Kā cilvēkam iegūt vai pavairot ķermeņa enerģiju?

Raivis_1977      puuce8, atbildot uz tavu jautājumu, vīrietim ir jābūt seksuālam, bet arī ne uzbāzīgam, jo tas ir viņa pienākums, citādi tev nevienu sievieti tā arī neiegūt, zinu kā savas ausis! 2023-09-21

fargo      da kāds tur bezspēks, viņa prātu aprij negatīvais, kas apkart notiek. un viņš ne tuvu nav viens tāds. viņam zūd griba turpināt - cīnīties, cerēt, mīlēt ar cerību uz to, ka būs ko un abpusēji utt.
to visu atņem globālistu izveidotā "oficiālā" informatīvā telpa.
viņš var saklabinat tūkstošiem vārdu minūšu laika, lai nu kas tas ir, tas nav bezspēks.
psiholoģisks diskomforts? stress? mhm!
padomā, kur viņam izlikt to, kas sakrājas šitadā veidā? seksa nav, šņabi nedzer, tēvreizi neskaita, sīču kas krīt uz nerva un vienlaicīgi ir svētība arī nav. vismaz cik var spriest blakus nav. uz ringu viņš neiet boksēt, uz šautuvi neiet. medībās neiet. zvejot nezvejo. krogā neizkaujas. visas jomas, kuras vīrieši tūkstošiem gadu izlika savu negatīvo balastu, viņam neder. ar putnu dziesmam vecīt cauri tas viss pasākums neies! man up! putnu čivināšanai jau nav ne vainas, bet ne relaksāciju tev vajag! izlādi tev vajag tam kas sakrājies! putneļi tikai iesprosto to, kam ir jāiznāk ārā.
saproti, ko es tev saku? tu nevari iekšā turēt urīnu un nesākt pēc tā smirdēt, jo tas biksēs iziet.
aizej uz cīņām, pamēģini džudo. makšķerē! medī! futbols. basītis. ticība 100% strādā. ir pārbaudīti veidi, ka atbrīvoties no rūsas dvēselē. gan garīgi, gan fiziski. tas nav nogurums. tas ir pārsātinājums ar negatīvo.
bet tu neesi skuķis, tev vajag ar adrenalīnu saistītu izlādi. ja tā vietā tu klausīsies putnu dziesmas, tu tiešām uz laiku vēl iesprostosi sevī esošo dranķību. vienalga naks ārā. būz morālais zapors! vajag? 2023-09-21

Raivis_1977      kā jau Puaro vienreiz kaut ko minēja tādu, ka mana vislielākā (dzīves) nelaime un dzīves problēma ir, pārāk daudz brīvā laika ...
Tas nozīmē ko, neiet skolā, neiet uz darbu, būt dīkstāves piekritējs.
Bet arī bomži pārdzīvo. - Tas nekas, ka viņi nealkst pēc darba, bet kaut ko pārdzīvo ikkatrs, tai skaitā, arī pat normāls cilvēks kuram it kā viss ir! 2023-09-21

fargo      "Esmu garlaicīgs tajā jomā, nesmēķēju, nedzeru alkoholu, enerģiskos dzērienus, kafijas, lietoju tikai aukstu nevārītu ūdeni, un karsējos ar vistas zupu, tējas ar lielu piespiešanos, negaršo vārītie ūdeņi - viņi nedzīvi."
ot priekš kam? labāk paliek? kas labāk paliek?
tu pēdējā laikā sāc par garīgām lietām savādāk domāt, no vārdiem spriežu.
pēdējā bībeles grāmātā, atklāsmes grāmātā, milzīgā pravietojumā par pēdējiem laikiem ir ļoti īpatnēja frāze, kuru Kristus saka cilvēkam - "esi auksts vai karsts, bet neesi remdens, jo tad es tevi izspļaušu."
atklāsmes grāmata ir ļoti grūta nesagatavotam cilvēkam, tās ir līdzības no pirmā teikuma, līdz pašām beigām. bet kaut šī viena frāze var likt kapitāli aizdomāties par savu dzīvi.

