ka pardzivot seras?

imii      Diemžēl sāpes nepāries tik ātri cik gribētos...
Kā iepriekš komentāros jau minēja- ir jāizsēro vismaz viens cikls gada griezumā, t.i. - visiem svētkiem, notikumiem, saiešanām un citiem ikgadējiem pasākumiem ir jāiziet cauri bez brāļa un tad varētu palikt nedaudz vieglāk. Tev arī droši vien psihologs teica, ka vidējais sērošanas ilgums ir viens gads līdz pusotrs. Taču tas nenozīmē, ka pēc tam spriņģosi apkārt smaidīdama, vnk nebūs vairs TIK ļoti sāpīgi.
Ieteiktu visus atgādinājumus par brāli "novākt tālāk no acīm"- visas viņa fotogrāfijas, u.c. lietas, kas ar viņu saistās, salikt kastē un nolikt nost līdz brīdim kad mierīgi varēsi uz to visu atkal skatīties.
Neatbildētie jautājumi un visi "kāpēc?" un "tas nav godīgi", domāju, ka visiem ir šajā periodā..tikai diemžēl uz tiem atbilžu nav..
Katram ir sava terapija, bet es sevi "lāpīju" skatoties filmas, kuras manī raisa pozitīvas emocijas, piemēram, "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Es pērku jūsu vīru", "Ja nebūtu šī skuķa". Nezinu kā, bet tas nedaudz palīdzēja savākties un līdzsvarot sevi..
Un vēl vienā brīdī, kad bija pavisam traki, es sāku sev melot, ka tas cilvēks nav nomiris, bet tikai aizbraucis ceļojumā un atgriezīsies... Tas nenozīmē, ka tam arī noticēju par visiem 100% un joprojām viņu gaidu atpakaļ :) Bet tajā brīdī palika nedaudz vieglāk pārciest tās mokas un tas bija galvenais.
Vēl ir forši, ja Tev blakus ir kāds ļoti saprotošs un pacietīgs cilvēks ar kuru vari runāt par brāli un to cik ļoti Tev viņa pietrūkst...ja tāda nav, tad jāiet pie psihologa - viņš kā reiz tam ir paredzēts, lai izkratītu sirdi un izraudātos. 2022-02-21

rokons      Tas nepāriet nekad.
Bet sadzīvot ar šo faktu var tikai tā, ka ne uz mirkli neskaties atpakāl vaicājo.. kāpēc, vai varēja izdarīt kaut ko labāk.
Piemiņas vietu laikam tomēr vajag, bet tā nav kāda brīnumvieta, nedz arī izrādīšanās palicējiem ar milzu pieminekļiem, ziedu kaudzēm.
Lietas nav mājās jātur. Dokumenti un foto patiesi jānoliek vienuviet, un maz apmeklējamā vai aiztiekamā vietā mājā 2022-02-21

AivarsN      Pirms daudziem gadiem mans brālēns nositās ar motociklu, dažas dienas pirms savas 18 gadu jubilejas. Dokumentus par profenes beigšanu, mātei pasniedza bērēs. Brālēns itkā iepriekš būtu nojautis, ka viņam šajā pasaulē maz laika atvēlēts. Jau no bērnības visu ātri apguva, itkā vienmēr steidzās. Varbūt dažām dvēselēm šajā dzīvē tikai kādi nepabeigti iepriekšējās dzīves uzdevumi jānobeidz, kāds parāds jānokārto un viss. Nākamo dzīvi tad varēs paņemt pilnu ciklu. Neviens jau nenomirst un nepazūd pavisam. Nāve šeit, ir tikai pāreja citā dimensijā. Jo augstāks evolūcijas līmenis, jo krāšņākā un interesantākā pasaulē nokļūst. Katram pēc nopelniem, ne vairāk, ne mazāk. Radniecīgas dvēseles gandrīz vienmēr satiekas, neskaitāmas reizes, gan šeit uz Zemes, dažādās dzīvēs un lomās, gan arī tur, smalkajā pasaulē. Noteikti atkal satiksieties. Tikai nevajag pirms laika uz turieni steigties. 2022-02-21

smooth      https://youtu.be/joj7_brYWt8?t=125

Kristina dalās savā pieredzē, ko viņai nodarīja sēras par māsas nāvi, un, kas palīdzēja viņai pārvarēt sēras un izkļūt no sarežģītās situācijas..
Ja angļu valoda nav šķērslis, - ir vērts noskatīties visu no līdz, bet galvenā esence starp laika atzīmēm apm ~ 11:30 - 17:30 , šajās 6 min tiek aplūkota ideja par to, kā cilvēki uztver nāves konceptu, un, kāda tam varētu būt alternatīva.

