Tiem, kas dzīvo vieni, un jūtas vientuļi... Un ko darīt Ziemassvētkos?

gertrude  kaut kā neticās, ka cilvēkam nav neviena drauga, rada vai paziņas. nu nemēdz tā būt. pat tādam ,,vēzim vientuļniekam´´, kā man pietiekami liels cilvēku loks, kuri nepametīs nelaimē. vēl jo vairāk cilvēkam, kurš grib draudzēties un komunicēt, tā nevajadzētu būt.
ja Ziemassvētkos jūties tik vientuļi, kā stāsti, tad ir vairākas tūrisma firmas, kuras piedāvā tieši braucienus Ziemassvētkos ar visām vakariņām un balli, ir izvēle.

JOHAIDI21  Tukša muca tālu skan. Līelas ciešanas apklusina mēli,mazas laužās uz āru ! Un kur gan teikts ,ka tā vientulība ir "bēda"??????
Un kāpēc gan meklēt atbildi uz šo jautājumu,publikā,kuri pati nav pratusi dzīvot un sakārtot savu dzīvi? Kāpēc visi "pareizie" atrodamies tieši oHo ??? Vai tie patiesie "vientuļie" nav tieši tie ,kuri dod šos padomus?
Cilvēkam ir jārod dzīves jēga. jāpārvērtē vērtību vērtības. Jāatceras savi senči,kuri ir devuši dzīvību tev,kuri ir lējuši un miruši lai izcīnītu šo dzīves telpu priekš tevīm. Uzdod sev jautājumu-vai es esmu piepildījis savu senču cerības,kuri deva man iespēju dzīvot. Nez kāpēc par saviem senčiem mēs uzskatām tikai tēvu un māti bet aizmirstam par vec,vec,vec,vec....vecākiem,par viņu dzīves gājumu. Nevajadzētu pat youtubē sēdēt,ne filmas skatīties.
Vienīgā patiesā Dieva sarakstītā grāmata ir daba. Ej pie tās un izlasi kas tur rakstīts! Netici viltus pesteļotājiem. Paskaties,kā tas trauslais ziediņš cīnās pret vēju un....izdzīvo,rada pēcnācējus. Viss jau šai dzīvē ir izdomāts bez mums,mums tikai vajag prast lasīt šo grāmatu.
Tieši vientulība ir tā robeža,ko dod mums dzīve,izvēlēties uz kuru pusi doties. Vai nu nogrimt purvā ko piedāvās pūstošā sabiedrība vai doties pretī jauniem izaicinājumiem,iet savu,stipra cilvēka ceļu,iemīt savu dzīves taku rādot piemēru citiem.

JOHAIDI21  Ceļošana,izklaide,tā faktiski ir gļēva bēgšana no problēmas. Tādas lietas neatrisina problēmu,bet gan tikai paildzīna. Ļauties frāzei-gan jau kādu satiksi ceļojot...hmm.... gadījuma raksturs...neapdomāta rīcība paļaujoties tikai uz emocijām un kārtējā laulības šķiršana...
Interesanti,ka visi viedokļi ir orientēti uz pakļaušanos sabiedrības ietekmei,nevis sevis meklējumi,radoša pieeja,radošs darbs kas dod piepildījumu un gandarījumu.
Viens no faktoriem kas palīdz pārvarēt vientulību ir mājas interjera pārkārtošana. Pārveidot dzīves telpu,izveidot savu komforta zonu.
Nekādā gadījumā nepakļauties sabiedrības viedoklim,jo sabiedrība ,pati par sevi ir egoistiska un tikai klusībā priecāsies ,ka kādam iet vēl grūtāk nekā viņiem pašiem.Sabiedrība necieš,ka kāds būtu gudrāks vai labāks par viņiem. Masu psiholoģija māca,ka sabiedrība kopumā cenšas izlīdzināt,piespiest indivīdu pielīdzināties viņu uzskatu un dzīves līmenim. ja kāds mēģina atrauties no "bara",tad to jau uzskata par "balto vārnu" ,sāk nicināt aiz skaudības. Cilvēkam ir iespēja izvēlēties-būt tādam pašam kā visi šie neveiksminieki,vai arī iet savu izvēlēto ceļu uz savu mērķi.

