Kā pieņemt, ka attiecību nebūs?

rebeka  Stacijā nav fziski jāatrodas, jā, es kaut ko gaidu stacijā, bet neaizmirstu arī dzīvot...jo varbūt stāvu nepareizajā stacijā :) Un jā, kaut kādi vilcieni jau piestāj, bet tajos es neesmu gatava iekāpt.
Hm, vilcienu tomēr ir reāli daudz :D Tā kā tomēr vienā jau esmu, tad, ja kāpšu, tam jābūt kaut kam krietni labākam, kas var būt nav gluži īstais apzīmējums. Ja nē, palieku tajā pašā.
Kaut kas no sērijas, ka visas olas nevajag likt vienā groziņā :D

jaunkundze  Nevajag gaidīt stacijā. Ir jākāpj iekšā kādā daudzmaz labā vilcienā, jātraucas uz priekšu un jāvēro apkārtne, vai kāds labāks vilciens neparādās. Un tad jau var pārlēkt uz to otru 😅

Mikko  Tādi nošļurkuši tie vilcieni jo gadiem kursējot piezogas laika zobs.
Tāpēc jādodas tālāk nekur neaizķeroties un nedomājot!
Stacijas tādas piesmakušas, gadiem nemainīgas un bez odziņas... Neinteresantas.

Sassy14  Man grūti saprast šo jautājumu, jo par maz informācijas. Apm. 50-gadīga sieviete bez „otrās puses“ var būt: 1) nesen izšķīrusies mājsaimniece ar mazbērniem, kuras vīrs aizgājis dzīvot pie kādas jaunas kolēģes, 2) kāda izbijusī balerīna vai teātra dīva, kurai pielūdzēju ir miljoniem, bet visi tikai no skatītāju zāles, tajā pašā laikā mājās viņa ir viena, 3) vecmeita – bibliotekāre vai literatūras muzeja arhivāre, kuras mūžs pagājis darbā un visi prinči uz baltiem nīlzirgiem aizsvilpuši garām, viņu neievērodami, 4) izbijusī „liktenīgā sieviete“ (varbūt arī pagātnes skaistuma karaliene, dziedātāja, modele vai kas tml), kurai vīriešu ir bijis vairāk nekā uzskatāms par prātīgu – tikai viņa vairs negrib nevienu, netic nevienam, izņemot pati sev, un grib tikai (dvēseles) mieru.. 5) tā, kas visu mūžu no visa un visiem baidījusies, tāpēc dzīvojusi tikai prātīgi, racionāli un viena, 6) daudzbērnu māte – bohēmiete, kurai vienmēr gadās vīri – dzērāji, narkomāni, varmākas un tikai, līdz beidzot viņa savas un bērnu dzīvības un veselības dēļ atsakās no idejas par dzīves biedra esamību un varbūt pareizi dara, … un to variantu ir vēl ļoti daudz. Un vēl – vissvarīgākais: vai tā 50-gadniece ir ar savu dzīvi apmierināta, vai tomēr smilkst un gaudo, ka ir „viena“ un „vientuļa“? :D (P.S. Arī ilgstošā kopdzīvē ir iespējams būt vientuļiem.. ) Man jau arī jautā, vai man VIENAI nav grūti.. :D Bet es vienmēr laboju: „Es nedzīvoju viena, mēs esam SEŠI – divas jaunkundzes, puika, es, kaķis un suns“. Lieta jau ir attieksmē, vai ne.. :)

Juuna  Sassy14 neredzu atšķirību starp minētajiem variantiem, jo. jebkurā variantā pietrūkst attiecību tiešī ar pretējo dzimumu, vienalga, vai tās ir iedomātas ilūzijas, vai kaut kāda realitāte. Katram jau tas ir savs, vai ne? Tas, kas piedzīvots, sagaidīts. Un nav tam arī tiešās saistības, kā tad ir pašai/vienai. arī darbu var veikt vienatnē, var komandā (nejaukt kādam uz kakla).

