Cik daudz ieguldīt attiecībās, lai tās būtu veiksmīgas?
Kā ierasts,...attiecības veidojot gan sievietei, gan vīrietim izvēloties partneri, ir spēja iztēloties, ka viņas/viņa potenciālais partneris ir labāks nekā patiesībā, kā par pamatu ņemot personisko pieredzi ģimenē attiecībās ar vecākiem- tēvu un māti, tā arī pieņemot vecāku savstarpējo attiecību modeli par pareizo personisko attiecību veidošanā.
Psiholoģijā tiek pieņemts uzskats, ka sieviete un vīrietis potenciālo attiecību veidošanā parasti izvēlas partneri pēc savu vecāku līdzības-
ķermeņa uzbūve un kustības, vizuāli līdzīga tēla iespaids un izskats, kā arī vecāku rīcība un uzskati.
Kas arī ir noteicošais faktors personīgi gūtajā pieredzē ne pārāk veiksmīgās vecāku attiecībās un arī ne pārāk veiksmīgās attiecībās ar vecākiem, sieviete un vīrietis tēlaini idializējot ierasto attiecību modeli, mēģina idializēto īstenot attiecībās ar izvēlēto partneri,...diemžēl, ne bieži gadījumos viņiem tas arī izdodas, ja tikai pieredze ģimenē ar vecākiem ir personisko attiecību balsts
(šajā sakarā varam pieminēt arī pēc šķirtām attiecībām uzsāktu jaunu un atkal jaunu bezskaitu attiecību ķēdes modeli: *uzkāpšana uz veco grābekli*- iluzīja par vēlamo, ne reāls skatījums jaunizveidotajās attiecībās).
Jūs teiksiet: "bezizeja!"?
Nē! Jo psiholoģijā tiek atzīts, ka ļoti bieži sievietes/vīrieši prot izveidot personiski veiksmīgas attiecības arī tad,...ja viņu pieredze attiecībām ir modelis, kas bērnībā iegūts abpusēji nelabvēlīgi noskaņotu, nesaskanīgu raksturu un strīdīgu, iespējams, pat amorālu vecāku ģimenē,...sievietei/vīrietim pieņemot izvēli:
"Es nevēlos šādas attiecības, šāds attiecību modelis ģimenē man nav pieņemams,
es darīšu visu iespējamo un arī neiespējamo, lai manas attiecības būtu veiksmīgas!"
Atskatoties uz savām šķirtajām attiecībām, vai no tiesas variet apgalvot to, ka esiet tajās ieguldījis pietiekami daudz, lai tās būtu veiksmīgas...un pie tā, ka šīs attiecības ir šķirtas, vainojams ir tikai jūsu
jozolsen
Vārds ATTIECĪBAS, nav radies no krivu valodas otnošenije- attieksme!! Pilnīgi cita doma un tāpēc sanāk vāvuļojumi..
Latviešu valodā ir KOPDZĪVE!! Kopā dzīvot.
2021-11-28
fargo
"veiksmīgas"...
gadiem ejot, es labi sapratu vienu no atziņām - izskatā nedrīkst būt kompromisu.
paskaidrošu.
vai es biju bērnudārzā, vai skolā vai vēlāk dzīvē, mani kā elektrizetu saista noteikta tipa sievietes. un ne tikai tas. mati, acu forma, ādas tonis, smarža. man tikai daudz vēlāk nāca izpratne, ka šīs lietas ir dziļāk par visu pārējo, tie ir gēni, kas man saka priekšā to, ko tie grib.
deguns, acis, balss tonis. ir tādas sievietes, no kurām ceļi ļimst. ir tādas, kas ir visumā skaistas, bet ir... nav.
tagad, atpakaļ pie veiksmes. kompromisi šeit nozīmētu katru reizi, ka vēlmes, kas manī nav piepildītas novestu pie neuzticības. pat ja tā nebūtu notikusi fiziski, garīgi tas visdrīzāk notiktu.
es varu runāt tikai no savas vīrieša pieredzes.
ja viņa ir plika un man stāv. uzreiz un kārtīgi... man nav iemesla šļūkt nekur. tikai ja tiešām izlaists garā. bet ja ne? iemesla vairs nav. vismaz cik attiecas uz miesas lovi.
kā point of reference>
https://www.youtube.com/watch?v=tLpsDamWdIM
visu laiku man viens un tas pats. visu dzīvi. un kādā brīdi man pieleca, es visu laiku esmu tikai ar šī vizuālā tipa sievietēm - lūpas, balss, auguma izmers, kā viņa iet, tātad gaita.
es to sapratu kādus 10 gadus atpakaļ.
ir cita ļoti svarīga dimensija - garīgais apvārsnis, dzīves vērtības. bet bez sākotnējā tam nav daudz nozīmes. ir jāgrib tā sieviete. ir jābūt pirmatnējam kaucienam. uz viņu pliku ir jāstāv. ja nestāv, kāds tolks jebkam tālāk?