Reds  Atrodi vīru un dzīvo - ļoti daudzas problēmas atkritīs. Nevajag parauties uz to rietumu laimes zemi, kur sieviete var dzīvot bez vīra, pati strādāt, pati audzināt bērnus un būvēt māju. Vīrieši neesot vajadzīgi, bet neviena laimīga vai vismaz ar dzīvi apmierināta feministe arī nav redzēta.

anis  Vientuļš var justies bara vidū un nejusties mežā starp kokiem. Īsteni vientuļš-tā jau būs diagnoze! Ziemassvētku laikā ir jauka muzikālā programma,kas rada noskaņu! Skujeņus dekoram nepērku,bet sagriežu dārzā, mežā ,vairāk kā ikdienai-arī rada noskaņu.
Slimojot-guļu nost un viss. Kad pārgājis,atliek uzbaroties. Reiz gan vajadzēja piezvanīt dakterim. Bet tā-pēc jautājuma uzstādījuma būtības-pie "īstenajiem" nevaru būt pieskaitāms...
mūžīgi kādam ko vajag!

uzplanaledus  Es arī par šo esmu domājusi, jo dzīvoju viena. Sākumā tiešām eiforija, un vēl jo projām pa laikam, ka daru, ko gribu. Aizrāvos ar strādāsanu, bērnus audzinot dzīvoju pieticībā, strādājot vairāk, sajutu naudas iespējas, bet laika nebija vairs nekam, un ´atkrita pec drauga draugs".
Tad attapos, ka brīvdienas vairs negaidu ar tādu prieku kā agrāk.

uzplanaledus  "Vientulība ir lielisks brīdis,kad Tu vari paraudzīties uz sevi un izvērtēt,kas tad tu patiesībā esi,cik stiprs ir tavs izveidotais dvēseles gars".- šis man patik, kā raksta JOHAIDI21, tomēr fakts paliek fakts, ka cilvēks ir sabiedriska būtne un pilnīga vientulība var radīt milzīgas ciešanas. Vairāk tas, ka nav ar ko kopā kalt plānus.

JOHAIDI21  To Es pilnībā Jums piekrītu un esmu iepriecināts,ka kaut vai viens komentārs ir objektīvs un atklāts,kurš balstīts uz reālu pieredzi un faktiem.
Nezinu,vai tā Jums bija apzināta vai neapzināta frāze-" ka nav ar ko kopā kalt plānus" ir ģeniāli patiesa,kurā ir apslēpta doma par iztrūkstošās kopības sajūtu. Cilvēks apzinās,ka vezums ir liels un vienam ir par grūtu to pavilkt.Rodās šaubas.Un tas sagrauj cilvēku no iekšpuses,dvēselē. Tur ir daudz faktori,kuru aprakstam vajadzētu tūkstošiem lappušu.
Kaut arī cilvēks ir sabiedriska būtne,bet tas jau nenozīmē,ka vajag mesties galējībās.Jā ,varu piekrist par tām milzu ciesšanām,esmu tam izgājis cauri visā pilnībā. Bet tas nenozīmē,ka es skrēju uz kādu dzertuvi izklaidēties,rast morālu atbalstu falšas mīlestības skāvienos. Vientulība man palīdzēja atpazīt cilvēkus,ieskatīties viņu dvēselēs un rast mierinājumu klusumā un radošā darbā. Dzīve tomēr ir tik īsa,ka tērēt to mokošās dvēseles sāpēs nez vai būtu pareizi. Tai pat laikā,realitātē taču mēs spējam komunicēties internetā. Katru dienu ,ārpus mājas,ceļojot, mēs sastopam cilvēkus un komunicējam. Bet tas nedod to dvēseles mieru. Kritiskā robeža sākas tur,kad tu vairs nevēlies iet pats uz savu māju,jo tu skaidri apzinies ,ka tevi sagaida tikai un vienīgi vientulība. Tieši šis ir tas kritiskais punkts,kad cilvēks stāv dzīves krustcelēs un ir visvieglāk pierunājams iet maldu ceļus. Tai brīdī ir jābūt maksimāli apdomīgam.

