Kā pieņemt, ka attiecību nebūs?
Tātad, gribas parunāt par tādu it kā varbūt bēdīgu, varbūt kādam pozitīvu, bet kādam vienkārši filozofiski reālu tēmu. Kad vienā dzīves brīdī saproti, ka attiecību, nu tur loves utt nebūs. Protams, gadās izņēmumi, un, protams, teorija saka. ka viss ir iespējams arī 90++gados, ja tikai tas īstais/īsta atrodas. Ticu, ka tā notiek, bet šoreiz ne par to.Gribu vienkārši parunāt ar sievietēm, varbūt arī vīriešiem, kā dzīvojas apzinoties, ka šis vilciens aizgājis.
P.S. citādā ziņā viss kārtībā.
Mikko
Tātad secinājums ir viens ka neko negribas...
Tikai alni kurš risinās problēmas vai kādu izklaidei 😏
Sassy14 Mikko – IZKLAIDEI ir vienīgais pareizais. :D Ka kāds vīrietis spētu atrisināt kaut vienu ģimenes, vai sievietes problēmu? Visu manas pieredzējušās acis ir raudzījušas, bet to gan neesmu redzējusi. Vīrieši tikai vairo problēmas, čīkst par katru nieku, taisa no mušas ziloni un vētras tējas glāzē kaut 50 reizes dienā. Vismaz tā plašā kompānija, ar kuru man ir bijis gods. :D Tikmēr viņi ir skaisti un interesanti, kamēr ņemas izklaidēt.. :D … bet ikdienā nēsā viņus kā akmeņu maisus pa dzīvi līdzi. Tāpēc arī „es atspiežos uz kapa krusta un saucu līdz´ - nav vērts, nav vērts!“ :D :D
Mikko
Ko Tu neteiksi 😏
Man pie pakaļas ir Kādas problēmas.
Tās lai risina bijušie un esošie!
Bet protams ka izklaidei un nekā savādāk! 😄
<< iepriekšējās | Atbildes 121 līdz 123 (kopā 123) |