Varbūt šis kaut nedaudz, bet var palīdzēt arī mazināt sēras.. 2022-02-22

Dardedze      Pirmkārt, kad tuvai cilvēks vēl dzīvs, jādara viss, viss iespējamais, lai novērstu viņa priekšlaicīgu nāvi, vai tā būtu slimības vai ātru sacīkšu auto izraisīta. Otrkārt, kad jūs tomēr zaudējat savu kauju par viņu, zaudējat ar cieņu. Tik vien. Foto kastītē, pušķi apkārt, viens loks noslēdzies. Nezinu, kāds mērķis vada tos "psihologus", kas aicina izsāpēt vēl un vēl, aplūkot fotogrāfijas un sūtīt vēstules uz viņpasauli. Tādas darbības nevar negrūzt sērotāju dziļāk depresijas purvā, vien dod ienākumus procesa vadītājiem.
Atslēgas vārdi katrā ziņā ir - vai jūs darījāt visu, lai glābtu? Ja jā, tad guļat mierīgi. Ja nē, jūsu jūtināšanās ir bezjēdzīga. Varat vien sadegot dot gaismu citiem-runāt publiski par situāciju, lai glābtu citus no jūsu kļūdām, bet vai vajag? "Citi" jūs tāpēc vairāk mīlēt nesāks, vien jūs atņemsiet sev spēku un balansēsiet uz garīgā mijkrēšļa aizas robežas! 2022-02-22

Dardedze      Ļoti labs krieviem teiciens, ka mūsos ir divi vilki, baltais un melnais, (+&- emocijas), kuru baro, tas prevalē. Aicinājums jūtināties un nemitīgi izsāpēt nu ļoti jau izklausās pēc pārējiem globālistu ideoloģijas trikiem, kā padarīt cilvēku par vāju ņuņņu. 2022-02-22

straume22      Cilvēki aiziet. Neviens vēl nav mūžīgi šeit palicis. Nesen aizgāja man ļoti tuvs cilvēks, mana mūža Skolotāja...85. gadi, pēkšņi. Es nevaru pierast pie šīs domas, ka es viņu vairs neredzēšu un nedzirdēšu. Laiku pa laikam atceros viņu, apraudos, palūdzu piedošanu, saprotu - vajag domāt uz priekšu, darīt darbus, kuri mazāk priecē un kuri priecē vairāk, nes gandarījumu par padarīto... 2022-02-22

omikrons007      Pārāk ilgi ņaudēt nedrīkst.Tas iedzen dziļā depresijā un depresija,it sevišķi ilgstoša un jau tagad publiska ņaudēšana ,grauj psihi.Un Pamatīgi grauj!!!Rocies darbā 28h diennaktī.Un pārstāj ņaudēt.Ir pagājis laiks un tu dari tikai sliktu!!Aizgājēju IR jāatlaiž!!! 2022-02-22

HopsShalks      Atkopties no nāves pilnībā vispār nav iespējams 2022-02-22

Dardedze      Vai nevajadzētu paskatīties patiesībai acīs un sērošanai pēc otra cilvēka (nomiruša vai aizgājuša pie cita) piešķirt psihiskas saslimšanas kodu un ārstēt. Kā visas slimības - ja var bez medikamentiem, tad bez, jo psihiatrijas lauciņā tie visi ir ar paliekošām sekām. Iesaku šādas vadlīnijas - divi etapi. Pirmajā pretēji vispārpieņemtajam cilvēkam netiek ļauts nemaz uzsākt sērošanu (vai nav ciltis, kas bērēs līksmo? es tik tālu neietu, bet ja nu zināmi pašsaglabāšanās instinkti šo tradīciju aizsākuši?) un viņam jāizpilda ikdienas fizisko aktivitāšu komplekss. Var savienot ar fizisku darbu, kā senlatvieši, kuri baronešu problēmu-depresiju nepazina aizņemtības dēļ. Otrajā etapā, kas sākas pēc 2-6 mēn cilvēkam kaut kā tiek nodrošinātas emocionālās vajadzības, kuras sniedza dārgais aizgājējs. Te atlikušajiem tuviniekiem darbs, ja runa par mīļa tuvinieka nāves gadījumu. Laulību uzmetēju gadījumā situācija vieglāka. Parādiet nabaga apkrāptajam bēru fotouzņēmumus no tiem, kam miruši bērni, vecāki, parādiet viņam iepazīšanās saitu adreses un tonusiņam-bērzu rīksti! 2022-02-22

inaralaima      Visgrūtāk ir ja tuvinieks nomiris tavā dzīvojamā istabā.Es nespēju tajā dzīvoklī vairs aizmigt ne minūti.Visu nakti skatos televizoru un mokos.Nopietni domāju par dzīves vietas maiņu.Nelīdz ne psihologs, ne miega tabletes.Pagājušas jau 44.dienas. 2022-02-22

