Kāpēc vajadzīga seksuālā uzticība laulāto attiecībās?
Atejot no sabiedrībā pieņemtajām normām, kurš var loģiski noargumentēt, kāpēc laulāto attiecībās jābūt seksam tikai ar lauleni, kāpēc ārpusģimenes sakari ir tik nepieļaujami? Ar faktiskiem argumentiem, piemēram, ja piesakās bērns, lai zin, kas ir vecāki un vecāki arī audzina. Bet, ja laulātie jau pāris padzīvojis, bērnu būt nevar, gluži vai saauguši kopā, viens otram pierīvējušies, bet seksuāli - nu nav vairs iekāres, kāpēc jābūt uzticīgiem? Skaidrs, neviens cits tik saskanīgs nebūs, jo katram bagāžā savi niķi un stiķi, tad kāpēc nedzīvot ar lauleni, bet kaislei nenodoties ar kādu citu???Lucy kāda starpība,es tavu domu sapratu looolo1
limonija Vissmieklīgākais pie šāda modeļa aizstāvjiem parasti ir tas moments, ka "MAN viss ir atļauts, bet VIŅAM/AI gan ne...:D Bet - ja laulības solījuma došana līdzvērtīga saldējuma pirkšanai, kā te dažs izmisīgi pūlas pārliecināt, tad...ko te vēl lai komentē?
franczeska
es laikam esmu egoiste:D man neliekas, ka otra cilvēka dēļ ir vērts sevi lauzt. kā vārdā? attiecību vārdā? nu, bet ja vienalga jūties slikti - ar visu savu labo apņemšanos rīkoties tā, kā otram labāk, tā sakot - mīlestības vārdā?
tas ir ok, ja ABIEM tiešām ir pieņemami un nevienam nav sevi jālauž vai jāmāna. jā, iespējams, tas nozīmē, ka šis pāris nevar būt kopā. jo vienam nozīmētu sevi lauzt, atsakoties no paralēlām attiecībām, bet otram - pieņemot to kā normu.
_Krasula_
Deisa(2013-10-29 15:39) jautājuma autora komentārs _Krasula - a kas tās tādas ir par jūtām, ja mīļotais alkst kā cita, bet Tevi tas aizskar, ja Tu nespēj dot to, ko viņš grib? Nu, piemēram, sagribās viņam pamēģināt pačamdīt silikona krūtis, intereses pēc. Nu tak dēļ sīkas iegribas pati operāciju netaisīsi vai ne? Vai apvainosies par to, ka viņam šāda interese radusies? Kāpēc? Vai tas uzreiz liecina, ka nemīl? Nē, ir interese. Un vai tad jūtas nav tādas, ka gribās, lai mīļotais/-tā ir laimīgs, vai tad tas nav galvenais? Vai tomēr galvenais paša ego - lai mīļotais MAN liek justies laimīgai???
-------------------------------------------------------------
Deisa, lai pačamdītu silikonu, nav obligāti vajadzīga sieviete.
Es neticu nesavtīgai mīlestībai, izņemot to, kas vērsta uz bērniem un citiem radiniekiem. Domāju, ka es neesmu spējīga uz nesavtīgu mīlestību attiecībā pret vīrieti. Došana, kas nav līdzsvarā ar saņemšanu, domāju, ka agrāk vai vēlāk izsīkst. Bet droši vien, ka ir cilvēki, kuri dodot spēj saņemt atpakaļ ar uzviju. Viņus sauc par altruistiem.
Vīrieši ļoti labi prot nodalīt seksu no jūtām. Bet vismaz daļa no viņiem zina, ka sievietēm tas tik vienkārši nepadodas. To, ka sievietei sekss vienlaicīgi ir arī emocionāla tuvība. Un daļa to respektē.:)
forma1961 Nu,bet par 100% piekrītu.
AleksandrsB STS ir būtisks arguments.
fargo
"a kas tās tādas ir par jūtām, ja mīļotais alkst kā cita, bet Tevi tas aizskar, ja Tu nespēj dot to, ko viņš grib?"
tad tas nav nekāds mīļotais, bet uzšāvējs.
"Nu, piemēram, sagribās viņam pamēģināt pačamdīt silikona krūtis, intereses pēc."
šodien gribas pačamdīt raimondas silikona krūtis, rīt viņš pateiks, ka grib tevi anāli, bet dupsis tev par lielu, tāpēc parīt viņš izbaudīs ilzes dupsi. aizparīt viņam sagribēsies kaimiņu kārļa dibenu(intereses pēc), tāpēc "mīļotais" "pabūs" ar kaimiņu kārli. aina pietiekami laba? atkal - šajos piemēros nav nekādu "mīļoto". vispār, nemaz.
"Vai tas uzreiz liecina, ka nemīl?"
jā, protams, tas uzreiz liecina, ka nemīl.
