Izglītība

AivarsN  Izglītībai mūsdienās ir stipri vien reliģiska loma. Tās galvenais mērķis ir ielikt indivīda prātu sistēmai vajadzīgajos rāmjos, pārliecināt pieņemt jeb kuras oficiālās zinātnes izvirzītās teorijas kā absolūto patiesību,lai pat prātā neienāktu tās apšaubīt,vai izskatīt alternatīvās versijas. Tās pašas psiholoģiskās apstrādes metodes,kuras izmanto baznīca. Tikai Bībeles un svēto vietā zinātniskās teorijas un pasaulē slavenu zinātnieku autoritāte. Tieši tāpat kā Bībelē var atrast daudz pretrunu,tā arī zinātnes teorijas bieži vien nonāk pilnīgās pretrunās. Kaut vai fiziķu un ķīmiķu centieni skaidrot elektrību. Tieši tāpēc, patstāvīgi domājošam cilvēkam ir grūti komunicēt gan ar reliģioziem fanātiķiem,gan ar pārmērīgi zinātniski ,,apgaismotajiem".

Cerinju_Peeteris  Kas tas ir, uz ko es skatos? — atvaicāja I-ā, acis nepaceldams. — Trīs sprunguļi, — Trusītis nekavējoši atbildēja. — Redzi? — I-ā zīmīgi jautāja Sivēnam. Tad viņš griezās pie Trusīša. — Es tūlīt atbildēšu uz tavu jautājumu, — viņš svinīgi paziņoja. — Paldies, — teica Trusītis. — Ko dara Kristofers Robins no rītiem? Viņš mācās. Viņš kļūst Izglītots. Viņš apgūst — man liekas, tā skanēja vārds, ko Kristofers Robins minēja, bet es varu arī mazliet kļūdīties — viņš apgūst Zināšanas. Savu iespēju robežās, ja es pareizi izsakos, es daru to pašu, ko dara viņš. Šis burts, piemēram, ir… — A, — teica Trusītis, — tikai ne sevišķi glīts. [..]
I-ā paskatījās vispirms uz saviem sprunguļiem, tad uz Sivēnu. — Ko teica Trusītis? Kas tas ir? — A, — atbildēja Sivēns. — Tu viņam pateici? — Nē, I-ā, es ne. Viņš noteikti pats zināja. — Viņš zināja? Tu gribi teikt, ka A ir tāda lieta, ko zina pat Trusītis? — Protams, I-ā. Trusītis ir ļoti gudrs. — Gudrs! — I-ā nicīgi iesaucās, smagi uzsizdams ar pakavu saviem trim sprunguļiem, kas tūlīt pārlūza. — Izglītība! — rūgti nopūtās I-ā, sabradādams savus sešus sprunguļus. — Kas ir Mācības? — jautāja I-ā, aizsperdams savus divpadsmit sprunguļus pa gaisu. —tas, ko VISI TRUŠI ZINA! Ha!

VECA_PIEPE  Par to, ko pat "VISI TRUŠI ZINA!" (c),...PA izglītības ministērija gadiem ilgi un aktīvi tikai virtuālas apspriedes taisa
"Un žēli ķērc, nav vētrs, nav vērts!" /c. Ā.Elksne/.

Virtualitāte ir pa´sista ar stulbumu. Un šis ir tā kalngals!

Cerinju_Peeteris  aijajaiaji :D
Un žēli ķērc: “Nav vērts, nav vērts!” nau cien. doc. A. Elksnes texts :D bet gan Veidenbaumu Eida citaats [kas gan iekljauts kaa parafraaze kaadaa Elksnes tekstaa paljaujoties tiesji uz to ka izgliitotiem cilveekiem atsauce nau pepieciesjama :D]

Cerinju_Peeteris  *nepieciesjama

ieva03  Mana doma tāda-jo cilvēks vairak lasa un interesējas par pasulē notiekošo,jo viņam bagātāka tā valodiņa un vienmer ir ko teikt,un ar izglītību te nav nekāda sakara.

VenBer  Štrunts par izglītību, daudzām te ir svarīgs ienākumu līmenis, bet neviena neinteresējas kādi ir kredītu vai alimentu maksājumi, tad jautājums, ko jums dos tas ienākumu skaitlis?

