Kā izšķirties ar cieņu?

Burtiski šajās dienās sociālajos tīklos tika ievietots video, kurā māte saka savam 3 gadus vecajam bērnam - Tu tagad esi mans dēliņš, mēs tiksim galā, tētim tu vairs neesi vajadzīgs. Vai ir ētiski šķiršanās procesā iesaistīt bērnus, ko tas nodara bērna psihei un vai cieņpilni šādā veidā mazgāt savu netīro veļu publiski? Piebildīšu, ka šī ģimene jau iepriekš bija pamanāma ar skaistiem, mīlestības pilniem foto. Vai no mīlestības līdz naidam ir viens solis?

Avatars30      Nu tur jabūt diviem,tāpat kā sākumā!:))) 2026-09-23 16:27

Roksana      sociālajos tīklos ievietot - neatbalstu. nezinu par kuriem iet runa, bet šos jautājumus jārisina pašiem. un par bērna psihi nav jādomā tikai mammītei. ari tētiņš lai padomā pirms dodas tālēs zilajās visticamāk savu vulkānisko tieksmju vadīts :D
man kad gadās sarežģītas situācijas, vot nemaz tik cieņpilni neuzvedos kā gribētos un citus pamācītu.
galvenais ir publiski to visu nesākt darīt.
2026-09-23 16:34

Epifanija      Bet jūs taču tā darat visas, paskataties, kā tas izskatās no malas, kāda gribēja ar to pazīmēties un ja tas būtu, kas sodāms, tad neko tādu neviena nedarītu un tā rodas tie pļēguri, jau no mazām dienām, bet neviena nav vainīga!:)) 2026-09-23 16:51

Pangrols1      Epifaanijai zetons
Preciizi..tieshi taa riikojas sievietes.
Un mazam bērnam iestāstīt ka teetis slikts.jo nedziivo kopaa ir ljoti viegli.
Tas nekas ja dailjaa varbuut pati to teeti padzinusi
2026-09-23 17:16

Festers      Te nu es piekrītu- tas sievietēm diezgan raksturīgi- ja kas- bērniem mēģināt iestāstīt ka tētis vainīgais un sliktais. 2026-09-23 17:20

raina1970      Šķiršanās pati par sevi jau ir gana nejauka padarīšana, un neiejaukt bērnus- ne mazus, ne lielus- tā ir svēta lieta. Viegli tas nav, bet- korekti gan. Arī tad, ja visa pasaules taisnība ir sievietes pusē, un vīrietis ir uzvedies kā mēslvabulis-- atceramies to--- šķiras vīrs un sieva, nevis tēvs un māte.. Arī tad, ja balta patiesība ir tā, ka vīrietim bērns neinteresē, arī tad-- ne jau par viņa sirdsmieru domājot, bet gan par bērna turpmāko dzīvi piedomājot- par tēvu sliktu neko, neitrāli- jā.. Nāks laiks- bērns pieaugs, un pats varēs domāt, vērtēt un izprast- kas ir kas. 2026-09-23 17:39

annushka      viegli pateikt, grūti izdarīt..... kamēr pats neesi saskāries ar nodevību, kad sabrūk ne tikai emocionālā stabilitāte, bet arī materiālā, visi baigie psihologi un prātuļotāji. Nekas,nekas bērniņ, pacieties, gan jau kaut kad nopirksim ziemas zābaciņus, gardumiņus varbūt salavecis atnesīs (ja mamma samaksās), bet tētis tev varonis, aizgāja celt BAM 2026-09-23 18:02

Varbuut      Ar cieņu,kopīgi saplēst visus šķīvjus,kuri tika kopīgi iegādāti.Aiziet pārgulēt,paņemt savu čemodānu un pazust tālēs zilajās. 2026-09-23 18:05

lusix      Bērnam atmiņa rodas no 3 gadu vecuma, vismaz cik es zinu, tāpēc, ja laicīgi pieradināsi, ka esi māte un viss... Ja parādīsies patēvs, kas pieņems- ok, ..... man pašam ir 4 meitas, jau pieaugušas, bet visas pusmāsas savā starpā, no dažādām mātēm, bet visas esmu izauklējis un aprūpējis līdz pilngadībai ar savām rokām un atbalstu. 2026-09-23 18:15