2021-11-28
CoCoSan
Nav jēgas domām Kā būtu bijis, ja būtu un vai vispār būtu bijis?
To, kurš savedis kopā augšā, lejā izšķirt neviens nevar.
Viss noticis kā tam bija jānotiek.
2021-11-28
Pereira Vis izdevīgāk ir ieguldīt Bankā!!Attiecībās nekas nav jāiegulda!Ja nu vienīgi savas emocijas,jūtas pret otru cilvēku!! 2021-11-28
Marita Es gan nevienu vīrieti neesmu meklējusi pēc līdzības ar tēvu. Drīzāk mani ir pievilkuši tie, kuri neļaujas sevis regulēšanā. 2021-11-28
Pereira Piepīte!Vecāki mums vienmēr pietrūks!!Meitām it īpaši tēti!!DZīvo tālāk ar jaukām atmiņā par savu tēti!Tikai neaizmirsti par sevi!! 2021-11-28
rebeka
Ja ir attiecības un attiecībās (vai laulībā, ģimenē) ir arī bērni, ieguldīts un pakārtots tiek gandrīz viss.
Domāt, vai es ieguldu kaut ko attiecībās, jau pirmām kārtām nozīmē, ka mīlestības kā tādas nav.
2021-11-28
Pereira Jozolsen!Attiecības ir attiecības!!Un attieksme ir attieksme!!Kopdzīve ir kopdzīve!!Attieksmi vēl var iztulkot kā izturēšanos!! 2021-11-28
rokons
Interesants bija VP izklāsts par ārējo faktoru ietekmi uz partnera izvēli.. :D
Bet ir tik daudz citu faktoru, kas nosaka ilgtermiņa attiecības ( ne vienmēr kopdzīvi).
Netā ir daudz materiālu par izcilām skaistulēm bez grima un spožiem tērpiem. Ir pamatlīmenis, kas ir ikdiena, neveselums, dzīves problēmas. Tas maina tēlu. Otra lieta - sadzīves domāšana, plānošana realizācija. Visskaistākā sieviete ir manuprāt nepieņemama, ja būtu kašķīga, emocionāli neapvaldīta, ikdienas finanšu pārvaldības nejēga............... utt
Tāpēc jau minēju - zināma aprēķina daļa ir labs pamats kopdzīvei ilgtermiņā
2021-11-28
Trakmens
"vai no tiesas variet apgalvot to, ka esiet tajās ieguldījis pietiekami daudz, lai tās būtu veiksmīgas"
- ko Tu pīpē? es arī gribu :D
2021-11-28
Skarlete Nu re...te nu ir redzams ka mums ir pilnīgi atšķirīgi dzīves pamati ar autori. Mans tēvs dzīvi dzīvoja un beidza "nodzeroties". mamma nonāca psihiatriskajā slimnīcā un 18 gados es gribēju tikt prom no tā murga...taču no pieredzes zināju tikai to, kā nevajag dzīvot...kā vajag, tas bija jāatklāj soli pa solītim... Nu ko lai saka - izdevās, taču varēja būt visādi. Pret cilvēkiem, vīriešiem izturos iejūtīgi...tieši tas varbūt arī noteica, veidoja manas ilglaicīgās attiecības! 2021-11-28
VECA_PIEPE jautājuma autora komentārs
Vairākos jūsu izteiktajos viedokļos par ieguldījumu attiecībās tiek pieminēts materiālais ieguldījums. Es nebūt negribu noliegt to, ka materiālajai daļai ir svarīga loma
(mūsdienīgi veiksmīgu attiecību realitāte pārsvarā uz to arī tiek balstīta
un par to lietpratīgi ir zinājuši sacīt arī mūsu senči:
"Nabadzība pa durvīm iekšā, mīlestība pa logu ārā!"/t.paruna/
vai
"Kur bads pa durvīm iekšā, tur saticība pa logu ārā!"/t.paruna/,
no kā varam secināt tikai to, ka visu laikmetu griežos materiāls nodrošinājums ir stabilas ģimenes pamats),...tādēļ Rokona #20:40 pieminētais ilgtermiņa kopdzīves pamats šajā sakarā ir vietā un tas nav apšaubāms. Fakts!
Līdz ar to, nav nekāds brīnums, ja mūsdienu sieviete attiecībām izvēlas turīgu vai pēc iespējas materiāli, mantiski nodrošinātāku vīrieti, it īpaši tad, ja sieviete jaunizveidotajās attiecībās plāno uz ģimeni, kurā dzims bērni,...bet viņa savu bērnību ir pavadījusi izteiktā pieticībā vai nabadzībā, lai ar to viņai pietiktu skaidrības: "Es nevēlos savu bērnu dzīvi redzēt nabadzībā!".
