Kā izšķirties ar cieņu?

Muktiana      Un, ja māte ir noskatījusi jaunu partneri, tur sākas traumu cikla otrais loks. Jo jaunais partneris var pat nebūt toksisks, bet ar attieksmi “izslēgt” bērnu. Pat ļoti pasīvi, pieklājīgi, un visiem tas liksies normāli. Un arī pašam bērnam liksies normāli, ka viņš ir tāds “zemāks” un “nelīdzvērtīgs”. Šīs lomas iet līdzi cauri visai dzīvei.

Lai šīs lomas nebūtu, vajag gauži maz — vienkārši divi pieaugušie godīgi audzina savu bērnu, vēlams, kopā. Pat ja nav kopā, tad nenobeidz attiecības tik ļoti, ka pat bērna dēļ nespēj kontaktēties. Un, galvenais, neaizmirst par bērnu. Tas attiecas ne tikai uz vīriešiem. Arī sievietes tāpat var aiziet “dzīvē” un bērnu atstāt. Un sekas tad ir tādas pašas.

Redzēju diskusiju, kur divi kungi prātuļoja, vai atļaut abortu vai neatļaut, viens par otru humānāku ideju aizstāvēja. Bet īstenībā jāsāk runāt par soli ātrāk — kā nodrošināt bērnam veselu psihi, kādu atbildību par to prasīt no abiem vecākiem, ģimenes un sabiedrības.

Ja tiešām var atstāt vienu sievieti un nelikties ne zinis, tad tas video ir viņas izmisums, nevis patiesais situācijas traģisma atspoguļojums. Bet ērtāk ir diskutēt par vai pret abortu, nevis par atbildību, kādu visai ģimenes sistēmai un sabiedrībai vajadzētu realizēt pret bērnu.

Protams, ka aborts ir “sātanisma izpausme”, bet arī bērna un viena vecāka pamešana ir tāda pati “sātanisma izpausme”. Ja atļauj vienu, ir loģiski atļaut otru. Viens sātanisms rada otru sātanismu. Bezatbildīgiem vīriešiem arī patiktu doma, lai sieviete skrien abortus taisīt — galvenais, ka var dzīvot bez atbildības. Un sievietei galu galā arī — kāda viņai izvēle? Atdot dzīvi un tāpat traumētu bērnu izaudzināt citu bezatbildības dēļ. Tiesa, arī sievietes mēdz abortēt ērtību dēļ bez dziļas domas vai izmisuma. Es domāju,ka mūšu sabiedrība ir tik ļoti degradējusies, ka tas video vispār ne tuvu nav tas melnākais punkts. 2026-09-23 21:01

True      Dziļi pofig jo man tas vairs nedraud, taisīt vēl bērnus netaisos. 2026-09-23 21:05

S_666      Pavirši pārdomājot, es saprotu, ka tas bija sievietes izdomājums, ka tētim bērns vairs nav vajadzīgs, un tēvam neviens viedokli neprasīja. Es nespēju iedomāties, kā varētu pilnībā pamest un nelikties ne zinis par savu bērnu māti un savu bērnu. Vienīgi tad, ja esi padzīts pilnībā bez atpakaļceļa, un arī tad šī doma nekur nepazudīs. 2026-09-23 21:11

lusix      Man šķiet- te ir pamesto sieviešu ar mazu bērnu klubiņš, ar visu, ko esmu pateicis- vieni mīnusi. vismaz nevemjiet savu žultu uz to, kas nav tava bērna tēvs....
es savus bērnus zinu, un visus esmu uzaudzinājis! 2026-09-23 21:13