Jekabs      Varētu pamēģināt izmainīt vidi, ja tas ir iespējams. Es domāju dzīves vietu. Un plānot laiku tā, lai paliek pēc iespējas mazāk laika, kad domāt par bēdām. Piekrītu jau iepriekš teiktajam, ka laiks arī ir vajadzīgs. 2022-02-22

miers2      Priecājusies būtu, ka neesi brāļa vietā 2022-02-22

Daina      Ja esi miris, tu to nejūti, tikai pārējiem smagi. Tas pats, ja esi idiots. 2022-02-22

Daina      adresāts sapratīs -ja tava vērtība ir tāda, ka esi gatavs dot ne pārāk daudz un pat to obligāti par paaudzi jaunākai sievietei, tavs liktenis ir turpināt būt virtuālim. Bet necepies, ja praktiķi šeptē. Tiem tad apkārt dzīvi cilvēki. 2022-02-22

Raivis_1977      Vajag ļaut jūtām plūst! Kaut ko aizturēt sevī būtu ļoiti mākslīgi un slikti, jo sevī rūgtumu turēt neizraudot ir pat ļoti nneveselīgi! To nu es vismaz zinu!
Dzīve ir tomēr iekārtota tā, ka lai mēs pēc iespējas vairāk ciestu un izciestu neveiksmes, jo kā jau zināms ka pat tāds teiciens ir, ka nelaime nenāk viena vien, un nelaime nenāk brēkdama.
Tā tam laikam ir jabūt! Ja nu izraud visu kārtīgi kā nākas, tad arī pašam talāk dzīvē sāk labāk iet un labāk klāties, vai nu arī tajā saulē, kas lai zin ... Tā parast ir, es to zinu.
Kaut gan, dzīvē (nav) arī bēdas vien, ir jau tak arī savi laimīgākie laimes brīži, un arī dzīve patiesībā ir pat ļoti, ļoti skaista, jo tā patiesībā ir Dieva dāvana piedzimt un baudīt to, vai nu nepiedzimt nemaz ... Jo tie cipariņi nav tāpat vien kopā likti, par to, ka mēs šeit tik vien kā eksistējam, un tāpat vien esam ... 2022-02-22

Dardedze      Par izsāpēšanu. Divas neapstrīdamas patiesības-1) ar raudāšanu tāpat kā ar kasīšanos-jo vairāk to darām, jo vairāk niez. Un raudāšanas gadījumā var netikt ārā. Neirofiziologi varētu izskaidrot šo procesu, piemēram, ar attiecīgo sinapšu izveidi un nostiprināšanos smadzenēs kā tādu iemītu taciņu. Tā varētu izskaidrot mūsu refleksus un ieradumus, vai ne, neirologi? Tātad nav veselīgi uzsākt raudāšanu vispār nemaz. 2) no manas pieredzes strādājot aprūpē-vecais cilvēks par partnera zaudējumu sāk ņaudēt tikai un tieši tad, ja tu, aprūpētājs, savā nogurumā, aizņemtībā ar savām problēmām vai citu iemeslu dēļ viņam nedod to mīlētības sajūtu. Kamēr tu to dod, kaut teātra veidā, cilvēks tiek galā ar zaudējuma izjūtu. Es par substitūciju otrajā fāzē. Pirmajā cilvēks lai iemācās būt nežēlīgs askēts pret sevi un mācības uzsāk neatejot no kases-traģiskā notikuma. Tas lai tās sinapses nenoformējas. 2022-02-22

Dardedze      Jā,Raivi, bēdīgi, ja cilvēkam atsaka kaut ko piedzemdēt. Un vēl uzdāvina spoguli. 2022-02-22

Raivis_1977      Nu tu pateici, nežēlīgs un askēts ar dziļu iejūtīgumu cilvēks nemēdz būt!
Nu tikai Dieva dēļ nemelo pats sev. Jo nu neesi vēl tajā saprāta līmenī lai maz apzinātos pats sevi, un tostarp saprastu kas ir kas, un ko dzīve māca. Tad jau labāk narkotikas vēl paprovē ieņemt!
Un varbūt pat esi sātans kaut kāds??!
Kā gan var dzīvē atšķirt melnu no balta?? Ja neesi izbaudījis neveiksmes, tad arī nekad neuzzināsi kas vispār ir labs, un kas ir slikts, tavai zināšanai! - Dažam labam pat ir jāsāk ar to kā piemēram tev! Zināšanu māsa! 2022-02-22

Raivis_1977      Viena pat izzīlēja uz savām kārtīm to, ka no jums aizies kāds ļoti, ļoti tuvs mīļš cilvēks!
Un patiešām pāris nedēļas vēlāk nomira viņas mamma ... 2022-02-22

Daina(2022-02-22 19:44)  provocēšana uz pārdzīvojumiem ir pret privātpersonu vērsta hibrīdkara elements. Šim nolūkam-pasūkt ievainota ienaidnieka enerģiju-urlas no ielas ... nākamās atbildes