Es nedomāju, ka šāda veida sievietes lēmums potenciālā partnera izvēlē, ir peļams.
Bet šoreiz, es uzsaucot šo PA diskusiju, jūsu vērību gribēju vērst pie partneru abpusēji emocionālā ieguldījuma,...kas kā vērtība veiksmīgām attiecībām, netiek uzskatīta kā primārs nosacījums jau samērā ilgstošu laika posmu vairāku 10tu gados.
2021-11-28
ketija64 Nepatīk analizēt kā būtu, ja būtu! Mirušas attiecības tāpat kā miris cilvēks, nedrīkst neko sliktu... Justies vainīgam arī galīgi garām, kā bija tā aizgāja! 😊 Savā vecumā nekādus ieguldījumus netaisos veikt, jāsargā veselība un nervi! Mērens egoisms. Nepatīk, nevar pieņemt, soļo tālāk! 2021-11-28
Skudiss Vai tad tās ir attiecības ja tajās netiek ieguldīta enerģija? Es domāju ne par kinētisko enerģiju. Un par cik neesmu kopētājs tad nevēlos tādas attiecības kā ir citiem, ne vecākiem ne tuvākiem radiniekiem vai draugiem. Gribu tādas kādas gribu un lai tās sakristu ar manis satikto partneri! 2021-11-28
CoCoSan Nu tādu ideālo podiņu un vāciņu, cimdiņu un rociņu nemaz nav. Vismaz ne pirmajos 20smit gados. Tam visam ir vajadzīgs ilgs un pacietīgs darbs - pieslīpēšanās., lai zobratiņi strādā refleksīvi. 2021-11-28
VECA_PIEPE jautājuma autora komentārs
uz to #21:15
komentāri būtu lieki, ja vienīgais padoms, ko es varētu ieteikt Trakmenam šajā sakarā, nebūtu:
Ja nobraukt līdz elles vārtiem, tad ne ar kleperi, bet ar tīrasiņu mustangu...
un, ja līdz ellei nonākt, tad Pekkolu cienāt ar īstenu luksusa Kubas cigāru, ne piedāvāt viņam kūpināšanai aizpērnā gada kūlu vai ķēķa grīdas vecā linoleja segumu!
2021-11-28
Sigvarts60 Pilnīgi pievienojos CoCoSan. Nav tādu ideālo partneru, vajag pieslīpēties. Un beigās pieslīpējas tik tālu, ka vēl nav uzdots jautājums, kad jau zini, ko viņa/viņš atbildēs. Vairs nekādu pārsteigumu, tikai ikdienas rutīna, līdz tā abiem apnīk, un laimīgi tie, kam tas neapnīk un apmierina tāda dzīve, tādas attiecības. 2021-11-28
Bellatrixa Jaa, nu dažiem ka tik ko parēķināt, saskaitīt un nosvērt... Neuztveru to šajās kategorijās. Un nemaz tik slikti neklājas ar tādu uzstādījumu. 2021-11-28
Sigvarts60 CoCoSan. Tas būtu brīnišķīgi, ka nevēlies pārsteigumus un risku, bet diemžēl vīriešiem akciju vērtība krītas straujāk, kā sievietēm - fakts. Un ja vēl liktenis piedāvā, ir arī drošs atpakaļceļš, ja nu neizdodas ... 2021-11-28
VECA_PIEPE jautājuma autora komentārs
"Lai būtu ilgstošās attiecībās ar sievieti, vīrietim jākļūst par zemtupeļnieku un pilnībā jāupurē sava suverenitāte?"(c)
Kļūst skumji ko tādu lasot,...bet arī pie šāda sprieduma attiecībās, cilvēks ir nonācis personiskajā pieredzē balstoties.
Kāpēc tas tā ir noticis, ka viņa pieredze ir bijusi tieši tāda un, kurš pie tās ir vainojams-
viņš pats vai viņa partneris? Un vai tiešām šī cilvēka visa mūža partnerattiecību pieredze ir
*uz viena un tā paša grābeļa uzkāpšana* un regulāra tā paša grābekļa kāta blieziens pa pieri ar jau sen ierasti sāpošo punu virs uzacs? Kas tas ir? Cilvēka maniakāla atkarība no sāpēm?
2021-11-28
tapatvien(2021-11-28 23:33) Man domāt, ka var strādāt tikai ar sevi nevis ar attiecībām. No attiecībās gūtās pieredzes var mācīties un pilnveidot sevi. nākamās atbildes
iepriekšējās | Atbildes 21 - 40 (kopā 78) | nākamās |