VECA_PIEPE  aijajaiaji (c),...kā nu Piepis tik tups būdams, trallinādams meldiņu no Edgara Liepiņa repertuāra, ir atļāvies nekaunīgā kārtā pieminēt tikai šīs, konkrētās dziesmas, teksta autori,...aijajaiaji (c)!!!

ne_meklejumos  Cilvēkbērns piedzimst kā balta lapa, vecāki ieliek savu daļu personības veidošanai, ar savu piemēru iemāca dzīvē svarīgākās vērtības. Pēcāk skola un satiktie cilvēki savu artavu piemet. Tālāk galvenais ir realizēt savu mērķi, viens to sasniegs iegūstot augstāko izglītību sev interesējošā specialitātē, cits apgūs amatu pašmācības ceļā un ne jau diploms noteiks kuram dzīve tālak veiksmīgāk ritēs, kurš veiksmīgāk komunicēs vai pareizrakstībā nekļūdīsies. Reāli, man vienmēr skolā bija problēmas sacerējumus rakstot, kļūdas bez jēgas un tos likumus nekalu jo neinteresēja. Man vairāk noderēja matemātikā un fizikā apgūtais un vēl ķīmija.

Cerinju_Peeteris  V_P pasjkritika ir laba lieta :D redz man astonjas klases da dejukursi pie Veltas Kalninjas .. Teu tomeer nopietnaaka izgliitiiba :D + Radio 2 :D

fargo  izglītība(gribu saņemt interesantas vēstules).

izglītības trūkums nav iemesls autores sāpei. vai tiešām tik grūti aptvret, ka četrdesmit gados sieviete iepazīšanās portālā, lielajā vairuma gadījumu, sastaps zema intelekta cilvēkus vai arī ne-muļķus, tomēr daudzi no tiem būs mērgļi?
pāri paliek pārpalikumi. ir naivi cerēt uz kaut ko īpašu šādā situācijā. kaut kur ir daži katri, šur un tur, bet pārāk iespējams, ka tur ir kāda īpaša nianse, kāpēc 40-50 gadīgs, situēts, intelektuāls vīrietis ņems un rakstīs iepazīšanās vēstules.
tāda šance pastāv. bet tā ir maza.

lūk tur ir problēmas sakne, nevis neizglītotībā. gandrīz visi normāli čaļi ir pie vietas, ar savām sievām, strādā da sīčus audzina.

cits aspekts(uhh, kā man patīk lietot šitādus vārdus!) ir vai izglītība var uzlabot cilvēka intelektu. atbilde ir vienkārša - NĒ, NEVAR! ar intelektu(lasi: orgānu - smadzenēm) cilvēks piedzimst. un viss. ja cilvēkā JAU ir, tad to var attīstīt. ja nav, var šo un to uzlabot. bet nekādu intelektuālo "izrāvienu" augstskolas nevar dot! tas ir tik naivi! man pat grūti saprast, kā var pie tādām domām nonākt? kas, grāmatveža 4 gadu kursi kaut kā ļoti paplašina cilvēka kognitīvās spējas? ne tak!
ja atnāca tupa kaza, tad noliekot izlaiduma eksāmēnus, aiziet prom tā pati tupā kaza, tikai ar zināšanām grāmatvedībā.
un otrādi.
ja atnāca gudra sieviete, bet kaut kāda iemesla dēļ tā arī neko nepabeidza, tad tieši tik pat gudra kā bija, viņa arī aiziet.

augstkolas neveido, nerada, nevairo intelektu(smadzeņu spēju apstrādāt informāciju).

pilnīgi cita lieta ir sirdsgudrība(wisdom) - spēja dzīvē pieņemt pareizus lēmumus, nesekot ļaunumam, savu spēju ietvaros darīt labu. manās acīs, TĀ ir patiesā gudrība. nevis ļoti efektīgi rēķināt. jo vnk labs intelekts nepalīdz nesajāt savu un citu dzīves. cilvēki ar augstu iq spēj būt visaugstākās šķiras nelieši. tikai tas, ko angliski sauc ´wisdom´, ļauj dzīvot labu dzīvi - sev un

fargo  pilnīgi cita lieta ir sirdsgudrība(wisdom) - spēja dzīvē pieņemt pareizus lēmumus, nesekot ļaunumam, savu spēju ietvaros darīt labu. manās acīs, TĀ ir patiesā gudrība. nevis ļoti efektīgi rēķināt. jo vnk labs intelekts nepalīdz nesajāt savu un citu dzīves. cilvēki ar augstu iq spēj būt visaugstākās šķiras nelieši. tikai tas, ko angliski sauc ´wisdom´, ļauj dzīvot labu dzīvi - sev un apkārtējiem.
vai ku´ gari sanāca...

