nekā neērti? It īpaši pēdējais attiecas uz vīriešiem.

Laily      Ne pieķeršanās, ne atkarības gadījumā nekas nav glābjams, ja arī mīlestība vairs nav. Mīlestību ir grūti atjaunot un esot ilgi attiecībās ir pilnīgi normāli ka ir pieradums pie otra. Atliek vien šķirties, lai gan bieži tas nemaz nav tik viegli izdarāms.