šeit tu esi, lai izdarītu, panāktu, nevis būtu ka marinēts gurķis burciņā ar dillēm, lai glabātos. kam? tu neesi pasīvs, tu esi aktīvs. jau labi! bet lai nezaudētu "vēju burās", vīrietim nepietiek ar sevis reducēšanu līdz grīdai. skatīšanos nabā. plus, mīnuss, bet ir iedoti 80-120 gadi, lai kaut ko paveiktu, lai izdarītu. lai priekš paveikšanas smeltos tvaiku un spēku, ja tā nepietiek citur, varbūt līdzšinējie avoti jamaina?
es to visu nesaku, lai virsū brauktu. man liekas tu esi uz ceļa, kas ved vismaz kaut kur.
bet lasot tevi, kāda marrutka pēc tu dzer tikai nevarītu ūdeni? vai tēju ar lielu piespiešanos? tev sāp kaut kas no tējas?

man ir ļoti tuvs cilvēks, kas strauji kļūst akls un kurls. dzīvoja līdzīgi, ka tu. jā, gandrīz 90 gadu. un bailes ir tādas no nakotnes, kadas nevienam brīvi dzīvojošam cilvēkam nav bijušas pirms tam.

dzīvot morālu dzīvi nenozīmē attiekties no dzīves.

"ne tas, kas no vēdera iziet sagāna cilvēku"...(cic citāts) 2023-09-21

Sondra999      No kurienes nāk uz turieni iet viss negatīvais.Tādas tēmas labāk nerunāt .Zaudējam enerģiju tikai. 2023-09-22

CoCoSan      Dabasmiili, beidz meklēt mistiku empātijā. Atšuj visus un visu bez žēlastības, kuri/kas zog tavu laiku un enerģiju. Tad arī vairs nebūs jābēdā, kur enerģiju ņemt, jo tā nekur vairs nezudīs. Pārbaudīts. Strādā. 2023-09-22

Sondra999      Vispirms izlasat manu tekstu un saprotat pareizi.Paldies man ir sava galva un savas domas.TNevajag uzbāst savas PĀRGUDRĀS domas.Jocīgs cilvēks Jūs esat CoCO San .Vientuļnieks/vientuļniece ar egoista dzīvi tā domā.Tikai ES un manas domas ir pareizas un mīlu tikai sevi..Atvainojiet,bet tā tas izklausās.Tieši man ar enerģiju viss ir labi.Pat citreiz par daudz saražojas.Nebāziet padomus ,kad Jums nelūdz. 2023-09-23

CoCoSan      Kāds sakars? Kas ir Sondra? Drošvien kārtējais toksiskais cilvēks, kurš uzradies nenokurienes, lai izkliegtu nesaprotamas un neattiecināmas pretenzijas citiem cilvēkiem. 2023-09-23

Sondra999      Ja Jums gribas kaškēties ,tad ne ar mani lūdzu.Jūs man rakstat ,es Jums atbildu. 2023-09-23

Sondra999      Es izteicu savu viedokli.Man uzreiz uzmetās mācīt daži teorijas skolotāji ar saviem uzkatiem.Pateicu savas domas(ka man to nevajag ) un nosauca mani par toksisku cilvēkuMani mācīt var,bet savas domas es pateikt nevaru..Ziniet tā izsmējos par šo visu.Dzīvojiet ar savam smadzenēm lielām, mazām un neko neņemat galvā.Jūsu ķermenis pats pateiks Jums priekšā ko Jums vajag.Viss būs super mani dārgie cilvēki ar visām enerģijām. 2023-09-23