rokons      Par podā nolaistu dzīvi esmu krietni izbrīnīts. Jāsāk jauns dzīves posms. Atkarībā no vecuma tas posms var būt dažāds. Svarīgi ir nomierināties, tad paskatīties vispkārt, un tikai pēc laiciņa izvēlēties dzīvesveidu.
Par nabaga nelaimīgajiem, ar alimentiem un citām šausmām apkrauti vīrieši ir labs stāsts agresīvām sievietēm. Normāls vīrs sāk no jauna, pelna, iekārto savu dzīvesvietu, lai potenciālajai pēctecei būtu patīkami tur ierasties. Lai atstātais bērns var ierasties pie tēva pieklājīgā vidē, kur tam arī ir sava vieta, iespējams pat uz kādu laiku. Pēctecei jāsaprot, ka ir pasaulē bērns, kas atņems daļu uzmanības. Arī būs jāpieņem, ka daļa rūpju par bērnu atņems uzmanību viņai.
Bet tas pie noteikuma, ka māte saprot, ka bērns nav tikai viņas. Ja nesaprot, tad tā nav māte.
Betttt pamatnoteikums, ja šķiras, tad aiziet uz tukšu vietu, nevis pie kādas (kāda) kas liekas labāks. 2026-09-23 21:28

Sanija_ jautājuma autora komentārs     Es šo diskusiju uzsāku tādēļ, ka man tas šķita šausmīgi, mātei pateikt bērnam, ka tu vairs tētim neesi vajadzīgs. Internetā nekas nepazūd. Tā ir vardarbība pret bērnu. Varēja pateikt savādāk, tētis tevi mīl, bet nav tagad ar mums kopā. Tāpat attiecību ķidāšana sociālajos tīklos. Vienmēr būs kāds mātes pusē, kāds tēva, jo nekad netiek pasniegta objektīva informācija. Ir bijuši daudz gadījumi, kas sākušās burtiski raganu medības, kā, piemēram, pret bijušo Dzelzs vilka solistu. Mēs neesam tiesneši un arī tiesāt nevienu nedrīkstam. Bet tam visam pa vidu īr bērni, kuriem tiek radīta trauma uz visu mūžu. 2026-09-23 21:53

Muktiana      Bet vai nav divaini, ka sabiedrība brīnās, cik tas ir šausmīgi, bet nebrīnās par to, ka bija cilvēks, kas to šausmīguma sajūtu radija, pamudināja uz to? Viņa taču to izmisumu jūt reāli. Bērns to vidi piedzīvo reāli - tēva izgaišanu un mātes depresiju. Tas sekas atstās daudz, daudz lielakas, neka viņa vārdi video. Protams, tā teikt ir slikti, graujoši, nezinoši. Bet daudz graujošāk ir reāli veikt aiziešanas un pamēšanas faktu, īpaši, ja bērns ir TIK mazs, kad trauma kopējas visjaudigāk. Tas video liecina, ka tā māte ir sagrauta un ievainota. Vai tiešām viņa izskatās pēč tādas, kas spēs sadziedināt bērnam tik dziļu traumu? kapēc neviens neuztraucas par pašu situāciju, bet par to, ka mate atļaujas pateikt, ka viņa jūtas un ko domā? Tas ir fakts - arī bez teikšanas bērns zinās, ka tēvs ir pametis. Pat, ja neviens neteiks, pamešanas pieredze ies līdzi viņam līdz vecumdienām un būtiski graus dzīvi. Un māte šobrīd ari nav adekvāta. Un pēc pamešanas var paiet gadi, kamēr savāksies. Un pēc tam atradīs varbūt citu un bērnu vēl vairāk pametīs. Visa tā situācija ir traģiska, ne pats video. Video tikai rāda, ka situācija ir traģiska. 2026-09-23 22:12

jozolsen      No kurienes var šajā teritorijā (Latvijā) rasties Vīrieši?!! Ja paaudzēm labākie pārstāvji ir 5 paaudzes iznīcināti ,nodzirdīti..!! Padomājiet par savām dzimtām- vēsturi..
Vai sieviete spēj viena izaudzināt Vīrieti..Tādi vien cilvēki- beztēvu produkts sanāk..un meitenes kļūst vīrišķigas.. karotājas, cīnītājas..Realitāte.
P.s. Latvijā Sievietes ir ļoti spēcīgas un dominējošas..Brauc ar BMV..agresīvi kā vīrieši..
Staigā BIKSĒS..svārki jau ir retums..Kleitās cik reizes gadā.. 2026-09-23 22:12

