Piedošana ,Aizmiršana,vai Vienaldzība...( kas Cits...)
Ko Mēs izvēlamies ,un Kāpēc?Ja savstarpējās attiecībās mūs pieviļ: vecāki , bērni , draugi , dzīvesbiedri ...
Kurš variants Mūs "notur virs ūdens" ...un -cik ilgi?
Feina_Animatore Tikai Saprašana un Pieņemšana. Cilvēki nedara cūcības tāpēc, ka VIŅI ir slikti, bet tāpēc, ka VIŅIEM ir slikti. Kā teica Borodačs, uz jautājumu ko mums ar tevi darīt.... "poņjatj i prostitj". 2026-01-22 17:39
raina1970 Izprast- kas un kāpēc notika tā kā notika, pat ja tas nav glaimojoši pašai... Un pēc tam- secinājumu izdarīšana- kā tālāk būt. Pēc šiem darbiņiem tad arī būs --vienaldzīgi- varbūt īsti ne, bet vismaz - mierīgi.. 2026-01-22 17:57
Flints Piedot ir grūti, aizmirst - neiespējami. Vēl ir tāda lieta, kā pieņemšana. Visi mēs esam no viena māla veidoti... 2026-01-22 18:14
Egi jautājuma autora komentārs
18:14
Pieņemšana nemēdz būt "bezgalīga". Ir robeža aiz kuras Pieņemšana "pārstāj eksistenci".
2026-01-22 18:25
Feina_Animatore Egi, pieņemšana jau nenozīmē piekrišanu. Tikai un vienīgi apzinātību, ka dzīve ir neitrālu notikumu virkne. 2026-01-22 18:34
Egi jautājuma autora komentārs
Par to jau ir--> Pieņemšana nepiekrītot nevar vilkties Bezgalīgi.
Un arī ir nianses...Vai tev jāpieņem Vecāku mvai ar Bērnu "neintrālo notikumu" rezultāts,manuprāt.
2026-01-22 18:41
Epifanija Tīra sirdsapziņa, ka neesi vēlējis nevienam ļaunu, ne tuvam, ne svešam, atlaist, lai ir ar ko salīdzināt, jo tikai caur slikto uzzin, kas ir labs un tiec novērtēts vai pelts! 2026-01-22 18:43
Drole Visbiezhaak pievilj Paarspiileetas Ekspektaacijas. 2026-01-22 19:08
Egi jautājuma autora komentārs
Pārspīlētas Ekspektācijas var būt tikai Sākumā....
...pēcāk jau tam nebūtu jādarbojas Neapzināti.
2026-01-22 19:53
arikot Kas notur virs ūdens, hmm. Kāpēc man būtu jāatrodas zem ūdens? Ja es sev nodefinēju, ka tas cilvēks ir mani nodevis, tad viņš manās acīs kļūst par nulli. Kā nulle mani varētu dabūt zem ūdens; nu nekā taču. Vienkārši ar visu gribasspēku it kā aizver tās durvis ciet. Saproti, ka jebkas tā cilvēka sacītais vai darītais ir kā nelieša sacīts vai darīts. Novērsies un viss. 2026-01-22 20:02
jzars Tā pa īstam piedevusi esmu tikai tagad, kad cilvēks jau ir mūžībā... 2026-01-22 20:05
jozolsen
virs ūdens..
Dzīvības pašsaglabāšanas INSTINKTS..Jo dzīve ir tikai viena..
Ir ko var piedot un ko NEKAD..
Aizmirst -cilvēka psihes smadzeņu pašsaglabāšas INSTINKTS. Ja atcerētos visu slikto, sajuktu prātā.Tāpēc atmiņa ir fragmentēta..
Vienaldzīgi ir tikai DĀRZEŅI , it kā..( Es apšaubu šo pieņēmumu).
Distancēšanās nav vienaldzība..
