Piedošana ,Aizmiršana,vai Vienaldzība...( kas Cits...)
Ko Mēs izvēlamies ,un Kāpēc?Ja savstarpējās attiecībās mūs pieviļ: vecāki , bērni , draugi , dzīvesbiedri ...
Kurš variants Mūs "notur virs ūdens" ...un -cik ilgi?
Laurencia Piedošana un palaišana. Tikai un vienīgi. Naids saēd Tevi no iekšas. Vienaldzība iestājas pēc palaišanas, kad vairs neiespringsti… 2026-01-22 23:31
jozolsen
Tā nu sanācis , ka dzīvē esmu ticies arī ar slepkavām, ļauniem cilvjiem.. Vienam pēdejo nāvessodu izpildīja LV..
Diezvai viņam piedeva mātes, sievas, bērni..
Ja naidnieks nāks, arī es varētu kļūt par legālo slepkavu , aizstāvot savus bērnus..
Tādi man arī daudzi pazīstami, kurus sūtīja ar zvērestu slepkavot legāli..
NU NAV BALTS UN MELNS.. Ir 5863 dažādas krāsas..
Pamostos, nopiržos tātad dzīvoju..un kuņģis strādā..
2026-01-22 23:45
Egi jautājuma autora komentārs
Laurencia...
Var ar piekrist. Katrs tuvāks ar savu pieredzes nastiņu.
Man pēdējā Vienaldzība iestājās PIRMS palaišanas.
Nu,bet Piedot man nebij nozīmes. Kā tur tas teiciens bij: Piedot var tad,ja ir ( apzināta) Nožēla.
Es varu piedot tikai sev... ,ja sajūtu savu Vainu ...
2026-01-23 00:30
fargo
nav iespējams piedot pilnīgi neko, par ko nodarītājs neprasa piedošanu. tā tas nestrādā ne dievišķā, ne cilvēka pasaulē. tāpēc, piedošana var nākt tikai un vienīgi pēc tam, kad ir a) vainas atzīšana, b) lūgums pēc piedošanas. visādi citādi, tad tā ir minētā vienaldzība, cenšanās aizmirst, neievērošana, mīkstā uzlikšana un dzīvošana tālāk. nekas no iepriekšēja nav piedošana. tieši tāpēc nodarījums vienmēr paliek, pat ja iebāzts tālakā plauktā, tumšākajā istabā, sen pamestā mājā. nekas nav pazudis. tāpēc.
plus, ja nevar noturēties virs ūdens, var arī ienirt. skats zem ūdens labs.
no daudziem cilvēkiem ir jānošķiras. katra draudzība tiek ar laiku un vērtībām pārbaudīta. ja vērtības atšķiras to pamatā, tur nekas nav darāms.
citādi ar to, kas tiek saukts par dzīvesbiedriem. neviens visā universā neprasa piedot izlaidības neuzticību. tā ir viena lieta, kad t.s. dzīvesbiedri paliek aiz sētas un kļūst nepieskarami.
2026-01-23 08:45
Roksana
katrs gadījums jau jāskatās individuāli. par vecākiem un bērniem neko sliktu nevaru teikt. par dzīvesbiedru, biju gadījums, piedevu, jo sapratu kāpēc, bet nu neaizmirsu. par draugiem arī bija gadījumi, tas pats - piedevu vai pieņēmu, bet neaizmirsu.
sākuma nekad nesaprotu kapēc tā, tikai pēc laiciņa apdomājoties visus +- sapratu, ka apstākļu sakritība ne manā pusē bija un tie pievīlēji to nedarīja speciāāli, lai ieriebtu.
svešiem gan varu nepiedot. man te ir daži bloķētie. vnk es viņus kad nobloķēju, izslēdzu no savas dzīves un dzīvoju mierīgi. negribu ne redzēt, ne ziņas saņemt.
nav pat tā, ka tie cilvēki mani uztrauktu, vnk man viņi šķiet nepatīkami un negribu redzēt tādus.
man bija situācija pirms dažiem gadiem, kad bija materiālas grūtības dzīvē, bet šie cilvēki izturējās augstprātīgi kaut kādā veidā.
un tad es nodomāju - naudu es nopelnīšu, bet jūs cieņu manās acīs neatgūsiet.
principā tā arī ir. uzskatu, ka cilvēku materiālais stāvoklis nekad nav uzskatāms par cilvēka vērtības mērauklu. naudu vienmēr var dabūt vai pazaudēt.
mani parasti aizvaino attieksme.
2026-01-23 10:11
av2
Taapec jau tie iistie draugi ir tikai , ja pavecies , tikai dazzi. Tur nekad nebuus cuuciibu, 1000%. Nebuus nekas jaapiedod utt. Viens mans draugs ir jau zem zemes. "Ienaidnieki"....3 jau ir zem zemes.Gribas domaat, ka kretiinus tomeer kaads soda.
Par love storijaam, ko lai saka, cuuciibas ir bijussas, un atkal, kad ssodien paskatos uz ...labi, ka aizgaajaam katrs savu cellu. Pat divu domu nav. Taa kaa jaasaka, ir pat lloti ok kaadreiz piennmet radikaalus leeemumus, un buutiibaa jau samierinaaties, piedot.