Egi      Mjā,Sanij_
...tādas lietas mēdz notikt.
Man tas bij pirms gadiem 20.
Nebrīdinot nevienu ,ierados Rīgā no Īrijas... un atklāju savās čībās "citu čali".
No rīta izrunājām kafejnīcā " šo incidentu " , kura epilogā man pateica : Es viņu izmetīšu ārā,un viss mums būs pa vecam.
Atbildēju,ka nevar vairs notikušais "būs pa vecam" variants.
Kad pēc pāris dienām braucu izvākt savas Mantas , mana ex- manā klātbūtnē mūsu 4 gadus vecajam dēlam tā arī pateica : Tētis Tevi nemīl,tāpēc brauc prom !

Izcils sitiens "zem jostasvietas"...

Ar dēlu sazvanamies vairāk vai mazāk regulāri. Pārmetumu viņam pret mani nav ... , bet "pēcgarša" tam visam ir saglabājusies pat pēc 20 gadiem... 2026-09-24 01:33

Postremo      Ko juus te pleessaties? Tak cilveekiem ir 100 un 1 situaacijas, kaapeec sskkiraas. Uz pasaules nav tikai balta, un tikai melna kraasa. Diemzzeel iisteniibaa ir taa, ka biezzi vien sievietes passas vissu maajas sachakaree, un viirietim tas viss vienaa briidii noriebjaas vienkaarssi. Esat par to padomaajussas, a? Vai tikai kozzat pirkstos, peec sskkirssanaas...:(
Protams, ir iznneemumi gan viiriessiem, gan sieviteem. Un ir kas tiessaam zoliidi izskkiraas. 2026-09-24 02:02

Sanija_ jautājuma autora komentārs     2026-09-23 22:12 Par paša šķiršanās fakta rašanos, nekad pagale nedeg viena, nekad nevar vainot tikai vienu vai otru pusi. Šajā diskusijā ir ļoti daudz patiesu komentāru, gan par to, ka sievietes ir vīrišķīgas , gan par vājajiem vīriešiem. Bet kāpēc mums izveidojas dzīvē šāda kombinācija? Piesaistām ar kaut ko, dod mācību, lai mainītos mēs paši? Es joprojām palieku pie tā, ka sieviete ir māte un savam bērnam viņa nedrīkst pateikt, ka tēvam viņš nav vajadzīgs. Tā ir atriebība caur bērnu. 2026-09-24 08:21

fargo      es gandrīz 50 gadus dzīvoju ar pārliecību, ka mans tēvs ir monstrs, kas kādā dusmu izvirdumā nosita manu kaķi. tikai... tā nebija. kaķis gan mira, bet nevis tāpēc, daudz kas bija nevis "tāpēc". viņš nepameta "mūs" manas piedzimšanas gadā. arī tas nebija vienkārši "viņš monstrs bet mēs cietēji". es viņu neieredzēju. viņš dzīves beigās nezināja kā aizsargāties no maniem pārmetumiem. viņš nomira domājot ka es viņu ienīstu. tā nav. vairs tā nemaz nav.
man vajadzēja sekot vienkāršam likumam: tev būs godāt savu tēvu un māti. es nesekoju. pat ja man meloja, kaut daļēji, vajadzēja paciesties. nu ir par vēlu. 2026-09-24 09:09

Roksana      man cita pieredze - māte tēvu vienmēr slavēja un aizstāvēja mūsu acīs, bet fonā bija tie strīdi un problēmas utt, rezulātā radās iespaids, ka māte ir kašķīga sieviete un tētis ir tāds labiņais un es nostājos parasti tēva pusē, bet tagad saprotu, ka nepareizā izvēle. man tieši žēl, ka par maz māti atbalstīju. 2026-09-24 09:30

fargo      09:30
varbūt nemaz nebija labā un sliktā? bet pārāk ilgi, gadiem dzirdēts tikai viens stāsta cēliens? otram nav balss tava dzīvē? nevar aizstāvēties, pateikt kāpēc kašķī bija tajā pusē?
man patika viena doma, kuru es kaut kur dzirdēju neta tālēs - visas attiecību strīdu situācijas ir nekas cits ka cīņa par varu. kurš kuram pakļausies. 2026-09-24 09:56

