Šķiršanās. Post scriptum

Vucis      Vai "tas, kas mirkst asarās", zinot, ka otram sirds citur, būtu laimīgs, ja otrs "čerez ņemogu"paliktu?

Marks_Aureelijs      Piekriitu Ajiviil tajā daļā, ka pamestais jau īstenībā daudzreiz ir tik salauzts, ka vairs nespēj pats par sevi parūpēties, respektīvi viņu var droši pielīdzināt bezpalīdzības ziņā bērnam vai dzīvnieciņam. Tad arī neiestājas Eksiperī teiciena gadījums?

cloudberry      varbuut kljuudos, bet man liekas, Autora jautaajumaa taads kaa sarkasms skan. asaras ar laiku paaries, manaa skatiijuma - un es neesmu gluzhi pamestaa puse - pie klasiskas attieciibu paartraukshanas, ar ko es saprotu, ka cilveeki nevis vakar satikaas, shodien paarguleeja un riit skjiraas, bet kad ir kaads laiks nodziivots kopaa, tad attieciibas jau nevar kaa ar nazi nogriezt, bet tas ir vairaak kaa papiira lapu sapleestm vietaam liinija asaaka, taisnaak, vietaam vairaak uz vienu otru pusi, ari cilveeki, kas skiraas, reizeem viens panaak soli pretii, reizeem otrs.. nevar tak vienkaarshi pagriezt muguru uz uzspljaut. atbildiiba - nu taa jau no katra pasha sirdsapzinjas un godapraata atkariiga.

saulllaa      cik cilvēku tik variantu.....protams,ka nedrīxt pret cilveku būt vienaldzīgs,un riebīgs pret otru...bet reizēm otrs negrib saprast ka ir jāiet katram uz savu pusi....un atkal un atkal,otram piedraudot,vai žēlojoties pierunā otru palikt...iet laiks,līdz tas otrs saprot,ka vienīgais veids kā beidzot mainīt savu dzīvi,ir aiziet un nogriezt kā ar nazi......
protams,abi divi savas sjautas var loģiski izskaidrot viens otram..bet ja vienm nav jutas,tad ir jāiet....pats jau ar nepaliktu pie cilvēka kam nav jutas pret tevi,vai ja tev pirmajam pazustu jutas,tak ar ietu prom............

Olimpia      Jebkurā gadījumā kaut kāda sāpīte ir abām pusēm! Visi jau ir tikai cilvēki! No asarām nekāda jēgas nav, jāspēj atcerēties to jaukāko un labāko par otru cilvēku, pieņemt dzīvi tādu kādu mēs paši to veidojam...

mimi1960      Šo teicienu izmanto arī manipulātori cenšoties iedarbināt otra cilvēka sirdsapziņu. Frāzi jāskatās kontekstā - ko tieši saucam par pieradināšanu un kāda atbildība par to tiek prasīta konkrētajā gadījumā.

Elizabete1957      uztver šķiršanos kā jaunu iespēju ........

D_a      neiederaas ne vella, nav ko pludinaat iluuzijas..

freeda15      Veidojot nākošās attiecības,būs tev vērtīga pieredze.Un padomāsi vai ir vērts pieradināt,to ko īsti negribas pieradināt.

lett      Kas tur par traumu?! Laimīgi, ka tikuši viens no otra vaļā...:))
Bet ja tiešām tā pieradinājis, tad jāturpina barot noteiktās stundās un divreiz dienā jāizved pastaigāties....!!!:D

SNIEGBALTITE_      Ja jau mirkst asaraas un negrib, lai pamet, tad znacjit miil. Otrs- tas, kas iet projaam, attieciigi - nemiil, tacu prom gaajeejaam jaaprot shii lieta nokaartot tik delikaati, lai paliceejs nenonaaktu psihenee vai neizdariitu veel kaadas muliibas, citaadi aizgaajeejs buus atbildiigs par to, kas vareetu notikt launaakajaa gadiijumaa.
Lai gan, viena dalja cilveeku veesi dziivo taalaak, bez mazaakajiem sirdsapzinjas paaremtumiem par to, cik dziives ir sabradaajushi un cik cilveeku vinju deel ciesh un kuriem ir dariits paari.
Vieglaak jau vienmeer ir aiziet un izskirties, nevis risinaat lauliibaa sasaapeejushos jautaajumus un arii atrisinaat abiem labveeliigaa veidaa.

desertkarotiite      teiciens nozīmē to, ka arī ar atbildību ir jāatradina, vai jāatradinās.. kā pieaugušiem cilvēkiem.. dzīve no atbildības pozīcijas - ko es savā un citu dzīvēs radu..

67karamele      Ja nespēj mainīt notikumus - maini attieksmi...

saulllaa      piekritīšu Sniegbaltītei,jo ir cilvēki,kas tikai izklaidējas,pat neaizodmājoties,ka otrs var uztvert savādāk,a tas tik iet un bradā tālāk.....Bet ir gadijumi,kad attiecības ir dikti neveixmigas,un viens iet prom,bet otrs tikmēr tā spēlē uz jutaam,esmu dzirdējusi gadijumus,kad cilvēks draud ar pašnāvību,utt..un otram jāpaliek lai negadīos kas nelāgs...ir daži kas ari manipulē ar to...tipa es sev ko nodarīšu ja aiziesi...bet acimredzami ka attiecibas saglabāt ar nav vērts..tad ir gadījumi kad ir jāaiziet atpakaļ neskatoties....jo ja viens otru velk zemāk par zemi,un notiek psiholoģiskais terors,savādāk aiziet nav iespējams..jo nekāda loģiska izrunāšanās te nelīdz.......

saahy      Stāvot pie altāra praktiski katrs domā "pirmo reiz un līdz nāve mūs šķirs", bet pienāk brīdis kad katram savs ceļš ejams.Šo sāpīgo brīdi ir jāpieņem un jāsamierinās, jo mainīt tu nevari neko. Dzīvē nekas nestāv uz vietas un pēc kāda laika ( tas katram ir individuāli) tas viss liksies ka ļauns murgs.

NARINJA      ...ņem vērā, ka par TIEM, kurus pieradina ir vienmēr jārūpējās un jābaro, jo labāk barosi...jo mazāk viņš uzskatīs sevi par pieradināto...viss atkarīgs no apstākļiem...dalies mīļais un TEV tiks atdots un beidzot kļūsi brīvs...hihi;))))

violinn      Nē, nepiekrītu gan šim sauklim attiecībā pret cilvēku. Ja notiek šķiršanās, tad tā tam arī jānotiek...civilizēti.

Vucis      Ne visu, ko kāds kādreiz ir teicis, jāuztver par absolūtu patiesību.

Oponēšu sniegbaltītei: grozies kā gribi, šīs lietas delikāti nerisinās: vienmēr būs tā, ka kāds jutīsies kā zaudētājs, pārdzīvos par sabojāto dzīvi, cits ierausies sevī. Bet ar varu mīļš nekļūsi.

http://www.youtube.com/watch?v=CjCiEhflqNU

garaamejoshais      Nu bisk jau esam atbildiigi par to pieradinaato, kaa vinsh juutaas utt. Bet tas jau nenoziimee, ka tagad nedriikstees skirties ja ar kaadu vairs negrib dziivot......

ilzux2009      Tas kas mirkst asarās pēc pāris gadiem sapratīs,cik labi,ka tika dota iespēja otra,lai skatitos uz priekšu un ne atpakaļ un raud tie ,kas nespēj dzīvot brīvībā(No pieredzes personīgās)

hren_vam ... esam atbildīgi par tiem, kurus radijām... nākamās atbildes