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     -Vaukšķi, tur jau tā lieta, ka man visu laiku ir sajūta, ka jāpalīdz cilvēkiem, ka ir tāda kā misijas sajūta, ka esmu atsūtīts uz planētu kā novērotājs, starpnieks vai sargātājs, man te viss ir tik svešs, tik nepieņemams - ir tāda sajūta, ja cilvēkam ļauj, tad viņš spēj visu sačakarēt, nu iedosi viņam karoti, tad arī to viņš pārvērtīs par ieroci un pagriezīs pret līdzcilvēku. No vienas puses, it kā viņi visi sveši, pat neesmu viņus dzīvē redzējis - it kā varētu būt vienalga, kas ar viņiem, bet nav vienalga, man katrs no viņiem ir dārgs, katrs no viņiem ir dzīvība, viņi visi ir manā dzīvības kartē kā uguns punktiņi, un katra no tiem izdzišana ir personīga traģēdija. Tādēļ ir tā divējādi - cilvēki mani iztukšo, tādēļ gribas no viņiem aizmukt, paslēpties, bet tai pat laikā nespēju tālu no viņiem aiziet - gandrīz kā tēvs, kurš bērnus aizlaidis pasaulē, bet ik pa laikam ar viņiem sazinās, lai uzzinātu vai viņiem viss labi un vai viņiem ko nevajag. Es jūtu atbildību par viņiem, lai gan apzinos, ka neesmu viņiem vajadzīgs.
-Ar tām enerģijām nav tik vienkārši - tas viss notiek automātiski, viss nāk, apstrādājas, iet tālāk, man nav elektrības vada, kuru var izraut no kontakta un tad iestājas miers - manā gadījumā, dators, kas nepārtraukti strādā un ievāc informāciju, kā tāds robots. Spēju atslēgties tikai tad, kad apkārt visi kairinātāji pazūd, tādēļ bieži vien tās ir naktis, kad varu būt es pats, un neko nevajag skenēt. Ja visi nav devušies pie miera, tad arī es nevaru.
Visu redzi, visu dzirdi, visu jūti - tie ir tādi jaudas procesi, tādēļ ķermenis bieži tuvojas pārslodzei, īpaši, ja nav izdevies uzlādēt savas baterijas - atpūsties, tad ir vēl grūtāk to visu kontrolēt!


-Skarlete, neviens jau nesaka, ka neprotu jūsmot, baudīt! Es pat ļoti daudz tam visam pievēršu uzmanību, pat ejot cauri pilsētai, nevis skatos uz veikalu izkārtnēm vai braucošiem auto, bet vienmēr skatos uz lietām, kas nomierina - ejot pāri tiltam, vēro 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     ...vēroju ūdens straumes plūstam vai pīles peldam, pamanu vienīgo ziedošo pieneni vienīgajā kvadrātmetrā, kas nav nobruģēts, vēroju vēju un sauli, pētu vārnas lidojumā, vēroju meitenes, kā viņu dupši ritmiski kustās ejot, vēroju zombijus, kas visu laiku lūr gadžetos un iespējams par manu klātbūtni nemaz nav informēti - es redzu visu, visas smalkās lietas, kas vairumam liekas garlaicīgas. Es neskrienu, es apstājos un baudu. Es vienmēr pievēršu uzmanību tam, kas mani nomierina, tādēļ vairāk uzmanību tam veltu, lopu vagonā jeb akmens cietumā, ko sauc par pilsētu, daba ir vienīgais, kas nomierina, nu labi vēl mana vājība - meitenes, tās arī nomierina, bet ar tām ir sarežģītāk, tur citi likumi un citas enerģijas.

-Esmu cilvēces dvēseles spogulis, tādēļ uzsūcu ne tikai labo, bet arī negatīvas lietas, visas šīs enerģijas iet caur mani. Un tur es neesmu vainīgs, ka tā negatīvā bieži vien mēdz būt vairāk - tādēļ cilvēki var domāt, ka es esmu tas negatīvais tips, bet es esmu tikai spogulis, tikai starpnieks... Ja vien zinātu, cik cilvēkos ir daudz ļaunuma, ja vien spētu redzēt cilvēku maskām cauri - es diemžēl to visu redzu, tādēļ nevaru izlikties akls un bieži uz tām problēmām atklāti norādu, bet tas cilvēkiem diez ko nepatīk!
-Neesmu no tiem, kas nāk klāt cilvēkiem un jautā: kā iet? kā jūties? utt... Jo es viņus lasu un zinu kā viņiem iet, kā jūtas, tādēļ nav jājautā - zinu kad vajag pienākt ar savu plecu un zinu, kad labāk netuvoties, jo ir brīži, ar kuriem cilvēkiem pašiem jātiek galā, un ne visiem patīk, kad viņiem lien klāt, jūtu sarkanās līnijas.
-Ja telpā ir kaut viens cilvēks, kuram nav garīgā vai jūtas slikti, tad to jūtu arī es un būšu viņa spogulis, jo empāti neprot atslābināties un baudīt, kad blakus kādam ir slikti vai nejūtas labi - tā tas vienkārši ir.