Muktiana      fargo, tagad daudzi mācītāji arvien vairāk runā par to, ka pakalpiga bezierunu "milestība" arī nav tas, kā vajag izpildīties. Tur var nodalīt vairākas lietas. Pats fakts, ka tēvs iemiesoja monstrīgu būtibu (sapratu, ka kaķi nenosita, bet pamest pameta - klātesošs Tava dzīvē nebija, kaut visticamāk aizliegts nebija, bet paša izvēle, - un tas nav mazāks pārkāpums par kaķa nosišanu). Otrais - spēja aizsargāties, pielietot pareizu taktiku kontaktā. Ne vienmēŗ tā ir akla piedošana, smaidīšana un palikšana iepriekšējā režīmā. Ne vienmēr tā ir arī klušēšana, neteikšana, ko par to domā, ko juti. Trešais - noturēt sevī vēsu, pareizu, sevi negraujošu attieksmi. Tie visi var pastāvēt vienlaikus. Bet vispār piedošana ir cēla lieta. Skatījos vienu blogu, kur viens tēvs publiski brauca satikties ar cietumā ieslodzīto dzērumā braucošo šoferi, kurš nobrauca 3 viņa bērnus (vēl 2 palika dzīvi). Ka viņi katru vakaru lūdzot par viņu visa ģimene kopā un pēc izlaišanas gatavi uzņemt kā ģimenes draugu. Bet vienlaikus viņš arī teica, ka nezin, vai būtu tikpat piedot spējigs, ka tā būtu bijusi, piemēram, mērķtieciga varmācība. Tātad svarīgs ir arī nodarītāja nodoms un rakstura un nozieguma konteksts ilgtermiņā. Pamest mazu bērnu māti un bērnus, nepārliecinoties, vai par viņiem nerūpējas kāds cits (nerunjot par to, ka pati pamešanas trauma jau praktiski ir neizdzēšama), ir noziegums. Tiešām liels, ilgtermiņa un pastāvīgs. Un neatceļams. Es tiešām uzskatu, ka ne Grantiņš, ne Timma nebūtu "izbeidzis" lietu tādā veidā, kā to izdarīja, ja kāds vecāks nebūtu palīdzējis piedzīvot "pamešanas pieredzi". Daudzi neizdara. Bet tas tāpat ietekmē ļoti izteiksmīgi dzīvi. 2026-09-24 10:05

lusix      man ir cits viedoklis- tēvam, mātei es biju nemīlētais, jo gaidija meitu- Amandu, bet piedzimu es, puika! un tāpēc mani izmeta....visu bērnību nodzīvoju pie omes, kas mani uzaudzināja par zēnu. meitenes gēni man palika , tapēc 15 gados, pabeidzu skolu , un aizgāju dzīvot kopā ar 8 gadus vecāku Sievieti... Mīlestība + bērni. Viņa mani iemācija- būt Vīrietim...
Savus vecākus neienīstu, tikai - ko darīt ja neesmu tas gribētais...neesmu varavīxne. 2026-09-24 10:08

dobermane      Tam ir mediācijas speciālistu pakalojumi. 2026-09-24 10:38

Saulite_Andris      https://www.facebook.com/reel/3632533400228901 KAUKĀTĀ 2026-09-24 10:39

Muktiana      Bērnu audzināt — tas ir kā nest smagu somu. Viens nes 80 kg, un otrs nes 80 kg. Tas nav viegli. Īpaši, ja nepiedalās vecmāmiņas un vectētiņi, vecākās māsas un brāļi, citi radinieki.