Fiskars  Kaķis.

ketija64  Ja ir 40 grādi ,tad jāsauc ātrie ..tur pat nav iemesla diskutēt. Nav kas zāles atnes ,var piezvanīt Samariešiem.Nav ar ko svinēt Ziemassvētkus ,iesaisties labdarībā un varēsi aiznest dāvanas kādai ģimenei vai vientuļniekam. Būs gandarījuma sajūta.

neratni_stasti  Izklausās, ka dzīvo uz vientuļas salas tikai ar telefonu rokā. Ja mazliet pakomunicē ar līdzcilvēkiem, kaut vai kaimiņiem, var atrast gan domubiedrus, gan palīdzīgu roku. No tēmas pieteikuma nolasu, ka nav pat mēģinājuma tādus kontaktus saveidot. Atrunas rakstīt nevajag. Ja Tu jūties vientuļa, tad tas ir Tavs pašas uzdevums meklēt risinājumus, kā sadraudzēties ar cilvēkiem.

uzplanaledus  Nu JOHAIDI21, Tu pieraksti manas domas :D
Es arī esmu apdomājusi, ka nav ko noraudāt dzīvi, bez draugiem un radiem gluži neesmu. Interneta komunikācija man arī nav sveša, celot arī mēdzu, kaut ne grupās. Ja neiegustu jaunus draugus, tad tomēr jaunu pieredzi. Šķiet vajag pieņemt to, ka šobrīd esmu viena, un ļaut garam pilnveidoties. Tas tomēr notiek, ja nav fona trokšņa, ka lietas ir jāizdomā lielākoties pašai, kas nozīmē pilnīgas atbildības uzņemšanos par savu dzīvi.

valmierietis333  11:58,14:18, Zelta vārdi - precīzi aprakstīji!

-Man personīgi draugu nav un arī nemeklēju , un nevis tādēļ ,ka man būtu briesmīgs raksturs vai vēl nez kas atbaidošs - esmu draudzīgs, vienkārši pieredze ne tā labākā - kad pienāca dzīvē smagākais dzīves posms , kad viss juka un bruka un biju tuvu aiziešanai no šīs pasaules , tad visi , ko uzskatīju par draugiem vai labām paziņām - bija gatavi skriet pāri ielai zem mašīnām ,lai tikai nevajadzētu sveicināties! Slimi suņi ne cilvēki! Tas atvēra man acis!

-Ja esi goda vīrs , ja esi cilvēks uz kuru var paļauties , kaut izlūkos kopā doties - nepametīšu ievainotu mežā zem eglītes , tad mūsdienu pasaulē ir ārkārtīgi grūti atrast līdzvērtīgus , uzticamus un pats galvenais patiesus cilvēkus , kuri vienkārši priecātos par tevi ,par sabiedrību ar tevi - tā vietā ir tikai iedomīgi ļautiņi ,kuri neko nav gatavi dot no sevis, bet vienmēr viņiem no tevis ko vajadzēs , gatavi smaidīt acīs skatoties , kā pagriezīsi muguru - tā sajutīsi dunci tajā!

-Esmu viens , bet godīgi sakot , man īsti nav laika par to bēdāties , man ir bagāta iztēle - smadzenes strādā , tādēļ vienmēr spēju sevi izklaidēt ,vienmēr ir jautri - man pa lielam nav tādu vārdu kā ´´garlaicība vai vientulība´´! Cilvēki neprot izklaidēties - tikai glāzītes ,telefoni un tukšas pieklājības sarunas - degradācija - izdomas ,iztēles nekādas , jāturas no tādas slimas sabiedrības pa gabalu ,citādi arī mani ieraus bezdibenī sev līdzi!
-Sabiedrisks vai kompāniju dvēsele ar nekad neesmu bijis - varbūt tādēļ man ir daudz vieglāk ; pieņemu tiem ,kas pieraduši sabiedrības uzmanības - tie arī beidzas nost no vientulības!

-Viens no plusiem , ka vari uz dzīvi , uz sevi un citiem paraudzīties no malas ar vēsu galvu - sakārtot domas , jo tie kas skrien kā vāveres ritenī - tie ļoti daudz kā interesanta palaiž garām un nespēj objektīvi novērtēt situāciju!

Viens no maniem hobijiem ir cilvēku vērošana - sk

valmierietis333  ....

Viens no maniem hobijiem ir cilvēku vērošana - skenēšana , man patīk viņus lasīt - aizraujoša nodarbe - kamēr cilvēks skatās uz manām dubļos nobristajām kājām(uz ārišķīgām lietām) , es pa to laiku jau sarunājos ar viņa dvēseli!