2026-01-23 11:26
Epifanija Totāls kārtējā dzērāja murgs, bet te visi no tā grib gudrības graudu attīstīt! Mazāk dzert vajag, tad nebūs tādu problēmu! 2026-01-23 11:44
Gretta Vienkārši dzīvot tālāk. Dzīve pati saliek visu pa plauktiņiem. 2026-01-23 13:18
Muktiana It kā lielie domātāji, filozofi, reliģijas, psiholoģijas speciālisti jau sen uz šo jautājumu atbildējuši- vajadzīga piedošana. Jautājums, cik ātri un viegli kāds to spēj. Jo ar augstāku apziņu cilvēks, jo vairāk spēj. Jo ar zemāku apziņu cilvēks, jo vairāk var nodot. Tas gan nenozīme, ka cilvēks ar zemāku apziņu vienmer nodos, bet ar nedaudz augstāku- nekad nenodos. Un vēl es ticu karmai un Dievam. Nodevība un piedošana ir spēle paam ar sevi - ar savu karmu un ar Dievu, ar savu apziņu. Jo vairāk sāp, jo lielāka nodevība, - jo smagāka "piedošanas pārbaudījuma" štanga. Ja nevari, tātad esi vājš vai ar zemu apziņu. Kam zema apziņa, tie vispār kā zaķi vadas tikai no instinktiem. Bet instinktu varā ilgi atrodas arī apzinīgāki cilvēki. Es visiem esmu piedevusi, bet rēķinos, ka pasaule ir tāda, kāda ir, un te nekas nav apsolīts ilgtermiņā. Tikai sevi izmainot, var izmainīt pasauli- to, kurā dzōlīvo savā prātā un emocionāli- un kādreiz arī fiziski. 2026-01-23 15:49
Muktiana Atceros viens tēvs, kuram dzērājšoferis nobrauca 4 no 6 bērniem, devās pie viņa uz cietumu un publiski teica, ka piedod, ka ģimene par viņu lūdzas, ka regulāri apciemo un pēc izlaišanas draudzēsies un ka viņš ir viens no viņa dzīvi visvairāk ietekmejoš.cilvēkiem. Tas ir līmenis, uz ko tiekties un arī viņš vēl ir ceļā. Bet tiešām ir tādi limeņi- ļaunie darbi, kur grūti tādu piedošanas līmeni izradit. Cilveki cinas ar daudz primitāvāku līmeni. 2026-01-23 15:53
Optimiste Vienaldzība! Es neesmu Dievs, lai visiem piedotu un atmiņa arī vēl laba... :)) 2026-01-23 17:39
nemelosev Ir teicieni, cik cilvēku tik viedokļu, vai arī, katram sava taisnība! Tiklīdz cilvēks saprot, ka turēt dusmas nav jēgas, tad pateikt, kas tajā brīdī uz sirds un, lai staigā tālāk! 😀 2026-01-23 18:57
rokons
Atb 21:41 man grūti iedomāties vecāku nodevību. Par bērniem arī īsti nodevības izpausmes grūti saprast, jo Nodevībai parasti ir trīs pazīmes:
Uzticība, kas iepriekš pastāvēja
Apzināta rīcība pret šo uzticību
Kaitējums personai, grupai vai kopīgām vērtībām
Tātad, bērni varētu izmantot uzticību, lai gūtu kādu savu labumu no vecākiem.
Bet saprātīgi vecāki labi spēj apzināties savas aizstāvības iespējas pret to, un, ja rodas situācija, kas ir nodevība, tad manis augstāk minētā pieeja - attiecību pārtraukšana ilgtermiņā, ir pilnīgi adekvāta
2026-01-23 20:32
Vaavere Samierināšanās vai nu ignors! 2026-01-23 20:46
kvarts Par ko gan pārdzīvot, paņem polšu( vai 2) un uz pirti... otrā dienā liekam jaunu lapu drukmašīnā.... nav ko skatīties atpakaļ... 2026-01-23 20:48
aija_69
Iespējams, mūsu dzimtā ir (c) atšķirīga "nodarījumu sāpju barjera". Taču, ja runa par tuvākajiem: tad šādās kategorijās: (c) Piedošana, Aizmiršana vai Vienaldzība lietas nenotiek.
Ja kādā jautājumā man ir atšķirīgs viedoklis, tad aktīvi paužu savu vajadzību. Protams, šī pasaule nedanco pēc manas stabules un nākas saskarties arī ar neveiksmēm, ko gana ātri aizmirstu. Ir taču tik daudz citu lietu, kam pievērsties.
Laime īstenībā ir laba veselība un slikta atmiņa." (E.M.Remarks)
2026-01-23 21:17
fargo
labs, īss padoms.
https://www.youtube.com/shorts/PodYdtjECUo
2026-01-23 23:43
Raivis_1977
Ir viens fakts, biju kur kad dzirdējis to no kādas pa TV, ka mērkaķīši ir tādi samērā ļoti draudzīgi tur Indijā pie kafejnīcas jau kuro reizi kad šie atnāk un ciemojās. Bet tur visi reizē nenāk, ja nāk tad atnāk mērkaķīši, tad pēc tam atkal apciemo mūs tur ziloņi, vai nu kamieļi ...
Nu tīģeru tur nav.
Bet mana māsa apgalvo, ka viņi ir tādi pat kā ļoti riebīgi, ko bija no vienas draudzenes dzirdējusi, ka kad mērkaķim uz otro reizi neiedod kādu banānu, tad viņš pieskrien klāt un ieož rokā un aizlaižas pats!
2026-01-24 15:30
Raivis_1977
fargo, ja tev viņš liekās virsū, nu ko tu pasāksi, vienīgā izeja palikt par invalīdu invalīdu ja´
Nu turēties pretim, vienkārši, nu izeja tāda, nu nav izejas, vai nu viens paliek par invalīdu vai nu otrs!
2026-01-24 15:36
Raivis_1977 Es gribēju teikt, nez kāpēc burts iztrūka, gribēju teikt ja uz otro reizi neiedod mēkaķim banānu tad viņš pieskrien klāt un iekož rokā un pats tad aizlaižās. 2026-01-24 20:37
| iepriekšējās | 2. lappuse no 2 |