Sassy14  Nu jā, - atšķirība ir manuprāt katrā variantā ļoti liela. Ja nezinām, ar kuru variantu darīšana, tad nezinām neko. Ja ir pieredzes trūkums, neskatoties uz vecumu – ir kaut kas viens. Ja ir pieredzes pārpilnība un apnikums/ pagurums – ir kaut kas gluži cits. Ja cilvēks ir bez dzīvesbiedra un jūtas viens un nelaimīgs, un bezpalīdzīgs, un nevajadzīgs – ir kaut kas viens. Ja cilvēks bez dzīvesbiedra (beidzot) jūtas laimīgs, brīvs, stiprs un spējīgs – ir kaut kas gluži cits.

Juuna  Tas ir kas cits, ja cilvēks saka, nu nevajag man attiecības, tad jau šādu tēmu neliktu. Ja cilvēks ar pieredzi ieliek, tātad pietrūkst kaut kas, kas reāli piedzīvots. Ja bez, tad tā ir apjausma, ka velti sapņots.

Sassy14  Nu labi.. :) Bet, ja nu tik dikti sāp sirds, ka neviena vīrieša nav balkus – tad droši vien kaut kad viņš tomēr parādīsies. Un ne Tavs vecums, ne izskats, ne bērnu skaits tur vispār ņi pri čom. Toties raksturs ir diezgan pri čom Bet, tikmēr kamēr baidies/ šaubies – droši vien būsi viena. Es nezinu, mana pieredze rāda, ka vislabāk var attiecībās nonākt, izslēdzot smadzenes un iedarbinot kaut kādu tur trešo aci, 11. pirkstu vai ko tml. :D :D Bet, lai dzīvotu ar kādu kopā, ir jāieslēdz prāts. Vai, prāta pogu nospiežot, Tev vairs patiks tas, ko „trešā acs“ Tev izvēlējusies? Vai, pavisam vecai paliekot, Tev patiks būt par žēlsirdīgo māsu tikpat vecam večukam ar kaprīzēm, garastāvokļiem un vēl čābiskāku veselību kā Tev pašai? :D

Mikko  Cik auglīga diskusija!
Tad jau esat kāda no šī saraksta 😏

Sassy14  Mikko – nu protams, ka esmu. :D Pat vairāki varianti vienā personā. :D Tā, kurai jaunībā tika vīriešu uzmanības un pieredzes ar viņiem mazliet par daudz. Un tā, kurai paveicās ar bērniem, toties dzīvesbiedri visi bija skaisti, apdāvināti, bet gauži nepiemēroti ģimenes dzīvei. Kaut kad sajutu, ka ņem, kuru gribi, bet problēmas atkārtojas, vīriešu tipāžs zināmā mērā arī. Kaut kad vēl sajutu, ka, ja turpināšu tāda tipa attiecību virkni, man vairs ilgi nedzīvot – neatgriezeniski eksplodēs vai nu nervi, vai sirds, vai viss kopā. Tagad apm. gadu ir miers. Ir mani bērni un jaunieši, kaķis un suns, māksla un mūzika. Vīriešu vairs nav. Problēmu arī vairs nav. :D Dzīve ir beidzot skaista. (Toties tēmas autorei laikam kaut kas cits, ko arī centos izprast).

Mikko  Un otrādi 😉
Kā man patīk - Nav attiecību nav problēmu! 👌

Juuna  Protams, tā arī ir māksla iziet no sliktu attiecību sērijas, un bēdīgi, ja tikai ar tādām ir pieredze ;) Man ir dažādu, un gribētos, protams, atkārtot labāko pieredzi, sliktā nav vajadzīga, tam es varu 100% piekrist. Vai man patiktu būt par žēlsirdīgo māsu? Nu vecumdienās es varētu būt tikai vaidētāju dueta dalībniece, diezin vai vairs sprigana žēlsirdīgā māsa :D

Mikko  Nu nez vai vispār gribās kādu pieredzi!? 🤔
Palasot rezumē ir viens - Ne! Nekādu!

Labrador  Cik peedeejaa laikaa naacies tikties ar sievieteem , visaam , neatkariigi , no sociaalaa statusa , dziivesvietas pret viirieti ir pilniigi vienaadas prasiibas - obligaati jaabuut glaunai privaatmaajai prestizhaa rajonaa , ienaakumam no kaadiem 10 000 meenesii , pakljaaviigam raksturam un gataviibai pilniibaa uztureet sievieti un vinjas beernus. un tad shii pavisam videejaa sieviete ar beerniem buutu gatava padomaat par iespeejamajaam attieciibaam. No taa secinu , ka man attieciibu nebuus , un nebuus arii sievieteem , jo taadu viirieshu nav iipashi daudz.