-Kamēr neuzradīsies drosmīga un patiesa meitene pie mana apvāršņa ,kas spētu mani pieņemt - tikmēr būs jāturpina izklaidēties pa savam!

Ps. Kā jau tika minēts par bēgšanu no problēmām - tā arī ir - ne jau mūžīgi slēposi vai ceļosi - agrāk vai vēlāk tāpat būs jāatgriežas tukšajā mājā un vēsajā gultā!

Ziids  valmierieti, ļoti smuki uzrakstīji... saskatīju līdzības.....

Epifanija  Noteikti tie bus gimenes svetki un noteikti tie nebus man vientuli japaludzas Dievinu lai visu paspeju jo sie svetki man ari ir lielas pelnas laiks jo tirgoju sveces

Letija  Izrādās, vīrieši ļoti sakarīgi spriež par vietulības problēmām!
Sievietes vairāk - vai Tev nav kaimiņi, vai Tev nav radi...
Uzplanaledus versija, ka (c) nav, ar ko kopā kalt plānus, man likās vislabākā.
Jo... vai tad ar kaimiņiem kalsi tos plānus... nu, tos, kas attiecas uz personīgo dzīivi...

Geisha  Man ir grūti iedomāties vientulību. Tieši otrādi zvani, SMS traucē cept pīrādziņus un griezt gaļas salātiņus. un ja ar katru parunā vismaz 5 minūtes tad kur palika stunda nezinu.
Ja cilvēkam nav radu, draugu tad man ir aizdomīgums kā tā? Nu labi mani vecāki ir tajā saulē, bērniem savas ģimenes. Te esmu dabūjusi nīkt savas 4-5 stundas "krabalendā" kamēr mazdēli dauzās pa atrakcijām. Baisi garlaicīgi, bet sīči ir kaifā. Lec, dauzās, skrien kamēr mājup autiņā atlūzt. Arī lv esmu ar sīčiem visu dienu "izklaidējusies" AB parkā, bērnu laukumos, baseinos un citur. Ir grūti, bet patīkami.
Bet ir taču jaunības draugi, kolēģi, kaimiņi, paziņas.
Piedod, bet laikam nebija īsti pa tēmu.
Pamēģini aiziet apsveikt bērnus Bērnu namā. Zini, bet tām mazajām sirsniņām ļoti vajag mīlestību. Un tur Tevi priecīgi sagaidīs. Domāju, ka kāds pīrāgs tikai lieti noderēš.

pomerance  baudi to, ka vari gulēt, cik ilgi gribi un vēl ilgāk, ka vari gatavot un vari arī negatavot, ka nav jāvāc neviena netīrā veša un arī sava, nē, ja negribas, priecājies, ka vari diennaktīm seriālus skatīties un ēst šokolādi, cik lien, baudi, ka nav jāklausās īdēšana par to, ka temperatūra aš jau 37 grādi un gals klāt un, ja, kas, vezums nekāds nevienam atsevišķi un arī ar kādu kopā, nav jāvelk, jo nav nekāda vezuma, tās tādas pašizdomātas grūtības, bet, ja patīk mocīties tad var arī izdomāt to vezumu un vilkt visu mūžu, ja patīk

leone  Lai gan dzīvoju viena,nekvalificējos vientuļnieka statusam.Cilvēki visai bieži jauc vienatni ar vientulību,bet,ja nu tiešām ir tā,ka nav pilnīgi neviena pietiekami tuva cilvēka,kam var piezvanīt,ja vajadzīga palīdzība(hmm,kāpēc tā ir?...),tad vajadzētu turēt mājās pirmās nepieciešamības medikamentus gadījumiem,kad uznāk pēkšņa neveselība,kas nav attiecināma uz "ātro" kompetencēm.
Par svētku svinēšanām-man svētku sajūtu dod tīra,kārtīga,svētkiem izrotāta māja,našķi,miers mājās un sirdī.Prātīgi ir svētkus radīt pašai,necerēt,ka tie nokritīs no gaisa(tiesa,arī tā var gadīties),vai arī,ka kāds sarūpēs,lai pažēlotu nabaga vientuļnieci.Man patika iepriekš izteiktās domas par garām pastaigām,pēc kurām ir tik patīkami atgriezties siltās,pēc svētkiem smaržojošās,svētku mirdzuma piestarotās mājās.

Tinte Pievienojos Pomerances un Leone viedokim. nākamās atbildes