Pangrols1      Annuska
Bet kaapeec dzemdeeji ja nevarēji finansiiaali pavilkt?
Cerēji ka buus vienmeer vergs vecis blakus? Taa dziivee nenotiek.
Un tas ka paliki stvaavoklii ir tavs plāns bijis.noteikti.
Nu tagad sit sev uz pleca..ka esi radiijysi veel vienu nabadziigu cilveeku uz zemes.
Un noteikti vainot viirieti..
2026-09-23 18:19

annushka      Pangrol, dīvaina tā dzīvīte, tas kas aiziet ar augsti paceltu galvu, pēc laika dibenu velk pa zemi, kuru atstāj mēslos, tam labs mēslojums un koši ziedi. Un bērni izaug un izdara savus secinājumus. Un vēl - nevajag visu personificēt un visus pievilkt zem savas mērauklas. Kāds kādu vaino? Te runa par to, cik viegli vai grūti šķirties ar cieņu. 2026-09-23 18:40

DanaL      Mēs visi zinām, ka tas ir nepareizi.
Bet reizēm dikti grūti pateikt kaut ko labu. Un vai vajag? Bērni nebūt nav muļķi - paši saprot kas un kā. Ja tēvam ir svarīgi, ko bērns par viņu domā, tad viņam pašam par to jāparūpējas ar reālu darbību.
Es izvēlējos klusēt, pēc principa "par bijušo tāpat kā par nelaiķi - labu vai neko."
2026-09-23 18:52

annushka      ui, Pangrol, man viss ļoti labi dzīvē sakārtojies, tāpēc saku, nevajag persofinicēt. Bet par to, ka vīrietim dzīve podā pēc šķiršanās, tas gan tiesa. 2026-09-23 18:59

Peleks      tur jau vairs nav cieņas, manam druagam māte šādi izdarija, tagad dzīvo viena un pamesta, šis ar viņu pat nerunā!! 2026-09-23 19:16

jozolsen      Kad sapratīs vārdu un jēdzienu starpību, tad varbūt..
Uzticīga un UZTICAMS..Vīrietim jābūt uzticamam, sievietei uzticīgai..
Uzticams- lai turpinātu dzimtu...Stiprais un varošs.
Uzticīga tikai sieviete- arī lai būtu turpinājums..
Nu neprasiet no Vīrieša būt kā laulātai sievietei..
Esam dzimumATŠĶIRĪGI.
2026-09-23 19:51

annushka      mūsdienās ir daudz uzticamu vīriešu? 2026-09-23 20:16

Maybe      Nekas nemainās no tā, ko māte stāsta bērniem vai slēpj. Cieņa ir nepamest sievieti, kas tev dzemdē bērnu. 2026-09-23 20:33

Muktiana      Bērna psihē pamešana atstāj satriecošu iespaidu. Satriecošu burtiskā nozīmē. 100 un 1000 un 10000x lielāku nekā pieaugušajam. Bērna psihe ir kā balta lapa, kura no ZĪDAIŅA vecuma reģistrē nospiedumu. Vistraumējošākā, nenovērtēti vistraumējošā ir tieši pamešana. Ne velti tagad runā un praktizē, ka arī dzemdību namā bērnu nenodala no mātes pirmās 3 dienas kā agrāk, jo zinātnieki nākuši ar pierādījumu, ka bērnam tās 3 dienas jau var atstāt "pamešanas nospiedumu" - trauksmi nervu sistēmā, kas reaģē uz pamešanu. Vienā pazīstamā ģimenē zīdainis katru reizi negulēja tad, kad tēvs naktīs klenderēja pa krogiem. Tēvs tāds, kurš pa bērnu neliekās ne zinis, likās, ka bērns viņu nav pat pamanījis. Bet dzīvoja kopā un zīdainis ar milzu trauksmi reaģēja uz tēva prombutni naktis. Un ne mātes dēļ. Māte, protams, tajās naktīš ari negulēja, jo vajadzēja ucināt zīdaini. Visvairāk nospiedumu atstāj lidz 7 g. vecumam, bet arī pēc tam ir ietekme. Tam ir burtiski katastrofāla ietekme. Ja ar bērnu paliek milošs pieaugušais, liela ģimenes sitēma, tad tas kaitē mazāk. Bet patiesibā bērns bieži visu dzīvi pēc tam dzīvo kā "Dieva nepieņemts", jo savai traumai var tā arī netikt pāri. Bieži paliekošais vecāks pats ir traumēts vai aizņemts un nespēj kompensēt otra vecāka nodarīto traumu. Kas attiecas uz situāciju, tā, protams, ir bēdīga. Bet nevajag arī noliegt, ka tāda aiziešana un otra atstāsāna ar mazu bērnu patiesām ir traumatiska tam, kuru tā atstāj. Traumatiska visādā ziņā. Netraumatiski tas ir tikai tad, kad ģimenes lokā ir citas atbalsta personas vai persona jau noskatījusi jaunu partneri, vai arī partneris ir tik briesmīgs, ka otra aiziešana liekas labāka. 2026-09-23 20:41