-raina1970, Viegli jau pateikt, lai nelaižu, bet realitātē man vismaz patreiz nav tādu zināšanu, lai mācētu to visu kontrolēt un nelaistu cauri... Mežā 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     ... Mežā no cilvēkiem arī nevaru mūžīgi slēpties, lai viņi nezog manu enerģiju, lai neiztukšo un visādi citādi nekairina manas maņas! :D
Tādēļ jau es meklēju informāciju, cenšos sevi un visu ap sevi izprast, lai atvieglotu tos procesus. Jo vairāk zini, jo lielākas iespējas ko kontrolēt!

-Raivis_1977, it kā nekas no tā nav...Ar temperatūrām mēdz būt grūtības, bet ne ar augstām. Pati briesmīgākā temperatūra priekš manis ir 37-37,2 . Tas ir vienkārši murgs, nespēj elpot, nespēj koncentrēties, domāt, karsti, galvā dur, tāda sajūta, ka beidzies nost, reiboņi, tad gribas tikai un vienīgi atlaisties.
-Ar 39-40 grādu temperatūru ir bijis daudz vieglāk, tad tāds miers, palēninājums, skaties uz sevi kā transa stāvoklī, redzi savu dzelteno auru, pēdējā reizē papildus tam arī telpā redzēju dzeltenas zvaigznītes, bija sajūta, tā it kā teleportējies - tāda viegluma sajūta... Bet tādas temperatūras nav ikdiena.
-Toties tie 37 mēdz būt gana bieži, citreiz saproti kādēļ, bet citreiz spēj tikai nobrīnīties, nu piemēram nepanesu karstumu un skābekļa trūkumu, esmu ziemeļnieks, tādēļ sanāk uzreiz mesties vēsā ūdenī vai pielīst pie ventilatora, lai nenosmaktu, tad arī bieži vien parādās visādas aukstumpumpas, tā pati temperatūra - ķermenim droši vien stress no vienas galējības krītot otrā, bet ne vienmēr ir tā temperatūra.

-Kaut kad lasīju, ka aukstumpumpas varot mesties arī no stresa, tad nebrīnos, ka arī tā iekaisuma temperatūra, nu tie 37, varētu būt signāls vienkārši par stresu, varbūt, kad ķermenim par grūtu, tuvojas pārslodze, tad arī šādi signāli... Agrāk domāju, ka varbūt imunitāte vājāka, bet tagad par to tik drošs neesmu!