2026-01-22 20:11
Roberta Piedošana ir stipra cilvēka izvēle, kad svarīgāks ir iekšējs miers nekā aizvainojums. Aizmiršana bieži ir vēlme izvairīties no sāpēm, taču neizrunātais mēdz atgriezties. Vienaldzība parasti rodas pēc vilšanās kā pašaizsardzība, nevis kā patiesi atrisināts stāvoklis. Savstarpējās attiecībās, kur pieviļ vecāki, bērni, draugi vai dzīvesbiedri, visvairāk virs ūdens notur pieņemšana ar skaidrām robežām — atzīt, ka cilvēki kļūdās, bet neļaut šīm kļūdām iznīcināt sevi. Šāda attieksme dod līdzsvaru un notur ilgāk nekā piedošana bez robežām, aizmiršana vai vienaldzība. 2026-01-22 20:26
S_65 Pieņemšana un izpratne par realitāti - "Dzīve nav rožu dārzs. Dzīve ir ateja, kur cilvēki cīnās par vietām uz podiem" (A. Puriņš. Nevaicājiet man neko) 2026-01-22 20:41
Sanija_ Destruktīvas attiecības ir iespējams pamest. Un analizēt, kas bija, kāpēc bija un ko no tā mācīties. Sevi nav jānomoka ar bezgalīgu pieņemšanu. 2026-01-22 20:58
Postremo Cilveeki ir sachakareeti pamatiigi. Diemzzeel. 90% sabiedriibas muusdienaas dziivo rezziimaa - darbs, guleet, darbs, viena, kaadam divas briivdienas utt Ja taa nedariisi, nebuus ne attieciibu, ne paaeedis. Lielaaka dalla pasaules sadziiti pilseetaas, kur ir konvejers. Ja neiesi uz supermarketu, nospragsi. Taapeec varai nepatiik privaatzemniecinni, nelieli, jo vinniem po**uj kungi . Nevar chakareet smadzenes. Daarzs, pagrabs pilns, uudens akaa,maka maajaas, konfortabla maaja, pat elektriibu gudraakie sarazzo passi. Un...un nekaadu piedossanu nevajag. Mieriiga sadziive nodrossina stabilas attieciibas, jebkuras. Stresaina sadziive...nu ko tur lai saka. Passi zinaat, kaa tas beidzaas...:( 2026-01-22 21:07
rokons
Ja ir notikusi nodevība, tad jāizzin apstākļus un veidu kā tāda ir notikusi. Ja sekas nav graujošas, tad saišu pārciršana ir atbilstoša notikumam. Ar iespēju tālā nākotnē spēt sasveicināties.
Ja sekas ir smagas, tad atmaksa ir pašsaprotama lieta. Ne vienmēr simetriska
2026-01-22 21:27
Egi jautājuma autora komentārs
rokon,
vai ta Tu pēc vienādas mērauklas "mēri" nodarījumus ( teiksim) no saviem Bērniem ,un no Vecākiem? Par Draugiem un Dzīvesbiedriem-tur varētu būt Tavs minētais....
2026-01-22 21:41
Postremo
Kas jums daudziem ir taads nodariits...nepiedodams?? Nepiedodama buutu slepkaviiba, kas man naak praataa. Paareejais ir ....kaa kuram. padomaajiet. nav karss, pasaules, un ja kaads tevi pameta, piekraapa, tas tiessam ir ...end of the world??
Laikam jaaska taa, kad buus reaali tuudi,kaads beigts , tad ssitie buus dziives siikumi. Punkts.
2026-01-22 22:11
Egi jautājuma autora komentārs
Postremo...
Domājams daudziem ir atšķirīga "nodarījumu Sāpju barjera" ...
+ vēl,kā kkur bij minēts--> Piedošana "tik pēc kapa" malas sasniegšanas .
Laiks var izmainīt šo Barjeru pārvarēšanas ,vai nesasniegšanas Līnijas.
Bet,ja globāli raugamies-tad Jā! Protams...kamēr kāds nav fiziski miris-viss ir OK.
Man tomēr pašam savā dzīvē ir cilvēki,kuri vairs neskaitās ( man ) Cilvēki...
...tātad zināmā mērā viņi man miruši .
2026-01-22 22:41
Laurencia(2026-01-22 23:31) Piedošana un palaišana. Tikai un vienīgi. Naids saēd Tevi no iekšas. Vienaldzība iestājas pēc palaišanas, kad vairs neiespringsti… nākamās atbildes
| 1. lappuse no 2 | nākamās |