hiacintee  šeit pilnībā ignorēju latviešu sintaksi. leksiku 50/50. tas ir apzināts solis. ir padomju laika augstākā izglītība, diplomus tad tirgoja tikai Aviācijas institūtā.....pārējais bija jāizcīna. ā, un zinātniskais komunisms tai skaitā.

fargo  un vēl. personiskā pieredze ir tāda, ka ir vīrieši, kuri varbūt arī raksta gramatiski briesmīgi, bet paši ir tādi, ar kuriem kopā kaut kur doties vai kaut ko darīt ir viena bauda. labi čaļi.
un es mierīgi varu iztēloties, kā viņi iedomātā situācijā rakstītu vēstuli, kas ir nekāda.

rokons  Var pret zinaatni iztureeties augstpraatiigi, bet pieredze neshaubiigi saka:
- intelekts iedzimst, tai skaitaa talanti, tos var attiistiit, jeb ari neatiustiit, bet griesti tomeer katram savi.
- cilveeka speejas attiistaas trenejot, ko nodroshina izgliitiibas process. Tur jaaraksta tezees, jaauzstasjas seminaros, resp. jaadara viss, kas trenee komunikaaciju speeju.
- pieredze raada, ka laba izgliitiiba paver celju uz panaakumiem dzives visos posmos, taapeec ieguldiit beernu izgliitiibaa ir labs ieguldiijums.

Bet komuniceet rakstos jaamaacaas, jo tur vairaaki aakji, jaaraksta tak taa, lai partnere lasiitu to, ko veelas :D

DanaL  "... augstkolas neveido, nerada, nevairo intelektu(smadzeņu spēju apstrādāt informāciju)..." /c

Šāds arguments parasti ir cilvēkiem bez augstākās izglītības.

Tiem, kam tā ir, piekritīs rokonam (17:32).

Augstskola iemāca ne tikai apstrādāt informāciju, bet arī analizēt, pie tam kritiski analizēt un attīstīt tālāk.

Ziniet, man beidzot pirmo klasi kā teicamniecei, šķita, ka nu es zinu visu, esmu gudrāka par vecmāmiņu, utt.
Beidzot augstskolu man bija skaidrs, ka esmu tikai ceļa sākumā....

Par interesantumu. Mani nedaudz garlaiko cilvēki, kas zina ļoti daudz, un grib visiem to nodemonstrēt. Es tīri labi komunicēju arī ar tiem, kuri nekautrējas par savu nezināšanu, bet labprāt uzzina.

Jurijs1962Augums163  Izglītība labi, bet glītība labāk :)

fargo  varētu uzzināt, kurā pirmā līmeņa kursā, kurā sklolā māca kritiski analizēt un attīstīt tālāk? un kā tieši "attīstīšana tālāk" notiek? kādā jomā? kur tas notiek?

JurisK  Sauljukam spīd romāns ar padzīvojušu skolmeistaru vai bibliotekāru, dzīve nebūs īpaši bagāta, bet gan jau par grāmatām varēs parunāt:D Muļķīgi šķirot cilvēkus pēc spējas rakstiski izteikties. Sekmīgi pabeigtai izglītībai noteikti ir nozīme, bet tā jebkurā gadijumā ir tikai pamats, drīzāk pirmā ķieģeļu rinda uz pamata, ja salīdzina dzīves veidošanu ar mājas būvi. Rakstīt aizkustinošas vēstules, kas savaldzina sievietes sirdi - nu tur ir jābūt īpašam talantam, un ja vēl sievietes jaunības naivums jau pagājis:)

junijs  nav izglītība nav seksa....lai iet mācīties.

DanaL 19:49
Piemēram, eksperimenti smalkajā organiskajā sintēzē un medicīnā, zāļu ražošanā. nākamās atbildes