"Un vai tad jūtas nav tādas, ka gribās, lai mīļotais/-tā ir laimīgs, vai tad tas nav galvenais?"
un atkal. tas nav mīļotais un nekāda "laime", izdabājot šādām iegribām neiestāsies ne pie kādiem apstākļiem. un nevienam no iesaistītajiem.
limonija fargo (2013-10-29 18:24) viedoklis - labi rūkts;)
Deisa Fargo - bet ar audzināšanu taču jānodarbojas vecākiem un, ja tie nav pratuši bērnu ne izlutināt, tad disciplīna jāveic dzīvesbiedram? Es tik jautāju, pašai izlutinātie tipiņi nav gadījušies, jo nav bijusi tieksme kādam pieaugušam tēvainim par mammu būt. Mīlu nobriedušas personības, bet respektēju arī viņu vērtību sistēmu. Pašai mīlestība ar cieņu saistās, ne īpašnieciskumu.
fargo
es saprotu, ka tu ilustrē viedokli, ar šo viedokli es arī polemizēju.
"bet ar audzināšanu taču jānodarbojas vecākiem un, ja tie nav pratuši bērnu ne izlutināt, tad disciplīna jāveic dzīvesbiedram?"
disciplīna?
te nav runa par izēstu ievārijumu, kad pakrata pirstu un saka "fui, fui!"
kā tev liekas, kā radās šī tēze par īpašnieciskumu?
es teikšu tā - nobriedušas personības neiesaistīties laulībā vai attiecībās un kad sagribēsies Martas silikona pupus, tad sāks pļāpāt par to, ka īsta mīlestība nepazīst privātīpašnieciskuma, tāpēc Nobriedusī Persona ies un pamērcēs savas ģenitālijas martas kažokzvēriņos. un ja kādam(piemēram, sievai) šāds "razklads" nepatīk, tad tādai tumsoņai ir vēl jāaug līdz šīs staigājošās ģenitālijas garīgajiem lidojumiem. varbūt rupji, bet tā es to redzu.
bezkaunīga, demagoģiska atsmēre, turklāt vēl jo zemiskāka, jo otrs tiek vainots mīlestības trūkumā, jo nav gatavs/a paciest neuzticību.
dažbrīd var tikai apskaust šādas Personības par spēju sasmalcināt morāli sīkās drumstalās un to izklāt šo demagoģisko domgraudu samaisījumu sev nepieciešamajā gaismā un ērtumā.
Adamsone Visu var, bet vai visu vajag...Kā kaut kas no ārienes uzspiests tā noteikti nav vajadzīga.
nestandarts
Jā gribas staigāt apkārt, kāpēc vispār būt kopā? Kāpēc cilvēki precas, kāpēc dod solījumus? Ja apsolīts reiz, vai var neturēt solījumus?
Nu ko, atcelsim tradīcijas, skriesim un apmierināsim savas iegribas visur kur vien gribēsim, uzspļausim uzticībai, godīgumam un patiesi intīmai tuvībai starp diviem cilvēkiem... kas notiks? Kāda tad izskatīsies pasaule? Vai tie maz vairs būs cilvēki?
Freja4 Nav vajadzīga, bet nobriedusi persona ātri sapratīs, ka ar vnk trīšanos apkārt ir par maz un tas kļūs apnicigi! Un ja satiek kādu, kas saista vairāk kā vajadzētu, dauzīšanās norimst pati par sevi, tikai dabiski...bet cilvēks pēc dabas egoists un savtīgs!
dviiniite Nav saprotams kapēc tad palikt kopā, ja otrs vairs neinteresē seksuāli. Sekss kā zināms ir viens no laulības balstiem. Ja abi ir sarunājuši un gūst seksu ārpus ģimenes, tad ģimenes vairs nav. Dzīvot ar vīru/sievu kā ar brāli/māsu? Kālab? Ērtāk? Labāk izskatīsies no malas? Ekonomiski apsvērumi?
Deisa Dvīnīte - jā, kaut vai kā brālim ar māsu. Pat zinu vienu tādu pārīti - brālis ar māsu kopā dzīvo. Nu nepaveicās abiem privātā dzīvē un, lai nebūtu vientuļi, dzīvo kopā. Kāpēc ne? Vai tad vientuļam labāk kā ar kādu, kas jau kā daļiņa tevis paša, ar ko sarasts gadiem ejot - pieradums, cieņa, palīdzīga roka utt.
dviiniite Ir ļoti liela strapība vai brālis ar māsu vai divi laulātie kā brālis ar māsu. Zinu, ka ir cilvēki, kuri tā dzīvo, kuri paši nespēj/negrib sevi nodrošināt, ir slimi, atkarīgi, ar psiholoģiskiem traucējumiem utt. ...Tam nav sakara ar sabiedrības viedokli, bet ar katra cilvēka vērtību skalu un pačsieņu...
dviiniite sorry, pašcieņu
plikaaKAAJA
Aura ! AURA!
cAURSITAM SAVU lauku, ja jūtamies--tā--pa kreisi. Ja jūtamies labi- tad viss kaartībā, bet SEVI apmānīt ļoti grūti!
neceri3
Laulība ir likums,bet mīlestība- instinkts,kas mūs dzen gan pa lai,gan pa kreisi.
Ir radīti likumi ,kas cīnās ar mūsu instinktiem,un tā tam jābūt!
...bet instinkts vienmēr ir stiprāks,un nevajag tam pretoties,jo
Dievs pats to radījis,bet likumus izdod tikai cilvēki.
Tā savā laikā izteicies - Gijs De Mopasāns :)
mhm19 Nav jābūt uzticīgam, var darīt, ko grib, bet ar sapratni, ka arī otrs var darīt, ko grib.
murmur Если ты женишься, а потом... nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 60 (kopā 91) | nākamās >> |
