ka pardzivot seras?

velnenite      Sveiki,viss pāriet ar laiku bet neviens nevar palīdzēt ir tikai pašam atrast līdzvērtīgu cilvēku kas izgājis tam cauri tām visām sāpēm .AR CIEŅU 2022-02-21

Amadejs      Palasi filozofisku literatūru vai labu dzeju. 2022-02-21

Bruuklene      Neieciklējies uz tiem jautājumiem, jo Tu pati zini, ka neviens uz tiem neatbildēs. Lai cik skarbi neizklausītos, ir jāturpina dzīvot. Ar laiku sāpes paliks mazākas. 2022-02-21

Sigvarts60      Ir cilvēki, kam ļoti grūti izjust (izdzīvot) skumjas - apspiestās emocijas, kas šajā brīdī būtu jāatbrīvo. Tad tās transformējas citās - dusmās, aizvainojumā, vainas apziņā, bailēs - kas nu kuram, bet tās neatrisina situāciju. Ir pieņēmums, ka klasiskā literatūra, mūzika, māksla var palīdzēt to izjust un ... izraudāties no sirds, kas šajā gadījumā būtu ļoti nepieciešams. Neviens nevar apsolīt, ka tas palīdzēs, bet ir vērts pamēģināt. 2022-02-21

jozolsen      Dakteris LAIKS līdzēs. 2022-02-21

Epifanija      Nu, lūk, nekad nevajag apslāpēt sevī emocijas, kuras ir jāpārdzīvo pakāpeniski un jāpieņem realitāte kāda tā ir, nevar pārlekt tik vienkārši soļiem pāri, kuri ir nevēlami, tie vienmēr liks manīt par sevi un atgādinās, katram ir savs laiks - skumt un priecāties! 2022-02-21

Geisha      Atlaid viņu, lai nemokās tev līdzi. 2022-02-21

raina1970      Pirmais gads ir visgrūtakais-- jo viss, kas ir bijis kopīgs ar šo cilvēku- tagad ir - bez viņa-pirmais pavasaris, pirmie ziemassvētki, dzimšanas dienas, pārgajieni, dajebkas.. Bet ir jāiztur-- tāda ir realitāte.Jautājumu ir daudz šajā laikā- kāpēc, kāpēc tieši ta notika, ko varēja darīt citādi, vai viss iespējamais tika izdarīts, kā talāk, ko darīt ar nepaspēto- nepateiktiem vārdiem, neizdarītiem kopīgiem darbiem... tas viss ar laiku sakārtosies, nomierināsies nervu sistema, paliks vieglāk, un varēs apdomāt. Sērām ir savs ritms, nevajag steidzināt, taču arī eistrēgt īpaši nevajadzētu.. Ir jāiziet cauri visiem sēru posmiem,-- dusmām, sāpēm, nepieņemšanai, aizvainojumam, līdz pamazām nonākt līdz situācijas apzināšani un pieņemšanai.Fiziskās aktivitātes ļoti palīdz, starp citu, mazliet atslogot smadzenes no nepārtrauktas un neracionalas jautājumu malšanas pa apli.. 2022-02-21

kolosali      Piekrītu raina1970. Sēras ir jāizsēro. Dari to, kas pašai sagādā prieku, satiecies ar cilvēkiem, raudi, kad vēlies. Man palīdzēja pirts labā kompānijā. Jautājumi tā arī paliek, tikko kā liekas, ka esi radis atbildi, tas viss sabrūk, un vari sākt no sākuma. 2022-02-21

Andromeda1976      Man ir miruši abi vecāki. Viens bērnībā, otrs kad biju pusaudžu gados. Bija bēdīgi, nesaprotami, bet pārdzīvoju. Pirms 4 gadiem nomira pēkšņi mīļotais vīrietis. Pipec. Dzīve apstājas. Nebiju nekāda. Devu sev laiku sērām. Tas jāpārdzīvo. Pēc gada sāku jaunu dzīvi bez viņa. Pēc viņa ļoti novērtēju savu dzīvi. Neizniekoju, ne minūti. Katru sekundi dzīvoju tikai pozetivi. Dzīve var apstāties jebkurā brīdī.
Neviens nevar palīdzēt, tikai Tu pati. Dod laiku sev sērām, un tad celies. Tikai ilgi nesero. Tev ir sava dzīve!!! 2022-02-21

