No kā esam atteikušies pēc šķiršanās?

Maybex      Deisa, attiecības ar gadiem mainās.
UN vīrietis jau nav man blakus tāpēc vien, lai risinātu santehnikas, elektronikas, būvniecības vai citas lietas. Protams , ir labi ja tā. Bet vai tad nevar būt tā, ka viņš, piemēram ir pilots. Vai mūziķis. Un neremontē viņš to santehniku, bet izsauc meistaru ;). Vērtību kritēriji taču var atšķirties. ES novērtēju savu cilvēku blakus, nevis viņa saimniecisko lietderības koeficientu kā primāru.

Tessa      Deisa,kapec tu doma,ka neko nedariija? mana gadijuma dariija daudz,konkreti,var teikt,pats daveda maju liidz tam,ka tur var dziivot. pats,bez paliigiem.es liidzeju,cik nu man sanaca,ij regjipshus tureju,ij udens spainjus nesu betona maisiishanai,jo udens mums ilgi nebija,bija aka.
tapec pati visu ko protu un elektriiba,paldies dievam,biezhi nepliist,lai kadu sauktu.
tavi pienjemumi ir maldiigi un galiigi nav saistiiti ar parsteigumiem(ta saucamiem),galvenais ir tas,ka paiet daudz gadi un cilveki izmainas.vai daudz ko saprot.aiz ta rodas domstarpiibas un viss parejas. man radas,tu vel esi speciigi pusaudzu prata,lai ko saprastu.

Deisa      Maybex - protams, ne jau visas saimniecības lietas vīrietim pašam jādara un jābūt zelta roku komplektam, bet vienkārši personīgajā pieredzē bija tā, ka risinājumus vīrietis uzņēmās - to pašu santehniķi, automehāniķi sarunāt, izkārtot, izbīdīt. Tur jau tā lieta, ka attiecības ar gadiem mainās un, ja tās ir bijušas galvenokārt uz kaisli balstītas, citu vajadzību vienam no otra nav, tad līdzko kaisle pāriet, izrādās, ka ir dažādi ceļi ejami, ka attīstās katrs citā virzienā.
Es nebūt nevēlos apgalvot, ka kaisle ir kas slikts, jo izvēlēties dzīvesbiedru tikai pēc praktiskā noderīguma ir augstprātīgi, necienīgi un sausi, taču, ja vajadzīgs tikai klikšķis un nekas vairāk, tadd galu galā to otru nav par ko novērtēt un varbūt tāpēc arī tie ceļi šķirās?
Tikai jautāju, ne apgalvoju.

MaryClaire      es apprecējos tāpēc, ka iemīlējos tajā vīrietī. vienkārši iemīlējos. i viss viņa lietderības koeficients. :D

Maybex      Kā jau teicu - ienmācījos saglabāt labas attiecības. Un nekas man neliedz pajautāt viņam meistara telefona numuru pēc šķiršanās. ;)

Deisa      Tessa - ar Tevi citādi, tas jau no pirmā komenta skaidrs, jo bijušais joprojām izdara, kad ir mājās. Tāpat no Tevis nav dzirdēts, ka nenovērtētu. Protams, ar laiku saskatām ieguvumus. Tāpēc jau tā pieredze ir. Bet vai tiešām atmiņā nav palicis kas, kas tobrīd, kad šķiršanās fakts bija noticis, tomēr pietrūka? Nu mans pusaudzes prāts tiešām nespēj to saprast. Vai arī varbūt pēc šķiršanās nafig tas novērtējums jāizmet un jāsludina, cik ir labi un visbeidzot laimīgi?
Cita novērtēšana un sev atzīšanās, ka kaut kas pietrūka gan pēc šķiršanās jau nenozīmē, ka tagad nu baigi jānožēlo. Nebūt nē. Tikai apzināties un ar cieņu pret sevi novērtēt otru.

Maybex      Zini, ja par to, kas tiešām pietrūka, tad dažreiz pietrūka tieši cilvēka blakus. Bet ne jau to Tu gribēji te lasīt, vai ne ;)

Deisa      Maybex - tieši par to arī runa, jo tomēr otrs ir kā atbalsts, pierasts, ka ir blakus un kaut to pašu sadzīvisko problēmiņu gadījumā ir ar ko padalīties, kas palīdz. Arī tīri emocionāli - cita sajūta, kad mājās ir pie kā atgriezties vai ko gaidīt un kad pēkšņi tā visa nav, nu nav taču tikai medusmaize.

never_pa      par mājsaimniecības risināšanas lietām - pasarg dies! Padzīvoju dzīvoklī, kurā vīrietis bija pats veicis visus uzlabošanas darbus, bez speciālistu atbalsta. Labāk nebūtu ķēries klāt, jo pēc visiem cūcības likumiem, viss bruka tad, kad attiecības vairs nebija. Bet nu apjukt nav jēgas, tamdēļ ir speiālisti un nav ko dibinu plēst, lai visu darītu pašai, tas nav tā vērts.
Vai jutu kādu citu zaudējumu - nē. Ja jau tas viss beidzās, tad jau bija iemesls, ar laiku cilvēki mainās un tas, kas agrāk patika un pievilka, pēkšņi var traināt un riebties.
Nevaru teikt, ka esošajā laulībā varu izdalīt kādus treknus plusus, kuri man ir būtiski. Vienkārši - jūtos labi un tas ir daudz.