Ruu      Palasijos. Visiem augšlasāmajiem viedokļiem un pieredzēm ir kaut kāds viņu personiskās pieredzes jeb novērojumu konteksts. Un gan jau, arī respektējams. Pat ja, kaut subjektīvi.

Manuprāt būtu bijis jauki, ja Sanija būtu pievienojusi arī kaut info kur iespējams redzēt video kurš izraisija vēlmi uzsākt diskusiju.
Grūti spriest par tēmu par kuru izpaliek objektīva informācija.
2026-09-23 20:43

Muktiana      Un, ja māte ir noskatījusi jaunu partneri, tur sākas traumu cikla otrais loks. Jo jaunais partneris var pat nebūt toksisks, bet ar attieksmi “izslēgt” bērnu. Pat ļoti pasīvi, pieklājīgi, un visiem tas liksies normāli. Un arī pašam bērnam liksies normāli, ka viņš ir tāds “zemāks” un “nelīdzvērtīgs”. Šīs lomas iet līdzi cauri visai dzīvei.

Lai šīs lomas nebūtu, vajag gauži maz — vienkārši divi pieaugušie godīgi audzina savu bērnu, vēlams, kopā. Pat ja nav kopā, tad nenobeidz attiecības tik ļoti, ka pat bērna dēļ nespēj kontaktēties. Un, galvenais, neaizmirst par bērnu. Tas attiecas ne tikai uz vīriešiem. Arī sievietes tāpat var aiziet “dzīvē” un bērnu atstāt. Un sekas tad ir tādas pašas.

Redzēju diskusiju, kur divi kungi prātuļoja, vai atļaut abortu vai neatļaut, viens par otru humānāku ideju aizstāvēja. Bet īstenībā jāsāk runāt par soli ātrāk — kā nodrošināt bērnam veselu psihi, kādu atbildību par to prasīt no abiem vecākiem, ģimenes un sabiedrības.

Ja tiešām var atstāt vienu sievieti un nelikties ne zinis, tad tas video ir viņas izmisums, nevis patiesais situācijas traģisma atspoguļojums. Bet ērtāk ir diskutēt par vai pret abortu, nevis par atbildību, kādu visai ģimenes sistēmai un sabiedrībai vajadzētu realizēt pret bērnu.

Protams, ka aborts ir “sātanisma izpausme”, bet arī bērna un viena vecāka pamešana ir tāda pati “sātanisma izpausme”. Ja atļauj vienu, ir loģiski atļaut otru. Viens sātanisms rada otru sātanismu. Bezatbildīgiem vīriešiem arī patiktu doma, lai sieviete skrien abortus taisīt — galvenais, ka var dzīvot bez atbildības. Un sievietei galu galā arī — kāda viņai izvēle? Atdot dzīvi un tāpat traumētu bērnu izaudzināt citu bezatbildības dēļ. Tiesa, arī sievietes mēdz abortēt ērtību dēļ bez dziļas domas vai izmisuma. Es domāju,ka mūšu sabiedrība ir tik ļoti degradējusies, ka tas video vispār ne tuvu nav tas melnākais punkts.
2026-09-23 21:01

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010