Un tagad viens pasaka, ka viņš savus 80 kg nenesīs: “Negribu, un viss”, “Tā man vieglāk”, “Tu esi slikta”, “Šķirties ir atļauts”, “Katram ir tiesības uz brīvību, es tās izmantošu.” Varbūt viņš paņems 10 kg, varbūt 0. Bet tam otram paliek 160 kg un pilnīgs morāls sagrāvums. Ja tas sagrāvums nav šķiršanās dēļ, tad tas būs no ikdienas nastas.

Rezultātā būs tā, ka ne tā māte tos 160 kg spēs pavilkt, ne pati jutīsies kā cilvēks, ne bērns jutīsies vilkts — jo neviens viņu nevilks, arī māte ne.

Bērna aprūpe, pamatvajadzību nodrošināšana nenozīmē tikai ēdienu, jumtu un pabeigtu skolu. Tā ir emocionālo vajadzību, emocionālās un garīgās veselibas, piederības sajūtas un pašapziņas nodrošināšana. Kad bērns piedzimst, pret viņu jāizturas tā, it kā viņš būtu ielūgts un gaidīts šajā pasaulē.

Nevienam bērnam nepietiek ar vienu māti. Bērnam vajag ģimenes sistēmu, dzimtu, centru, loģiski, arī tēvu, kurš ir stiprākais Visuma mugurkauls viņa dzīvē. Māte ir sieviete, aprūpētāja, emocionāla būtne, kurai ātri vajadzēs citu vīrieti-aizsargu, kura vispār ļaujas emocijām, vājumam. (Bet tam citam virietim parasti to bērnu nevajadzēs.)

Lai kāda viņa būtu, bērns/bērni tiek pamesti, ja vecāks atsakās ņemt dalību bērna dzīvē. Pat ja otra puse nodrošina bērnam visu. Bērns vienmēr paliks ar vēstījumu, ka savam vecākam viņš nebija vajadzīgs. Tas ir ļoti smags nospiedums un apziņa uz visu dzīvi.

Bet vēl biežāk tas nozīmē to, ka arī otrs nespēj pietiekami raiti pavilkt tos 160 kg. Ģimenes pamešana bērna agrīnā vecumā ir liela mēroga morāls noziegums, necilvēcības izpausme, ko sabiedrība nepamatoti akceptē, toties mīl runāt par aborta taisīšanas vai netaisīšanas tiesībām. 2026-09-24 10:41

fargo      10:05

varbūt tu jauc dīvaino visa piedošanas politiku ar taisnīgumu? noziegumiem ir paredzēts sods. arī šai saulē, nemaz nerunājot par nākamo. bībele māca par ka ir jāatlaiž tas, ko tu pats sagaidi no otra. "piedodiet saviem parādniekiem viņu parādus. jo arī jūsu Debesu Tēvs jums piedos jūsu noziegumus." es pārfrāzēju pēc atmiņas. tas nav par rociņu salikšanu kopā un nekā nedarīšanu. paskaties, lai nav manis pārprasts teiktais. tev ir pienākums aizstāvēt savējos, savu zemi un arī svešinieku, ja redzi pāridarījumu. ir runa personiski. par sevi. atlaid to, kas ir tavam brālim pret tevi, jo to tu arī gribēsi. tu esi aizsargs. garīgi un fiziski.

es diemžēl būt nesavaldīgs. bet tas ir trūkums. kā skrūves vītnē plaisa. un tad kaut kas notiek - viss iet pa gaisu. tā nav jābut. palasi par to. tev ir liela interese par to vienmēr bijusi. sevišķi mateja ev. 2026-09-24 10:47

Saulite_Andris(2026-09-24 11:01)  Vīrietim VIENĪGAIS VARIANTS ´´STĀVĒT KĀ STABAM´´ -NEPAZAUDĒT SEVI - - JA TĀ CŪKA STABU NO VIETAS IZĻURKĀJA un izraka ... nākamās atbildes