-Fargo, Par to vārdu klabināšanu, ne viss ir tā kā izskatās. Tā ir tikai ilūzija, es saku, daudzi būtu pārsteigti salīdzinot to manu tēlu, ko viņi redz uz papīra, un to, kuru satiktu dzīvē [uz papīra varu šķist daudz vēsāks]... un nevis tādēļ, ka uz papīra es izliktos par kādu citu, bet gan tādēļ 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     ... gan tādēļ, ka uz papīra cilvēki tevi vērtē pēc savas saprašanas, jušanas, tā teikt, ir iztēlojušies mani pēc saviem novērojumiem... Tā tikai izskatās, ka man rakstīšana iet ļoti ātri un viegli, un ka varu drūkāt kā tāds mākslīgais intelekts.
-Intravertajiem daudz vieglāk domas ir izlikt uz papīra, tas pats intuītam, kā arī humānistam [pēc sociotipa esmu dvēseliskais humānists]. Ja ekstravertais šauj visu ārā, pat īsti nepiedomājot, tad intravertais mīl padomāt, ko teikt. Sarunā ir ļoti grūti tā uz sitienu īstos vārdus atrast, bet uz papīra tev ir laiks, neviens negaida atbildi te un tūlīt, vari padomāt, vari arī vēlāk atbildēt, vari sakārtot domas vai noskaņoties uz viļņa. Man ir līdzīgi kā rakstniekiem, ir brīži, kad vārdi un domas pašas lido - spēj tik ķert, man tikai jāpieraksta, bet bieži ir klusuma brīži, kad sēdi pie papīra un nekas nenāk galvā, trūkst iedvesmas vai mūzas, vai smadzenes atpūšas, grūti teikt.
Par sarunu... kā intravertais, esmu ļoti labs sarunu biedrs, bet vairāk par visu man patīk klausīties[tā arī ļoti daudz ko jaunu var uzzināt], ja ir ko piemetināt vai teikt, tad tik runāju. Es ļoti maz ikdienā runāju, vairāk domāju, analizēju, pētu. Es vairāk par 10-15 minūtēm nespēju intensīvi runāt, pēc tām balsene aiziet ciet, sāk rīkle sāpēt, briesmīgs aizsmakums rodas, tas intraverto lāsts, kuri nav raduši virināt muti pārāk daudz, tad es parasti arī jokoju, ka diennakts norma ir pārpildīta, un jābeidz runāt.
Intravertajiem dziļa iekšējā pasaule, apdāvināti ar bagātu iztēli, fantāziju, abstrakto domāšanu, tādēļ viņiem nekad nav garlaicīgi, vienmēr atradīs, ar ko nodarboties, ar ko sevi nodarbināt, kamēr ekstravertie bļauj, ka viņiem garlaicīgi. Gan introvertajiem, gan intuītiem, dēļ savas bagātās iekšējās pasaules un patikas rakstīt, esot talants rakstīt, tādēļ tur bieži vien sanākot labi rakstnieki un dzejnieki.
-Re kur viens raksts par humānistiem, tur parakstos zem katra punkta, viss par ma 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     ... tur parakstos zem katra punkta, viss par mani, un jau pirmais punkts skan šādi:
"1. Viņiem patīk rakstīt. Humānisti izvēlas rakstīt, nevis runāt.
Tāpēc, ja saruna nav absolūti nepieciešama, tad no viņiem parasti nesanāk izcili sarunu biedri.
Šādiem cilvēkiem ir daudz ērtāk kaut ko rakstīt, jo viņu domas ir vieglāk izteikt uz papīra."

https://dzentlmenis.lv/ja-jums-ir-sis-10-ipasibas-jums-piemit-viens-no-retakajiem-personibas-veidiem
-pasaule/90980/

-Arī ar rakstīšanu, reti šādi izsakos, tikai kad tā iedvesma, vai varbūt smadzenes noskaņojušās uz īstā viļņa, tas, ka te ienāku un kādu palagu uzrakstu, tas nenozīmē, ka palagus vien rakstu, vienkārši, kad esmu uz viļņa, vai arī ir ko teikt, tad arī laižu ārā. Man meitenes sarakstēs bieži pārmet, ka nākas no manis ļoti ilgi gaidīt atbildes, neesmu uz viļņa, tad nav arī palagu. Tā ir ar to intraverto, ja zini, kur atrodas mans durvju zvans vai tālruņa numuru, un es atrodos mājās, blakus telefonam, tas nenozīmē, ka spēsi sakomunicēt ar mani, ja man tajā brīdī gribas pabūt vienatnē, un nevēlos komunicēt... intravertie paši uzpeld, kad gribas šad tad parunāties, paši izvēlas laiku un vietu, kad to darīt. Ekstravertajiem to būtu grūti saprast. Tā nav dīvainība, bet vajadzība, jo intravertie baterijas uzlādē vienatnē, klusumā...