Sassy14  Labrador, - nu es nezinu, kur Tu tādas sievietes atrodi. :D Man (ja nu es gribētu attiecības, bet pašlaik gan negribu) būtu pavisam citas prasības: 1) nedrīkst būt atkarīgs no alkohola un narkotikām (īsti „skaidrītim“ nav jābūt, bet vismaz tādam, kas TIEŠĀM kontrolē glāzīšu skaitu un patiesi zina, kad pietiek)… :D 2) nedrīkst smēķēt dzīvoklī (principā smēķēt jau drīkst, bet ne zem mana deguna) – man ir hroniski slimas plaušas un pilna māja ar labi audzinātiem skolu jauniešiem, 3) par maniem skolēniem un jauniešiem starp citu – tie ir jāciena un jāpieņem tādi kā ir un ar laipnu sirdi – necenšoties viņiem ieborēt kaut kādas savas dižās sapratnes par dzīvi. Tas pats attiecas uz manu kaķi un suni. Visiem iepriekšminētajiem autoritāte esmu es, nevis onkulītis no citas planētas (vismaz tik ilgi, kamēr onkulītis nav pierādījis, ka ir tomēr no mūsu planētas). 3) Par vīrieša naudu man pofig – es nelietoju svešu naudu, tikai savu, un dāvanas pieņemu tikai pa ziemsvētkiem un dzimšanas dienām – pa savām un bērnu dzimšanas dienām. :D Kaķa un suņa dzimšanas dienas, par vīrieša laimi, nav zināmas, tātad netiek svinētas. 4) Par vīrieša nekustamo īpašumu man arī pofig – es nelietoju svešus īpašumus. Ja nu dikti grib dzīvot kopā, tad jādzīvo pie manis, jo es drīzāk miršu nekā dzīvošu ar bērniem pie kāda vīrieša. Un 5) vissvarīgākais – manam dzīves biedram jābūt ne tikai pēc izskata manā gaumē, bet arī man jāizjūt viņa klātbūtne tad, kad viņš IR vajadzīgs, un viņa prombūtne tad, kad viņš NAV vajadzīgs. Nu ko, Labrador, ir labāks variants kā tava „zeltraču“ fobija? Nu tak diez vai.. :D :D

Mikko  Nu redz cik primitīvi vienkāršas vajadzības, bet tad rodas jautājums - Kāpēc tik ilgi te...

Sassy14  :D Mikko, TE es esmu vienkārši, lai pļāpātu. Un neesmu jau sevišķi ilgi arī. Man ļoti patīk pļāpāt. Latvijā nedzīvoju jau 30 gadus, un galīgi man nav vajadzīgi šeitanie latvju bāleliņi ar blondajiem matiņiem un gaišajām actiņām (sk. 5 punktu) – bet šeit, rādās, citādu nemaz nav. :D Toties šī ir iespēja neaizmirst latviešu valodu. ;)

Lucky  Laba tēma. Lai būtu arī manas "piecas kapeikas" ...
Cilvēki ir dažādi. Demokrātija ir iespējama, ja ir vismaz 3 cilvēki, lai rastos vairākums. Divu cilvēku attiecībās demokrātija nav iespējama no teorijas viedokļa. Tātad divu cilvēku ilgstošās attiecībās nepieciešama subordinācija. Patriarhātu "noraka" Klāra un Roza (Rokfellera kūdītas), matriarhāts vēl nav radies. Dzīvojam haosa laikmetā, kad visi viens otram izvirza prasības, kuras otra puse nemaz netaisās "ņemt galvā", ja vien tas viņai nav izdevīgi. :)

Mikko  Izcili!
To pašu es vari teikt par Latvju zeltenēm!
Pilnīgi garām! 😋

Marta16  Sievietei iepazīties gribas, bet bail, ka viņas bērniem piepulcēsies vēl vīrietis, vīrietim negribas sievieti un viņas bērnus uzturēt, tāpēc abi stīvējas.

Mikko Tātad secinājums ir viens ka neko negribas...
Tikai alni kurš risinās problēmas vai kādu izklaidei 😏 nākamās atbildes