nozomi      Pamēģini rakstīt dienasgrāmatu (vai raksti to kā vēstules tam otram cilvēkam). Sarunas ar sevi ir svarīgi. Tie jautājumi - bieži vien atbildes jau ir Tevī, vajag tikai ļauties savu domu plūdumam. Psihologa/psihoterapeita uzdevums ir palīdzēt pamazām atrisināt jautājumus vienu pēc otra, nevis pasniegt gatavas atbildes.
Vari sākt no beigām, no sākuma vai no vidus - galvenais ir iesākt. Pieraksti kopīgās atmiņas, pārdzīvojumus. Pieraksti to, kā ir tagad. Viss ir svarīgi, katrs sīkums. Piemiņas lietas, fotogrāfijas. Atrodi tam visam īpašu vietu. Tas ir svarīgi.
Tavs mīļcilvēks, Tavs zaudējums - Tu drīksti atcerēties, drīksti just to visu. Rūpējies par šīm atmiņām, pārdzīvojumiem.
Ja ir labi saprotama angļu valoda, man bija noderīgi šāda saitīte:
https://whatsyourgrief.com/ 2022-02-21

knopiene      Varbūt pamēģini visu ko jūti un domā uzrakstīt, izkratīt sirdi papīram. Nav jau jābūt dzejniekam vai rakstniekam. Man tas palīdzēja, tā arī radās mani pirmie dzejoļi, ja tā tos var saukt. Visam ir vajadzīgs laiks, cits to var ātrāk, citam vajadzīgs ilgāks laiks. Atcerēsies vienmēr un asaras birs, bet jau retāk. 2022-02-21

mikse      Ja tas labs cilvēks bijis var mierināt ar domu, ka viņš dieva valstībā varēs vēl labāk izpausties. Laikam biji pārāk pieķērusies viņam, dievam būtu jāpiesūta vietā kādu citu būtni. Izraudies un dzīvo tālāk! 2022-02-21

lapukoks      Izlasi Maikla Ņūtona "Dzīve pēc nāves." 2022-02-21

Sanija013      Neuzdod jautājumus uz kuriem nekad nebūs atbildes. Es arī zaudēju ārkārtīgi tuvu cilvēku nesen. Sirds asiņo uzdodot jautājumus - par ko viņš paņem nevainīgas dvēseles, par kādiem grēkiem viņš viņus aizsauc? Un jautājumu nav un nebūs nekad.!! Laiks it kā dziedē.. gaidu, man palīdz vienatnē dedzināt sveces. 2022-02-21

Sanija013      Izvadītājs (ne mācītājs) teica, ka vajagot uzrakstīt vēstuli aizgājējam, palūgt piedošan par neuzspētiem/nepabeigtiem darbiem un tad sadedzināt uz sveces un pelnus palaist vējā. It kā paliekot vieglāk. Varbūt to izdarīšu, kad būs pagājušas 40d. 2022-02-21

SeejuVeeju      Sāpe nepāriet, bet Tu vienkārši dzīvo ar to tālāk, kā kara veterāns ar lodi zem sirds... Sāpe ar laiku notrulinās, bet pilnībā nepāriet nekad....
Ir labi, kad var ar kādu runāt par to, labi ja ir ģimenē tāds cilvēks, kopā raudāt, kopā sērot.
Un ņem vērā ,ka to tieśām sapratīs tikai un vienīgi tie cilvēki, kuri arī jau ir kādu zaudējuśi, citiem būs tevis žēl, bet viņi to nesapratīs..... 2022-02-21

mideea      Pēdējā laikā ir diezgan maz cilvēku, kuri nebūtu saskārušies ar šādu notikumu- tuvo un mīļo zaudēšana… var raudāt( ja tas palīdz), var skumt, var krist depresijā- bet apzinies- tas neko nemainīs- neatgriezīs šo cilvēku šajā dzīvē….Ir jāglabā sirdī viss gaišais un mīļais, kas saistās ar šo cilvēku… Daļēji jau sāp mūsu ego, jo nav līdzās …. Bet mēs nezinam, kas ir aiz robežas- cita dzīve? Varbūt tur viss ir labi… varbūt sāpes ir tikai šeit…. Mums katram ir citādi uzskati par dzīve šeit un tur…. Varbūt laiks nedaudz dziedēs, bet nesasteidz…sāpēm ir jāizsāp…. Mēs visi kādreiz tur satiksimies… varbūt… 2022-02-21

DanaL      Es arī ļoti piesaistos tuvajiem un mīļajiem, ļoti grūti viņus atlaist un izrunāt vārdu "miris". Ko tik neizdomāju - aizgājis, aizgājis mūžībā utt. Bet tas ir jādara. Un jāpiespiež pateikt to vārdu skaļi. Sev, tad citiem tuviniekiem, tad draugiem...
Man tas palīdzēja samierināties. 2022-02-21

Anufrijs      Pajautā sev, vai brālis gribētu lai Tu sēro tik ļoti.. 2022-02-21

imii(2022-02-21 20:21)  Diemžēl sāpes nepāries tik ātri cik gribētos...
Kā iepriekš komentāros jau minēja- ir jāizsēro vismaz viens cikls gada griezumā, t.i. - visiem ... nākamās atbildes