-Par ūdeņiem. Iespējams tās intuīta jušanas spējas, spēt ieklausīties ķermenī, un instinktīvi sajust, kas vajadzīgs un kas apdraud. Līdzīgi kā ar mājdzīvniekiem, kad viņi vienu desu ēdīs, bet no citas turēsies pa gabalu.
Es jūtu garšas, jūtu to enerģiju, ko dod svaigs ūdens, ne tikai atvēsina. Es tā arī saucu, ir dabīgais-dzīvais ūdens un ir vārītais mirušais, iemetot guglē, izrādās, ka neesmu vienīgais, kurš tā domā. Vārītajam nav garšas, viņš vairāk atgādina tādu sasmakušu no peļķes pasmeltu, varbūt arī dēļ sava mīkstuma - tur tā lieta, ka nejūtu vārītā enerģiju, tas jau pēc struktūras vairāk atgādina pārstrādātu gala produktu. 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     ... Zupās tauki un gaļa to pretīgo mirušā ūdens garšu nomāc, tad tādu vēl var lietot, tējas to garšu īsti nenomāc. Tējas sviedrē, bet tas ir mazākais ko man vajag, man tāpat vienmēr ir karsti - tieši meklēju atvēsināšanās iespējas!
-Nupat izlasīju arī Santā no viena raksta info:
"...ūdens vārīšana nogalina baktērijas, taču arī atņem ūdenim šo to no labumiem.
Tekošs ūdens no krāna objektīvi ir garšīgāks, tajā ir dažādas gāzes un minerālvielas, savukārt vārīts ūdens, lai arī kļūst mīkstāks, zaudē daļu minerālsāļu, un arī izšķīdušās gāzes tajā pazūd, tāpēc rezultātā mainās arī garšas īpašības."

-Nu, lūk, kāda dzīvība var būt ūdenim, kurā pat baktēriju nav, nemaz nerunājot par vērtīgajām vielām!?

-Par izlādi... tur es varētu pilnībā piekrist! ;)


-Arī par negatīvo un visu apkārt notiekošo! Tā ir tā intuitīvā daba, intuīti dzīvo rītdienai, kamēr sensorais šodienai, te un tūlīt... Ja intuīts neredz rītdienu, tad viņam nav arī šodienas, tas ir ļoti smagi.
-Sensorais ir fizisks cilvēks fiziskā pasaulē, konkrētība, tiešums, darītājs, šodiena, bet intuīts ideju ģenerātors, domātājs, ar dziļu iekšējo pasauli, un nevis fizisks, bet drīzāk dvēselisks cilvēks, prot arī plaši izteikties, ko sensorajam būs grūti saprast.
-Es īsti sevi nejūtu, kā fizisku cilvēku, drīzāk kā dvēselisku būtni. Pat visos manos cilvēku tipos, uzkrītošas ir kopīgās iezīmes - vientuļnieks, dvēseliskums un jūtīgums - pilnīgi acīs krīt! Jaunībā vairāk jutu sirdi, bet tagad smadzenes un dvēseli, nezinu, varbūt čakras pastudējot atradīšu atbildi kādu, bet patreiz tie ir trīs izteikti punkti - vienā tīklā stingri saslēgtas abas galvas un pa vidu dvēsele, abu augšējo klātesamību ikdienā spēcīgi jūtu!
Kā jau intuīts, ja redzi nākotni un visu ceļu līdz tai, tad ir īpaši grūti dzīvot, jo īpaši ja apzinies, ka to visu varēja novērst, tikai vajadzēja visiem kopā reaģēt! Tu saproti, ka esi viens un nevari viens cīnīties par visu cilvēci, nevari to pam 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     ... nevari to pamodināt, neesmu orators. Nu labi, esam saujiņa un tā pati izkaisīta plašumā, kamēr ienaidnieks ir apvienojies un vienoti uzbrūk, un pārspēks ir viņa pusē, kamēr viena daļa cilvēces pat nenojauš, kas notiek viņu degunu un acu priekšā!