DAfrika      Nervu šūnu visvairak žēl, bet tā vairāk nekas.
Bet mani apgāza euromens komentārs, ka sapircis mājai visas sieviešu aizvietšanas mašīnas, labais! :)

Vucis      Zaudēju telti. Tā bija MANA telts.

Nekad neko nedaru spontāni, ne ko pērku, ne daru. Parasti viss ir izdomāts sīki un smalki, salikts pa plauktiņiem, salikti plusiņi un mīnusiņi. Šai gadījumā plusiņa nebija NEVIENA. Tiešām neviena. Tādēļ pasākums beidzās ar plusiem, lai gan ne ar vieglu sirdi. Bet zaudēt nebija ko.

guntina123      Lasot komentaras ,man radas jautajums. Bet kapec mes visas tik loti gribam appreceties?

erucanob      Ja precējās tikai lai nepaliktu vecmeitās,kādi tur zaudējumi šķiroties.Ja dēļ mīlas,tad skaidra bilde,ka eks ir pamatīgi piekakajis avenes,ja bija jāšķiras.Vēl variants,kad viens no pāra dikti izaudzis,otrs attīstībā atpalicis,tad šķiras,jo tāpat blakus tukšums.
Šķiroties pie normala rasklada,zaudē daudz,iegūst vientulību,dzīvi bez seksa vai kaut kādas pabiras,apdalītus bērnus/protams,tulīt te brēks ka viņu bērni neko tādu nejūt/,arī bailes no nopietnām attiecībam,jo zudusi ticība,ka var būt arī veiksme.
Ar laiku paliek par egoistiem,kad jebkuras rūpes par partneri uztver kā baigo apgrūtinajumu un izvēlas vientuļas vecumdienas,naivi cerot ka bērni sencim veltīs daudz laika un dienā 3 x apciemos.

AivarsN      Visvairāk pietrūkst tieši tās ikdienišķās kopābūšanas.Ar laiku jau var atrast kādu dzīves jēgu arī vientulībai,bet bijusī ar savu tagadējo ir labi draugi.

Lienchuks      Arī man ieguvumu vairāk, kā trūkumu, apmēram pēc pusgada no šķiršanās brīža sajutu reālu vīra iztrūkumu,,,nebija, kas kleitu aiztaisa mugurpusē,,,
ā nu ja, nav kas kapā nemitīgi, nav kas kontrolē katru soli, nav kas telefonu izokšķerē, nav kas pārmet, ka nav zeķu pāris nolikts degungalā,,,,
Pienākumu gan kļuvis vairāk, bet visus labumus jau nevar gribēt arī, kaut ko nākas pieciest:):)

selnija_      Visi maksājumi tagad pašas ziņā, bet ar to ātri tiek galā. Finālā jūtos vairāk ieguvusi. Neatkarība 100%, brīvība un pilnīga vaļa hobijiem, ieradumiem, arī netikumiem, tarakāniem un albatrosiem:))DD

ViktoriaV      No sexa ar vīriešiem :D

Afrinja      Nav vairs, kas ved ar mašīnu. Tagad eju likt tiesības pati.
Nav kas malku ienes - nesu pati. Zaudējums - pāris kg.
Nav jāgatavo vakaros.
Nav jādīc un jāčīkst, lai salabo vannas istabā ūdens maisītāju, tekošu podu, čīkstošas durvis, saplīsušu skapja lādi. Samaksāju meistaram - viss izdarīts laikā un uzreiz, nevis pēc pusgada. Uztaisu talku - tiek sazāģēta un saskaldīta malka 1 dienas laikā, nevis visa gada garumā. Spriediet paši - cik ir zaudējumi, cik ieguvumu.

ingiite      Deisa (2014-02-20 10:59) - ar šī brīža pieredzi un "prātu" visi gudri spriedelēt.... bet 20-22 gados bieži domājam citādāk... un, ja nav kopā aiz tīra aprēķina, tad vismaz, sākumā, mīlestības trakumā daudzas lietas šķiet nebūtiskas vai arī jaunības naivumā ticam, ka kaut kas mainīsies...
protams, pietrūkst blakus cilvēka, bet ne jau tā cilvēka, ar kuru attiecības izjukušas...un, ja tās attiecības pēdējos kopdzīves gadus jau bija samocītas, tad nekas tur nevar pietrūkt, kad tas viss beidzot vairs nav... paiet laiks un sākam ilgoties pēc kopābūšanas, bet jau citā kombinācijā...

p_p      Praktiskās lietas un darbi ir absolūts sīkums, ko jebkurš cilvēks viens pats var sakārtot, ja vien saņemas.
Pie šķiršanās, mandomāt, būtiskākie ir ne-materiālie zaudējumi, piem. dvēseles miers, spēja uzticēties, pārliecība par sevi, spēja pieņemt lēmumus, drošības sajūta. Jā un arī regulārs sekss ar vienu partneri.

Deisa p_p - Paldies, ka īsi un kodolīgi aprakstīji zaudējumus. Tieši par to arī domāju - protams, galvenie mums katram ieguvumi, bet ir taču arī neatkarības... nākamās atbildes