Jo mazāk cilvēks zina, jo mierīgāk guļ [novērojums], bet man viss ir otrādi - jo mazāk zinu, jo nervozāks esmu un cītīgi meklēju atbildes, jo vairāk zinu, jo mierīgāks esmu, tādēļ man neder tās pašas zāles, kas citiem, jo tie ir divi dažādi cilvēku poli!
-Intuīts ir rītdienas cilvēks, man jālaiž bērni pasaulē, jāizglīto, bet patreiz vairs īsti nezinu vai vēlos tā riskēt un laist bērnus pasaulē, kurā viņi var būt beztiesiski nočipoti vergi ar preču kodu uz pieres vai gaļa pedofīlu izklaidēm. Viss būtu citādi, ja būtu nemirstīgs, tad līdz pēdējai elpai viņus aizsargātu - vienmēr būtu klāt, cīnītos lai viņiem būtu rītdiena. Tas jautājums man ļoti sāp!


-Es diemžēl nepiederu vairākumam, es neprotu pakļauties, un esmu imūns pret manipulēšanu, ar kuru pakļauj manus līdzcilvēkus! Esmu bezbailīgais un stūrgalvīgais strēlnieks un sigma tēviņš, kuram nav hierarhijas un autoritāšu, un šādi cilvēki ir bīstamākais drauds katrai okupācijas varai, tādēļ nebrīnīšos, ka daudz man nav palicis, tādus dzelžainus taisnības sargātājus parasti dedzina uz sārta, nolinčo, lai netraucē pakļaut/mainīt pasauli [vēsture par to stāsta ne reizi vien]!

-Iespējams tavs 90mit gadnieks arī ir intuīts, tādēļ pat tādā vecumā nepārstāj uztraukties par nākotni!

-Sāpīgākais no visa ir tas, ka nav neviena cilvēka, ar kuru vari aprunāties par šādām lietām, noņemt slodzi, izkratīt sirdi, jo pārējie ir citādāki, kas man ir realitāte, tas citiem ir mistika vai zinātniskā fantastika, bet kas viņiem ir realitāte, tas man ir primitīvisms! Un tad beigās ir tā sajūta, ka pat labu gribot, tu esi viens, tu esi viens pret visiem, nesaprasts, pārprasts, cenšos ar to sadzīvot, bet tas traucē elpot un domāt... Vi 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     ... Visas tās sāpes paliek iekšā, un nekas tur nedzīst...

Empāti palīdz cilvēkiem, nevis dara pāri, bet kara apstākļos skaņoju sevi, ka arī empātam var nākties rokas asinīs mērkt, jo ar otra vaiga pagriešanu nebūs līdzēts!

Tādas tās lietiņas - empāts, intuīts, jūtīgais, humānists - bet nebūt ne vārgulis! Un ar to nastu ir jāmācas sadzīvot, jo vieglāk nekļūs! 2023-09-24

dabasmiilis jautājuma autora komentārs     Te interesanta lasām viela par intraverto intuītu [varbūt kādam noder izzinot pasauli] :

https://dzen.ru/a/Yz8Q28PBXFQDflYT?sid=270598147667099329

https://dzen.ru/a/Wy57JgZFmwCpmwal?sid=270598147667099329 2023-09-25

Sienazutrenkataja      Ja rezerves izsmeltas.
..laiks doties atvaļinājumā...Līdz brīdim, kad atkal gribas strādāt. 2023-09-29

Johaidii      Ar B vitamīnu. Komplekso. Nejaukt ar enerģētiku, ko varētu pārzināt ezotēriķi. Autors, skatos, jauc šīs lietas un atbildētāji arī. 2023-09-29

Vitaalijs      Varbūt sākt ar sevi un apzināt sevi . Saprast kāds esi neskatoties uz to kāds mēģini būt sabiedrībā . Būt pašam . Neklausīties citus kuri stāsta kādam jābūt viņu ideālam . Galu galā sāc iet aukstā dušā . Ļoti enerģijojoši :))) 2023-09-30

Felde      ....netiecies pec nerealas-nesasniedzamas mantas,neiekaaro to,kas nav tavs,iemacies sevi milet,dari to,kas patik-dari ar prieku! Energija iet paari malaam! Mana pieredze! Dzive ir skaista,mes pasi to sagandejam..... 2023-09-30